Jelgavas novada Platones pagasta “Zeltlejās” Eduards Vilks un Elīna Cēsniece 24 hektāros iestādījuši smiltsērkšķu dārzus un no zeltainās ogas ar zīmolu “Zelt” gatavo pārtikas un kosmētikas produktus. Pēc četru gadu cītīga darba smiltsērkšķu audzētāji nolēmuši, kā viņi paši saka, iet tautās un pievērsties arī lauku tūrismam un izglītojošu pasākumu rīkošanai. “Zeltlejas” atrodas teju tūlīt aiz Jelgavas robežas, un par dārza atrašanās vietu vēsta koši oranžos toņos ieturēts plakāts šosejas malā. Saimniecība iekārtota skaistā vietā starp simtgadīgiem ozoliem, bet pavisam netālu plūst Platones upe. Smiltsērkšķi nav vienīgā kultūra, kas šeit tiek audzēta, ir arī vairākas siltumnīcas, kurās sārtojas zemenes. Tās iestādītas, jo pašiem garšojot. “Zemenes būs gatavas uz māmiņdienu. Ja siltumnīcas būtu apkurinājuši, tad būtu jau tagad,” paskaidro saimnieki. Zemenes tiek audzētas 600 kvadrātmetru platībā gan augsnē, gan substrātā.
Aicina uz atvērto durvju dienām
Šajās brīvdienās – 4. un 5. maijā – “Zelt” smiltsērkšķu dārzā sadarbībā ar “Lauku ceļotāju” notiks atvērto durvju dienas “Izzini, iesaisties, nogaršo”, kurās apmeklētāji varēs iepazīties ar smiltsērkšķu audzēšanu, uzzināt par to vērtīgajām īpašībām un izmantošanu veselības veicināšanai un skaistuma uzlabošanai. Tāpat varēs iesaistīties dabīgās kosmētikas pagatavošanas meistarklasē un degustēt “Zelt” produkciju. “Ceļojot pa Eiropu, esam daudz ietekmējušies no lielajiem vīna dārziem, kur līdzīgi veidoti pasākumi ir cieņā. Esam aizguvuši dažas idejas,” atklāj E.Vilks. “Smiltsērkšķis ir kā olīvkoks – ja par to rūpējas, ciena, tas aug un ražo ilgi. Latvijā vecākie dārzi ir trīsdesmitgadīgi,” viņš turpina.“Zelt” produktu ražotāji labprāt sadarbojas ar citiem vietējiem ražotājiem – kosmētikas izgatavošanā ar SIA “Gusto” Bauskā, bet pārtikas produktu ražošanā ar diviem uzņēmumiem Talsos. Veidojas arī laba sadarbība ar uzņēmumu “Dabas dots” Nākotnē, turpina Eduards, piebilstot, ka neredz jēgu ieguldīt angāros, iekārtās un tehnikā, ja visapkārt ir daudz uzņēmēju, ar kuriem sadraudzēties.
Lauku dzīve nav sveša
Eduards un Elīna ir tērvetnieki, kuri pašlaik dzīvo Jelgavā. Agrāk strādājuši katrs savā nozarē – Elīna graudkopības uzņēmumā, bet Eduards metālapstrādē. Steidzīgais laikmets abiem licis atgriezties pie savām saknēm – zemes –, un lauku dzīve viņiem nebija sveša.Gribējies radīt kaut ko pašiem savu un sniegt to citiem, vienlaikus esot arī sociāli atbildīgam uzņēmumam un rūpējoties par apkārtnes ļaužu iesaisti, komunikāciju ar kaimiņiem, Platones pašvaldību. Jāpiebilst, ka saimniecībā paredzētajos pasākumos ieeja būs bez maksas.Saimniecībā viesojamies reizē ar Jelgavas novada pašvaldības rīkotā uzņēmēju gada balvas konkursa vērtēšanas komisiju. Abi saimnieki par komisijas ierašanos ir patīkami pārsteigti, jo konkursam neesot pieteikušies. Platones pagasta pārvaldes vadītājs Vladislavs Pogožeļskis bilst, ka līdz šim, iebraucot pagastā no Jelgavas puses, nav bijis nekā interesanta, ko redzēt, bet nu, pateicoties “Zeltleju” saimniekiem, situācija ir mainījusies.
