Skan, vai ne? Mordanga – neliels ciemats, ieslēpies Kurzemes mežos. Tie šovasar atkal uzņems mūs, nacionālos partizānus, lai atceramies bijušās dienas un cīnītājus, kas bija kopā ar mums krievu okupācijas laikā.
Skan, vai ne? Mordanga – neliels ciemats, ieslēpies Kurzemes mežos. Tie šovasar atkal uzņems mūs, nacionālos partizānus, lai atceramies bijušās dienas un cīnītājus, kas bija kopā ar mums krievu okupācijas laikā. Mordanga pulcina tos, kas arī uzvarētāju armijas klātbūtnē nenolika ieročus, bet sagāja mežos, lai turpinātu cīņu. Tā bija ļoti smaga, nežēlīga, savā ziņā pat bezcerīga, jo aizjūras solītāji nepildīja solīto, tie atdeva latviešu tautu un cīnītājus saplosīšanai.
Un tomēr mežinieki cīnījās. Ja ienaidnieks tos nespēja panākt atklātā kaujā, tad okupācijas varas pārstāvji uzpirka nodevējus. Ne visi gāja, lai iedzīvotos. Daudzi bija spiesti to darīt, lai glābtu savus piederīgos. Taču vēlāk arī viņus izsūtīja, lai neatklātos meli. Bija arī «idejiskie», tie piedalījās izvešanā, arestos, izsekošanā. Un tomēr, kaut arī «iztrebiķeļu» skaits bija milzīgs, darbojās NKVD un pat armijas daļas, cīņa par brīvu Latviju turpinājās vairākus gadus. Latvijas meži, purvi, birztalas deva patvērumu nacionālajiem cīnītājiem.
Daudzi krita, dažas kapa vietas vēlāk tika apzinātas, bet daudzas neatradīs nekad. Daudzi tika apcietināti, tiesāti, izsūtīti uz Krievijas tālajiem apgabaliem. Pēc ilgiem gadiem viņi varēja atgriezties, bet savās mājās netika, tās bija ieņēmuši iebraucēji vai represētāji. Nebija atļauts pierakstīties arī lielajās pilsētās, pajumte viņiem atradās pagrabos, pažobelēs.
Un tomēr atgriezties Dzimtenē bija svarīgāk par visu…
Šogad nacionālie partizāni, brīvības cīnītāji, pulcējas savā 10. saietā. Aizvien mazāks kļūst mūsu pulciņš, aizvien sirmākas galvas un vārgāks solis. Bet sirdīs joprojām nav dzisusi brīvās Latvijas mīlestības liesma.
Starp mums šogad vairs nebūs partizānu dvēseles Mangela, kas pievienojies aizsaules cīnītāju pulkiem. Un tomēr šajā tikšanās reizē 29. jūlijā viņš, tāpat kā visi citi mūsējie, kopā ar mums būs Kurzemes zaļajos mežos pie Mordangas ezera. Viņi papildinās mūsu retotās rindas un aizņems savas vietas. Mēs būsim atkal visi kā viens.
Mordanga, zaļo Kurzemes mežu ieskautais ezera krasts, uzņem mūs, sniedz patvērumu kā toreiz! Lai skan lūgsna Latvijai, zemei, cilvēkiem. Lūgsna zemei, kurai tik daudz ziedots un kuras smiltainē mums būs lemts apgulties.
Dievs, svētī Latviju!
Guntars Bullis, nacionālais brīvības cīnītājs
