Aizrāvušies ar apkures problēmu risināšanu, jelgavnieki nav pamanījuši, ka tiek apkrāpti vēl arī no citas puses.
Aizrāvušies ar apkures problēmu risināšanu, jelgavnieki nav pamanījuši,
ka tiek apkrāpti vēl arī no citas puses.
«Ziņu» rīcībā jau pasen bija nonākusi informācija, ka dažās Jelgavas medicīnas iestādēs, kas ir noslēgušas līgumu ar slimokasi par valsts finansētu veselības aprūpi, tiek pieprasīta lielāka pacienta iemaksa, nekā to paredz likums.
Pacienti par ārstēšanu pārmaksā
«Zemgales Ziņu» 2000. gada 14. jūnija numurā tika publicēta intervija ar Viduslatvijas slimokases Jelgavas filiāles vadītāju Jāni Vērzemnieku, kurā jautāts arī par pacienta iemaksām – cik lielas tās ir un kas tās nosaka – valsts vai katras medicīnas iestādes vadītājs. Rakstā tika norādīts, ka saskaņā ar Ministru kabineta pieņemtajiem «Veselības aprūpes finansēšanas noteikumiem» par ambulatoras ārstniecības iestādes apmeklējumu un tajā sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem vienas dienas laikā pieaugušajiem jāmaksā Ls 0,50, bērniem un jauniešiem līdz 18 gadu vecumam – Ls 0,20, bet par ārsta mājas vizīti gan pieaugušajiem, gan bērniem – Ls 1.
«Ziņas» par pacientu maksu informēja, lai ārstniecības iestāžu apmeklētāji neļautu sevi apkrāpt. Diemžēl kopš intervijas publicēšanas nekas nav mainījies: vairākās iestādēs nelikumīgi paaugstināto maksu turpina iekasēt un neviens arī Viduslatvijas slimokases Jelgavas filiāles vadītājam nav sūdzējies. Reizēm cilvēki veikalā rīko skandālu dažu santīmu dēļ. Kādēļ tik lojāli pret savu maciņu nelikumīgu iztukšošanu izturamies medicīnas iestādē? Vai tiešām jau esam tik ļoti pieraduši pie netaisnības?
Neviens nerīkojas pretlikumīgi, labi zinādams, ka par to saņems sodu. To dara tikai tas, kas ir pārliecināts, ka var to atļauties, jo par to «nekas nebūs», citiem vārdiem, ka viņš dzīvo beztiesiskā valstī, kurā likumam nav reāla spēka un tā pārkāpšana netiks sodīta. Un vai tiem, kas tā uzskata, nav taisnība? Daži slimokases līgumārsti Jelgavā jau labu laiku iekasē nelikumīgas summas, bet vai viņiem tādēļ kaut kas slikts ir noticis?
Trūkstošie līdzekļi jāpieprasa no valsts
Daži ārsti atrunājas, ka valsts nesedz visu, ko solījusi. Pieņemsim. Bet kāda daļa gar to pacientam? Ja līdzekļu patiešām pietrūkst (bet vai pietrūkst?), medicīnas iestāžu vadītāju pienākums būtu tos prasīt no valsts, ar precīziem aprēķiniem pierādot, ka pašreizējais finansējums nenodrošina pacientiem valsts garantēto veselības aprūpi. Tiesa, šis ceļš prasa piepūli. Vieglāk ir trūkstošos līdzekļus izspiest no pacienta, kas šajā situācijā ir neaizsargāts un lielākoties visnabadzīgākais trijotnē ārsts – pacients – valsts.
Kā to vērtē un kā rīkojas amatpersonas?
– Atklāti iekasējot lielāku pacienta iemaksu, nekā to atļauj likums, ārsti mazina valsts atbildību par veselības aprūpi. Viņi pierāda, ka spēj iztikt ar piešķirtajiem līdzekļiem un ka vairāk arī nav vajadzīgs, – tā situāciju komentē Rīgas novada slimokases Līgumu daļas vadītāja Maija Bušmane.
Savukārt Vērzemnieka kungs nav mēģinājis pārliecināties par «Ziņu» sniegto informāciju, ka dažās ārstniecības iestādēs tiek iekasēta lielāka pacienta iemaksa. Lai gan atzina, ka šāds pārkāpums ir bargi sodāms – līdz pat ārsta un slimokases līguma laušanai. Telefonsarunā ar «Ziņām» Jānis Vērzemnieks aizbildinājās ar to, ka viņam neesot neviena oficiāla iesnieguma par nelikumīgu pacienta iemaksu iekasēšanu. Taču slimokases līgums ar Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūru (VOVAA) paredz jebkurai slimokasei «ievērot Labklājības ministrijas rīkojumus, kas attiecas uz veselības aprūpes organizācijas un apmaksas jautājumiem», «nodrošināt slimokases dalībniekus ar informāciju par (..) pakalpojumu minimumu un tā apmaksas kārtību». Kā tas tiek darīts – ir katras slimokases pašas ziņā.
Tiesa, telefonsarunā J.Vērzemnieks arī apsolīja kaut ko darīt lietas labā, tādēļ cerēsim, ka drīzumā viss mainīsies uz labu. Un ka līdz tam, kad tas notiks, pēc visu nelikumīgo rēķinu samaksāšanas mums maciņos kaut kas vēl paliks pāri.
