Dienu pirms Lieldienu brīvdienām, gaidot augšāmcelšanās brīnumu, uz sarunu aicinājām Jelgavas pilsētas slimnīcas vecmāti Sanitu Zemīti, jo arī viņas rokās ir brīnums – mazā cilvēka piedzimšanas brīnums. Vecmāte ir tas speciālists, kurš deviņus mēnešus ir līdzās topošajai māmiņai un pēc tam kopā ar viņu dodas uz dzemdībām slimnīcā. Kad Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Veselības ministriju ceremonijā “Gada balva medicīnā 2018” tradicionāli pateicās par darbu valsts labākajiem medicīnas speciālistiem, nominācijā “Gada vecmāte” balva tika pasniegta Jelgavas pilsētas slimnīcas vecmātei Sanitai Zemītei.
“Man pašai bērniņš pieteicās ļoti agri – 18 gadu vecumā –, un Jelgavas slimnīcā stājos uzskaitē pie vecmātes Lailas Budrēvicas. Patika, kā viņa strādā, kā vada grūtniecību. Nolēmu, ka es arī gribu kļūt par vecmāti, un to nenožēloju,” savu stāstu sāk Sanita, piebilstot, ka iestājusies Rīgas 1. medicīnas koledžā, 2000. gadā to pabeigusi ar izcilību un sākusi strādāt par vecmāti Jelgavas slimnīcā.Esot gan skumji, ka no 1. janvāra mainījusies medicīnas darbinieku darba un atalgojuma sistēma, un, tā kā viņa ir arī virsmāsa, Dzemdību nodaļā vairāk dežūru neesot. Sanita grūtnieces pieņem un aprūpē slimnīcas Ambulatorajā nodaļā. “Esmu ambulatorā vecmāte. Mūsu slimnīcā pie katras ambulatorās vecmātes uzskaitē ir ap 30 grūtnieču. Novēroju viņu grūtniecību, pēc tam kopā dodamies dzemdēt,” paskaidro Sanita. Tā kā grūtniecība nav vienas dienas pasākums, ar pirmo vizīti pie vecmātes nekas nebeidzas.
Bērnu mazāk, māmiņas – dažādas
Sanita Zemīte stāsta, ka sievietes, kuras nāk pie viņas stāties grūtnieču uzskaitē, ir dažādas. Ir veselas grūtnieces un ir arī tādas, kurām ir hroniskas saslimšanas. Tad talkā nāk slimnīcas Dzemdību nodaļas vadītāja Oksana Slobodjana, kura ir neatsverama palīdze un atbalsts šādu sieviešu novērošanā. Vecmāti Sanitu satrauc grūtnieču aptaukošanās, kas drīzāk ir dzīvesveida sekas un var radīt sarežģījumus grūtniecībā. Tāpat sievietēm mēdz būt vairogdziedzera saslimšanas un paaugstināts asinsspiediens.Sanita Zemīte piekrīt, ka bērnu Latvijā dzimst mazāk, taču vērojama nevienmērība – kaut kur dzimst vairāk, bet citviet mazāk. Arī Jelgavā pagājušajā gadā bērniņu dzimis mazāk – ap 900. Savukārt iepriekšējos trīs četros gados Jelgavā ik gadu pasaulē nākuši vairāk nekā 1000 mazuļu.Visticamāk, viss būs ātri un labi, ja grūtniece uz dzemdībām dosies pacilātā garastāvoklī. Taču, ja viņa dzemdības uztvers kā grūtu darbu, domās, ka gan jau kāds kaut ko izdarīs viņas vietā, gan jau kāds palīdzēs, viņai var nākties krietni papūlēties. Bail mēdz būt visām sievietēm, un nav svarīgi, kuras dzemdības tās ir. Grūtnieces, kurām būs pirmās dzemdības, baidās no nezināmā, savukārt tās, kuras dzemdē atkārtoti, baidās tāpēc, ka jau zina, kas tas ir. “Tāpēc pēdējā vai pirmspēdējā apmeklējumā mēs izrunājam, kas būs, ja būs. Dažas grūtnieces gan par dzemdībām vēlas runāt jau pirmajā apmeklējumā, interesējas par epidurālo anestēziju, bet tad es viņām saku, ka tas ir darbiņš, kas darāms īsi pirms dzemdībām. Kad būs laiks, tad runāsim, bet tagad – izbaudiet grūtniecību,” teic Sanita.