Izvēlēties Latvijā audzēto
“Spēks un imunitāte cilvēkiem ir vajadzīga vienmēr, un tā jāuztur visu laiku, ne tikai tad, kad saslimst un jādodas uz aptieku pēc zālēm,” teic Elīna, smiltsērkšķus raksturojot kā veselību uzturošu produktu.Pirmā ogu raža no 10 hektāru lauka novākta 2018. gadā, un tad arī saražots pirmais produkts – smiltsērkšķu eļļa, kas izgatavota no saimniecībā audzētajiem smiltsērkšķiem ar īpaši augstu eļļas saturu. Arī “Zelt” smiltsērkšķu sula no citviet ražotās atšķiras ar augstāku eļļas saturu. Smiltsērkšķi tiek izmantoti pilnībā, un no izspiedām tiek gatavots ogu pulveris, kuru var izmantot gan kulinārijā, gan kosmētikā, bet Elīna to lieto kā uztura bagātinātāju. Viņa uzskata, ka latviešiem nevajadzētu meklēt dārgus uztura bagātinātājus aptiekās, ja, piemēram, omega 3, 6, 7 un 9 satur mūsu pašu smiltsērkšķis. Sievietēm tiek piedāvāta smiltsērkšķu eļļa, kuru var lietot gan iekšķīgi – gremošanas problēmām –, gan ārīgi – apdegumiem –, arī roku krēms ar smiltsērkšķu eļļu. Top sejas fluīds, lūpu balzams un ziepes, skaidro Elīna. Produktu pirmie testētāji bijuši tuvinieki, un viņas mērķis ir radīt ilgtspējīgu un vizuāli skaistu produktu. Šajā ziņā palīdz dizainere, notiek arī sadarbība ar vairākiem iepakojuma ražotājiem. “Esam pasūtījuši arī stikla taru,” viņa piebilst, jo vēlas pamazām atbrīvoties no plastmasas iepakojuma, kura jau tā mūsu ikdienā ir par daudz.Kad komisija jautā par produkcijas eksporta iespējām, saimnieki uzsver, ka ir Latvijas patrioti – vispirms savējiem, pēc tam pārējiem, Tirgus gan diktē savus nosacījumus un dārza apjomi ir par lielu Latvijas tirgum, piebilst Eduards.
Dārzs jākopj, jāatjauno un jānolasa
Saimnieks stāsta, ka smiltsērkšķis ir divmāju augs, un parāda, kā atšķirt vīrišķo augu no sievišķā. Dārzs tiek stādīts, ievērojot īpašu kārtību – tā, lai uz vienu “puiku” būtu astoņas “meitenes”. “Esam lielākais vienas šķirnes smiltsērkšķu dārzs Latvijā,” papildina Elīna. Eduards turpina, ka šo šķirni ar īpaši augsto eļļas saturu sauc ‘Tatjana’ un to izveidojis Andrejs Brūvelis – zinātnieks, Smiltsērkšķu asociācijas vadītājs, kuru smiltsērkšķu audzētāji dēvē par Latvijas smiltsērkšķu tēvu. Viņam ir 30 gadu pieredze šajā jomā. Smiltsērkšķi padomju laikā – 60.–70. gados – Latvijā ievesti no Krievijas.“Zelt” smiltsērkšķu dārzā otrajā tā gadā ierīkota stacionārā pilienveida laistīšanas sistēma, kas īpaši noderīga bijusi pērn karstajā vasarā. Komisijai tiek stāstīts, ka pabeigti augsnes drenēšanas darbi, kam sekos zemes rekultivēšana, lai to sagatavotu nākamā – jau trešā – dārza stādīšanai. Dārzi tiek stādīti tā, lai varētu iegūt nepārtrauktu ogu ražu katru gadu, un starp dārziem ir divu gadu atšķirība. Tas nepieciešams tādēļ, ka pēc piecu sešu gadu ražošanas dārzs jāatjauno, smiltsērkšķus apgriežot, lai tiem ataug atvases, bet, kamēr tās aug, ražas nav. Drīkst nogriezt tikai pusi krūma, lai tas pagūtu sagatavoties pārziemošanai. Otru pusi krūma nolasa ar rokām.Smiltsērkšķu dārzā ražas laiks ilgst mēnesi – no augusta vidus līdz septembra vidum. Pagājušogad ogas ar rokām nolasījuši 80 sezonas laukstrādnieku. Saimnieki stāsta, ka motivētākie bijuši jaunieši, kuri darbā ieradušies jau sešos no rīta. Dienā viens cilvēks varot salasīt līdz 15 kilogramiem ogu. Darbinieki strādājuši lateksa cimdos. Ogas lasījuši ne tikai jaunieši, kuri tā pelnījuši naudu studijām vai kādai sen kārotai lietai, bet arī ministriju darbinieki no Rīgas, kuriem darbs dārzā svaigā gaisā bijusi savdabīga meditācija. Viņi sacījuši, ka ir gatavi par darbu pat nesaņemt algu, lai tikai viņiem ļauj šeit pabūt. Dārza saimnieki bija pretimnākoši un darbiniekiem ļāva savu laiku organizēt pašiem – vienam darba diena ilga četras stundas, citam – sešas vai astoņas.Šogad plānots darbā aicināt ne tikai ogu lasītāju, bet arī krūmu griezēju brigādes. Interesenti tiek lūgti sekot līdzi informācijai uz ceļmalas plakāta.
