“Visi, kas vēlējās, uz koncertu arēnā “Rīga” netika, tāpēc mēs ar lielāko prieku nelielu daļiņu no tā vedam pie saviem atbalstītājiem tālākās Latvijas pilsētās,” teic grupas “The Sound Poets” līderis Jānis Aišpurs. Atzīmējot albuma “Trīs” iznākšanu, grupa aprīlī un maijā dodas pie klausītājiem Ventspilī, Valmierā, Rēzeknē, Liepājā un arī Jelgavā.
“The Sound Poets” Jelgavā ir īpaši gaidīti – papildus koncertam 28. aprīlī pulksten 17 izsludināts vēl viens – pulksten 20. “Protams, tas ir ļoti patīkami un glaimojoši. Prieks, ka mums ir vairāk atbalstītāju, nekā satilpst vienā koncertā. Mums ir ļoti labas atmiņas no iepriekšējās reizes 2017. gadā, kad Jelgavā bijām ar akustisko koncertu “Joprojām”. Arī toreiz bija papildkoncerts. Visi koncerti bija labi, bet Jelgavā notika kaut kas tik maģisks, ka digitālā formā izdevām tieši Jelgavas koncertu,” stāsta J.Aišpurs.“Trīs” ir grupas trešais albums. “Šis ir laikam personiskākais albums, kam ir gan savi plusi, gan mīnusi. Pēc būtības tas ir monolīts, jo tapis vienā mūsu dzīves nogrieznī. Manuprāt, klausoties albumu, to var izjust. Albums ir retrospektīvs par iepriekšējiem diviem gadiem. Tie, kas par mums zina vairāk, var salikt lietas kontekstā, tā albums iegūst arī virskārtiņu,” teic mūziķis.Jaunajā albumā var atrast arī pa kādam eksperimentam. “Esam uzrakstījuši astoņas minūtes garu dziesmu, kas mūsdienu popmūzikā ir nestandarta gājiens. Taču no sevis nevar aizbēgt,” saka J.Aišpurs. “Dziesmas rakstām tā, kā mēs tās rakstām, bet ejot līdzi laikam. Saturiski albums no albuma atšķiras, taču mēs paliekam “The Sound Poets”, un to var dzirdēt.”Koncertā skanēs gan dziesmas no jaunā albuma, gan grupas lielākie hiti, kā “Kalniem pāri”, “Emīlija”, “Tavs stāsts”, “No sevis vairs nav bail”, “Viss var mainīties”. Pazīstamākais – “Kalniem pāri” – nav skanējis tikai vienā uzstāšanās reizē, kad izpildītas trīs dziesmas, atceras J.Aišpurs. Kur slēpjas tā popularitāte? “Var skatīties racionāli un ezoteriski, bet domāju, ka dziesma īstajā brīdī cilvēkiem trāpīja ar vajadzīgo vēstījumu, bez kāda saldsērīguma, bet ar prieku un labu devu patosa sniedzot cerību, enerģiju, pacēlumu. Dziesmā ir arī tautiskais elements, kas vienmēr nostrādā. Grozies, kā gribi, vai tu esi 21. vai 17. gadsimta cilvēks, tautas mūzika tomēr mums visiem mazākā vai lielākā mērā ir iekšā,” spriež J.Aišpurs.