Emocijas raisa gan veiksme, gan neveiksme
Pirms remonta Jelgavas slimnīcas Dzemdību nodaļā sievietēm bija iespēja dzemdēt arī ūdenī. Tagad gan īpašās dzemdību vannas vairs nav, taču to aizstāj duša, kas ir katrā dzemdību zālē, un dzemdētājām patīk tajā uzturēties. “Nereti mēs viņas no turienes gandrīz ar varu velkam ārā un ienesam tur arī dzemdību soliņu,” smej Sanita, atklājot, ka dušā gan dzemdības netiekot pieņemtas – tam paredzēts dzemdību galds.Sanita Zemīte atzīst, ka lielu gandarījumu, prieku un pacilātu garastāvokli izraisa viņas aprūpē bijušo grūtnieču atkārtotas, veiksmīgas dzemdības. Bet, ja gadās neveiksmes, emocijas ir pretējas – vecmāte pārdzīvo, analizē, domā, ko varbūt vajadzēja darīt citādi. Pašpārmetumi ir ilgstoši, un mieru nevar rast vismaz nedēļu.Pateicībā par aprūpi māmiņas sākušas vecmātei Sanitai dāvināt savu bērniņu fotogrāfijas ar vārdu un dzimšanas datumu. Pirmā bijusi mazā Alisīte, kurai tagad paliks gadiņš. Vecmāte palūgusi, lai māmiņas fotogrāfijas izgatavo vienādā izmērā. Arī noformētas tās ir līdzīgi. Un nu jau pie grūtnieču aprūpes kabineta sienas ir izveidojusies mazuļu fotogrāfiju kolāža. Grūtnieces, kuras nāk uz pieņemšanu, atzīst, ka kabinets līdz ar to kļuvis mājīgāks, mīļāks, omulīgāks, tajā ir patīkamāk uzturēties. Ar savām aprūpētajām māmiņām Sanita kontaktus uztur joprojām.
“Manas grūtniecītes balsoja”
Par saņemto gada balvu medicīnā Sanita teic vienkārši: “Manas grūtniecītes balsoja.” Arī par 2018. gada māsu kļuvusi ambulatorā māsa, tātad cilvēkiem ir svarīga nevis vienreizēja tikšanās, bet tieši ilgstošs, pastāvīgs personiskais kontakts ar medicīnas darbinieku.Gada balvas konkursā Sanita piedalījusies arī gadu iepriekš. Toreiz balvu ieguva Dobeles vecmāte, kura arī gadu iepriekš, līdzīgi kā Sanita, bija saņēmusi apliecinājumu par piedalīšanos. Pērn uz apbalvošanas ceremoniju devušās trīs vecmātes, un nav bijis zināms, kuru atzīs par labāko, taču šogad Sanita uz godināšanas pasākumu devusies viena, un bijis skaidrs, ka šoreiz labākās gods būs viņai.“Gandarījums ir liels, pateicība, ka esmu novērtēta,” tā savas izjūtas pēc balvas saņemšanas raksturo Sanita. Vairākas grūtnieces sacījušas, ka arī ir balsojušas, bet vislielāko prieku sagādājušas tās topošās māmiņas, kuras, uzzinot par patīkamo notikumu, vecmāti ieradušās apsveikt ar ziediem, lai gan todien vizīte viņām nemaz nebija ieplānota.
