Vārdu «kulturāls» pieņemts lietot ne tikai saistībā ar kultūru, bet arī apzīmējot kādu, kas ir pieklājīgs, laipns, ar labām manierēm.
Vārdu «kulturāls» pieņemts lietot ne tikai saistībā ar kultūru, bet arī apzīmējot kādu, kas ir pieklājīgs, laipns, ar labām manierēm. Kā viens no piemēriem latviešu valodas vārdnīcās minēts «kulturāla apkalpošana». Vārdnīcās var atrast arī dažādus skaidrojumus sen nelietotiem un aizmirstiem vārdiem, pat valodām. Tā vien šķiet, arī «kulturāla apkalpošana» drīz vien piederēs pie tādiem. Lai gan vajadzētu taču būt pretēji – straujiem soļiem visi dodas uz atvērto Eiropas durvju pusi, pārliecināti, ka tur letiņus sagaida «kulturāla apkalpošana», respektīvi, šveicars, kas, laipni palocīdamies, durvis atvērs un aizvērs. Jautājums tikai, vai arī no mums netiks gaidīta tikpat kulturāla attieksme, jo vārdnīca saka: «ir patīkami redzēt, satikties un runāt ar smalkjūtīgu, kulturālu cilvēku». Kāpēc šīs pārdomas?
Gluži tāpat kā daudzi citi jelgavnieki, mēneša pirmajā pusē dodos maksāt komunālo maksājumu rēķinus, dažreiz to daru pastā – arī šomēnes. Taču vārdnīcas pasta darbinieces noteikti nelasa (atzīšos, pēc raženā bļāviena aiz aizslietņa bija bail apjautāties, vai man taisnība) un par kulturālu apkalpošanu diezin vai ir dzirdējušas. Paskaidrojumā par uzbļāvienu (nudien tas bija nepelnīts – nejauši darbiniecei iedevu divas maksājumu grāmatiņas, no kurām viena bija jau beigusies) saņēmu, lūk, šādu frāzi:
– Un ko jūs darītu, nebļautu, ja visu dienu būtu jākontaktējas ar veciem, puskurliem cilvēkiem?
Vajadzētu ieviest jaunu paskaidrojumu vārdnīcās – «kulturāla bļaušana uz veciem cilvēkiem» (neesmu gan pārliecināta, vai arī viņi tomēr ar lielāku prieku nesarunātos ar «smalkjūtīgiem, kulturāliem cilvēkiem»).
