Arī šo pavasari Jelgavu pieskandina krauķu balsis, to ligzdas redzamas parkos, skvēros un daudzdzīvokļu māju pagalmos. Aprīļa beigās pieaugušo putnu skaļajām balsīm pievienojās putnu mazuļu čiepstēšana. Nepatīkamais, ko ievēro pilsētnieki, ir baltās izkārnījumu pļekas, kas šajā sausajā aprīlī un maija sākumā redzamas ne tikai uz trotuāra, bet arī soliņiem. Taču dažiem arī nākas maksāt par muļķīgu krauķu padzīšanas eksperimentu, ko veica SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”.
Pretī kultūras namam nav kur apsēsties
Pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” vadītājs Māris Mielavs paskaidro, ka problēma ir apzināta un tuvākajā laikā tiks novērsta. Viņš piebilst, ka putnu mēslu uz soliņiem sakrājies tik daudz, ka nevar gaidīt, kad lietus tos nomazgās. Pirmkārt kārtība tiks ieviesta pie kultūras nama un Hercoga Jēkaba laukumā, kur krauķi savijuši pārdesmit ligzdu. Kāds cits pilsētas apsaimniekošanas jomas lietpratējs par soliņu mazgāšanu spriež skeptiski. Viņš šaubās, vai ar to būs vien līdzēts, necik ilgi tie būs atkal apķēzīti, tomēr mēģināts nav zaudēts.
Simt eiro par ligzdu
Ar krauķu problēmu nesekmīgi mēģinājis tikt galā arī daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”. Tā apsaimniekotās mājas Raiņa ielā 9 dzīvokļu īpašnieki saņēmuši tāmi, kas liecina, ka par agrā pavasarī veikto astoņu ligzdu noņemšanu no kokiem (tie atradās šai mājai piederošajā teritorijā) pienāk rēķins par nepilniem astoņsimt eiro. Uz mājas iedzīvotāju iebildumu, ka pārvalde šo bezjēdzīgo darbu veica bez dzīvokļu īpašnieku vairākuma lēmuma, uzņēmuma darbiniece Kristīne Kaže atbild, ka darbs veikts, jo dažiem mājas iedzīvotājiem bijuši iebildumi pret šo putnu balsīm. Ligzdas noņemtas, konsultējoties ar ekspertu, kura vārdu K.Kaže neatklāja. Pēc mēneša uz olu perēšanas laiku Raiņa ielas 9. nama teritorijā krauķi ligzdas jau bija atjaunojuši. Latvijas Ornitologu biedrības priekšsēdētājs Viesturs Ķerus uzskata, ka nav nekādu racionālu iespēju ar putniem tikt galā. “Var lokāli no tiem atbrīvoties kādā vietā, bet tas rada problēmas citviet, jo krauķi nekur nepazudīs. Jābeidz tērēt nauda un jāsamierinās,” uzskata speciālists. Viņš uzskaita veidus, kā pilsētnieki ir mēģinājuši krauķiem “ieriebt”. Proti, zāģēti koki un to zari, gāztas ligzdas, izmantoti skaņas signāli, taisīti putnubiedēkļi. “Mūsdienās putni gan pilsētā, gan savvaļā ātri pierod pie dažādām atbaidīšanas ierīcēm, tāpēc tas neattaisnojas – izdevumi ir lieli, bet jēdzīga rezultāta nav. Šaut krauķus nedrīkst, jo tie nav medījamie putni, turklāt pilsētās medības ir aizliegtas. Pat ja kādu nošaus, vietā radīsies citi vārnveidīgie; daba tukšumu nemīl. Vienīgais, ko var paveikt, – nozāģēt kokus, kuros tie ligzdo, bet tad krauķi pārcelsies uz citiem kokiem un izdzīs tur mītošos putnus,” raksta V.Ķerus. Viņš piebilst, ka arī atkritumu saimniecības sakārtošana krauķiem nav būtiska, tā «uztrauktu» tikai dažas vārnu sugas. Krauķi barojas lauksaimniecības platībās. Viņi lielākoties ēd vaboles, tārpus, mušas, gliemežus, kā arī ogas un sēklas. Tieši Zemgalē barības tiem netrūkst. Krauķi ligzdās uzturas no aprīļa sākuma līdz jūlija vidum.