Svarīga ir plānošana un uzticēšanās
Ko vecmāte Sanita ieteiktu sievietēm, kuras vēl tikai apsver iespēju kļūt par māmiņām? Noteikti plānot grūtniecību, aiziet pie speciālista un pārbaudīt savu veselību. Tas ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem, lai grūtniecība būtu veiksmīga. Ja plāno grūtniecību, tāpat ir svarīgi lietot uztura bagātinātājus, lai samazinātu iedzimtu defektu risku. Sanita Zemīte novēl katrai sievietei atrast savu speciālistu, kurš pašai visvairāk patīk, nevis vadīties tikai pēc ieteikumiem.Ļoti svarīga ir grūtnieces un vecmātes savstarpēja uzticēšanās, jo tad arī, ja sākumā kaut kas īsti neies, beigās viss izdosies. Ir bijis, ka grūtnieces pie Sanitas pārnāk no cita speciālista. Arī pašai ir bijušas situācijas, kad gribējies atteikties no kādas grūtnieces aprūpes, jo sieviete neieklausās vecmātes ieteikumos, paliek pie sava vai dara tieši pretēji. Tādās reizēs Sanita iesaka meklēt citu speciālistu. Pāris topošās māmiņas to arī izdarījušas, tomēr lielākoties kontakts ar pacienti tiek atrasts, un viņas attieksme mainās.
Latvijā nemaz nav tik slikti
Jautājumu, ko darīt, lai mums Latvijā bērnu dzimtu vairāk, vecmāte Sanita labprāt pāradresētu politiķiem. Taču, viņasprāt, situācija Latvijā nemaz nav tik slikta. Pie mums pirmsdzemdību atvaļinājumā var doties jau no 30. grūtniecības nedēļas, citās valstīs – no 36. vai 38. Mūsu sievietes var atpūsties un laicīgi sagatavoties dzemdībām. “Ne visās valstīs tā ir, to es atgādinu savām grūtniecēm,” saka Sanita. Ja pabalsti būtu citi, varbūt bērnu dzimtu vairāk, bet labi ir tas, ka Latvijā arī tēvi var doties bērna kopšanas atvaļinājumā un pusotru gadu palikt mājās ar bērniņu. Vecmātei ir pacientes, kuras īsi pēc dzemdībām ir atgriezušās darbā un turpina savu karjeru, bet par mazuli rūpējas tētis.
Dzemdētāju vidējais vecums aug
Sanita Zemīte atzīst, ka pašlaik sievietes ir vairāk orientētas uz karjeru, vēlas nodrošināt savu dzīvi un 18–20 gadu vecas grūtnieces uzskaitē stājas reti, lai gan vēl pirms dažiem gadu desmitiem dzemdēt šajā vecumā bija ierasta lieta. Vidējais vecums, kad sieviete laiž pasaulē pirmo bērnu, kļūst lielāks. Dzemdēt vēlas arī četrdesmitgadnieces. Vecmātei Sanitai pirms četriem gadiem bijusi kāda 48 gadus veca grūtniece, bet 42–43 gadi, pēc vecmātes teiktā, ir stabils un normāls vecums, kad laist pasaulē bērniņu. Vienu brīdi pat bijis vērojams šādu dzemdētāju bums. Šādā vecumā grūtnieces ir atbildīgākas, izglītotākas, piebilst S.Zemīte.Diemžēl Sanitai uzskaitē ir arī smēķējošas grūtnieces. Kaitīgais ieradums gan tiek izrunāts jau pirmajā vizītē – kā tas ietekmē bērniņu, kas var un nevar būt. Lielākā daļa grūtnieču smēķēšanu atmetot, bet daļa gan to nedara. Vecmāte nevienu nevar piespiest atmest smēķēšanu, var tikai iedrošināt, dot padomu, kā to labāk izdarīt. Tālākais ir pašas sievietes ziņā. Sociālie riski pastāv, tāpēc, grūtniecēm stājoties uzskaitē, jau pirmajā vizītē ar katru tiek izrunāta tēma par smēķēšanu un alkoholu.
