Ļaujot iepazīt Stefenhāgenu arhīva dokumentus un dzimtas vēstures materiālus, kā arī viņu izdotās grāmatas 150 gadu garumā, 15. maijā pulksten 16 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 5. stāva izstāžu zālē tiks atklāta izstāde “Jelgavas Stefenhāgeni 1769–1919”. Tā veltīta grāmatniecības uzņēmuma “J.F.Stefenhāgens un dēls” vēsturei.
Kad 1769. gadā Johans Frīdrihs Stefenhāgens (1744–1812) kļuva par Kurzemes hercoga iespiedēju, viņš kļuva arī par vadošo latviešu grāmatu izdevēju un ieviesa jaunus uzņēmējdarbības principus. Stefenhāgeniem cauri paaudzēm piemita unikāla spēja uztvert publikas pieprasījumu, tālredzīgi izvēlēties grāmatu repertuāru un atrast arvien jaunus manuskriptus. Izdevējdarbībā viņi sekoja līdzi jaunākajām tendencēm modernajā poligrāfijā un grāmatu noformēšanā atbilstoši rokoko un klasicisma stilam. Enerģiskais uzņēmēja temperaments padarīja Stefenhāgena apgādu un spiestuvi par sava laikmeta veiksmes stāstu, vēsta izstādes rīkotāju pārstāvji Pauls Daija un Lilija Limane.
Baltijas apgaismības vēsturē un agrīnās latviešu literārās kultūras tapšanā Stefenhāgenu apgādam ir izcila nozīme, jo tas sekmēja latviešu izglītību. Lai gan Stefenhāgeni iespieda grāmatas arī krievu, vācu, igauņu, lietuviešu, poļu, franču, latīņu, grieķu, ebreju valodā, iespiežot grāmatas tieši latviešu valodā, viņi guva visvairāk panākumu. Uzņēmumā iznāca reliģiskā, laicīgā literatūra, avīzes, kalendāri un mācību grāmatas.
LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājumā glabājas unikāli apgāda arhīva dokumenti, kas atklāj Stefenhāgenu uzņēmējdarbības vēsturi. Šajos dokumentos redzams, kā apgaismības laika Kurzemē ienāca brīvā tirgus principi grāmatu izdošanā.
Grāmatniecības uzņēmums “J.F.Stefenhāgens un dēls” darbojās Jelgavā no 1769. līdz 1919. gadam.
Izstāde būs apskatāma LNB līdz 29. septembrim. Savukārt 15. novembrī ar izstādi būs iespējams iepazīties Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā.