Vietai piemīt īpaša aura
Lai gan abi saimnieki Platones pagastā ir ienācēji, viņi vēlējušies ko vairāk uzzināt par vietu, kur strādās un, iespējams, nākotnē arī dzīvos, jo cer šeit uzcelt savu māju, bet pagaidām pie tā vēl esot jāpiestrādā. Tagad pagalmā manāms tikai atjaunotais pagrabs.“Vēsturiski šī vieta ir bijusi cienīga, un mēs, tās jaunie saimnieki, lai gan neesam to mantojuši un tā nav mūsu senču zeme, vēlamies ar to sadzīvot. Kad sākām interesēties par vietas vēsturi, aizbraucām ciemos pie kaimiņiem, kuriem ir 90 gadu. Daudz uzzinājām un apskatījām fotogrāfijas. Kādreiz šeit atradušās mājas “Platkāji”, kas bijusi liela piena lopkopības saimniecība. Tagad no ēkām vairs nav palikusi neviena, izņemot pagrabu, kuram mēs piešķīrām otru elpu,” stāsta Elīna. Tad viņa rāda uz egli netālu pie kaimiņmājas – tā bijusi saimniecības kalpu māja. Saimniecības vēsturi vēl tiek turpināts pētīt un likt pa plauktiņiem. Vieta ar 15 simtgadīgiem ozoliem patiešām ir skaista, un, to papildinot, iestādīti arī jauni ozoliņi.
Nākotnes plānos – namiņš un dārza svētki
Veselība, skaistums un tūrisms – tā uzņēmuma nākotnes darbības virzienus raksturo Elīna, piemetinot, ka arī kulinārija būs nozīmīga. Šogad uzrakstīts projekts, un drīz taps smiltsērkšķu nams – 150 kvadrātmetru ēka, kas būs atvērta visu dienu bez noteikta darbalaika un kurā bez iepriekšējas pieteikšanās tiks gaidīts ikviens. Tur paredzēts rīkot meistarklases, lekcijas, mācības un citus pasākumus ar attiecīgo jomu speciālistu piedalīšanos. Plānots, ka nams durvis vērs 2020. gada augustā, pašlaik notiek tā projektēšanas darbi. Jau tagad tiek plānoti smiltsērkšķu dārza svētki, kas “Zeltlejās” norisināsies 17. augustā. Svētkiem būs trīs tematiskie bloki un trīs vēstneši. Par smiltsērkšķu audzēšanu, aktualitātēm un izaicinājumiem stāstīs Andrejs Brūvelis, dzīvot veselīgāk mudinās Lolita Neimane, bet uz garšīgu sarunu aicinās šefpavārs Ingmārs Ladigs. Paredzēti arī muzikāli priekšnesumi, kosmētikas pagatavošanas meistarklases un citas aktivitātes.Ar I.Ladiga meistarību varējām iepazīties arī mēs un komisija, nogaršojot baltās šokolādes uzputeni ar smiltsērkšķu gēlu, ogu pulveri un pašceptu vafeli. “Zelt” notiek sadarbība arī ar restorānu “Pilsētas elpa”, kur Jelgavas restorānu nedēļā varēs nobaudīt smiltsērkšķu saldējumu. Izstrādes stadijā ir internetveikals, bet par dalību tirdziņos un atvērto durvju dienām saimniecībā “Zeltlejas” tiek ziņots feisbukā.Drīz “Zelt” produkti nonāks arī lielveikalos, vispirms veikalu tīklā “Elvi”, bet saimnieki turpinās piedalīties arī tirdziņos, jo, kā teic Eduards, “tirdziņi ir kā lakmusa papīrs, kur var redzēt pircēju reakciju – kas patīk, nepatīk –, saņemt ierosinājumus, kurus nekad neiegūt, atdodot preci lielveikalam”.Bet viens “Zelt” smiltsērkšķu dārza stūrītis ir atvēlēts LLU studentiem, kuri šeit veic savus pētījumus. Arī paši dārza saimnieki aizvien ir jaunu produktu un ideju meklējumos, un šis maratons turpinās.
