Lai vecākiem sirds mierīga, bet bērniem radoša un interesanta nodarbošanās – to grib piedzīvot katra draiskuļa mamma un tētis.
Lai vecākiem sirds mierīga, bet bērniem radoša un interesanta nodarbošanās – to grib piedzīvot katra draiskuļa mamma un tētis.
Ikvienā ģimenē ir brīdis, kad mīļajam mazulim ir neprognozējama uzvedība. Bērniņš kļūst agresīvs, runā pretī, sper rotaļlietas, čīkst vai raud. Mums liekas, ka esam diezgan rotaļlietas un spēles iegādājušies, mazuli apģērbuši un pabarojuši, tad kāpēc viņš ir kašķīgs un činkst:
– Mamma, man nav ko darīt…
Mamma parasti saka:
– Ej spēlēties ar mantām!
Bet, līdzko bērns ķeras kaut kam klāt, seko aizliegums ņemt to krēslu, krāmēt malkas pagales, kāpt gultā un tā tālāk. Galu galā iznāk, ka viņš grib darīt tikai blēņas. Mēs liekam viņam spēlēties, bet viņš nemāk, jo tās lietas, kas piesaista bērna interesi, nevar aiztikt. Mums pašiem taču nepatiktu atrasties telpā, kur neko nedrīkst aiztikt. Bet mazajam cilvēciņam atliek vienīgi niķoties cerībā, ka mamma sapratīs, kāpēc.
Lai bērniem nebūtu garlaicīgi, viņiem vajadzīga interesanta nodarbošanās. Tad arī viņš mazāk tramda vecākus. Ierīkosim mazulim drošu vietu istabā, pagalmā un citās telpās, kur viņš drīkst netraucēti rakt, kāpelēt, lekt, celt, būvēt, ķēpāties ar dubļiem, krāsām un darīt visu, ko vien sirds vēlas. Arī apģērbu vajadzētu tādu, ko droši var notraipīt.
Tādas nodarbes mazulim ir ļoti vajadzīgas, jo pasaule vispirms ir jāsajūt, jāsadzird, jāsatausta. Katra jauna kustība bērnam ir pirmatklājums. Caur to viņam veidojas priekšstati par vidi, kas apkārt, par apkārtējo pasaules telpu un pašam par sevi. Un taču vienmēr ir labāk, ja bērns apzinās, ka tā ir viņa teritorija, kur to visu var darīt, nebaidoties no vecāku rājiena. Pamazām kopīgi var iemācīties šo vietu arī sakopt. Galvenais – mums ir jāiemācās saglabāt mieru, ja ieraugām, ka bērns ķēries pie svarīgu lietu pētīšanas. Katram mazajam cilvēciņam ir svarīgs un neskaidrs viss tas pats, ko mēs, pieaugušie, lietojam ikdienā un kam nemaz nepievēršam uzmanību. Tāpēc, ja bērnam rokās ir aizliegta manta, mēģināsim to samainīt pret kādu citu, kas varētu būt vēl interesantāka. Piemēram, mazā jaunkundze rakņājas pa mammas kosmētikas maciņu – iedosim viņai tukšas, krāsainas pudelītes un bundžiņas. Ja mazais plēš lapas no jums vajadzīga žurnāla, iedodiet tā vietā tādu, kuru viņš var droši plēst.
Katram mazulim, augot lielākam, aizvien nepieciešamāka kļūst sava dzīves telpa, tikai viņam piederošas lietas un apziņa, ka pret viņu izturas kā pret saprātīgu cilvēku. Ja bērnam pašam ļaujam izlemt, ko darīt, netraucējam viņam kļūt patstāvīgākam un ļaujam izprast rīcības un tās seku sakarību.
Pirms klaigāsim un pārmetīsim bērnam vai kaut ko aizliegsim, piedāvāsim citus darbības variantus!
