Kad viņi abi izgāja dārzā, Linda, vēsā gaisa pārņemta, pēc karstuma, kas bija valdījis istabā, viegli nodrebēja.
(Turpinājums. Sākums 10., 17., 24. un 31. jūlija numuros.)
Kad viņi abi izgāja dārzā, Linda, vēsā gaisa pārņemta, pēc karstuma, kas bija valdījis istabā, viegli nodrebēja.
– Tev salst? – jautāja Juris.
– Mazliet, – atbildēja Linda.
Juris apskāva viņu un turpināja: – Vai tagad ir siltāk?
Meitene pamāja ar galvu. Viņi apsēdās zem liela koka, kas auga pagalmā. No mājas puses skanēja mūzika. Pēkšņi blakus mājā iedegās gaisma, un Juris sacīja: – Droši vien kaimiņi nevar gulēt.
Un viņam izrādījās taisnība. Drīz vien cauri pagalmam nāca samiegojies vīriņš tumšā halātā, no kura apakšas varēja redzēt punktotas pidžambikses. Viņš iegāja mājā, taču drīz vien iznāca ārā pilnīgi pamodināts un ļoti dusmīgs. Acīmredzot mierīgu naktsmieru viņš tur nespēja iegūt.Tas arī nebija gaidāms, jo Sintija nebija no tām, kas piekāpjas.
Linda iesmējās:
– Nabaga vīrs! Viņam droši vien vajadzēja noklausīties veselu lekciju par to, cik ierobežotas ir tīņu tiesības. Viņš laikam šonakt neaizvērs acu. Es gan priecājos par šo skaļo vakaru, jo te es satiku tevi.
Juris paskatījās uz meiteni un klusi jautāja:
– Vai es drīkstu tevi noskūpstīt?
Lindas acīs Juris varēja izlasīt apstiprinošu atbildi. Viņš pieliecās uz Lindas pusi un noskūpstīja viņu. Pēkšņi viņa aiz muguras izdzirdēja soļus. Pagriezusies viņa salēcās.Tieši pretī viņai stāvēja Uldis! Viņš vienkārši stāvēja un skatījās viņā. Linda nezināja, ko teikt. Viņai ausīs skanēja Ulda vārdi: « … es uz tādām sīko sanāksmēm neeju…»
Tad ko viņš vispār šeit darīja? To Linda arī pajautāja:
– Ko tu te dari?
– Tev vajadzēja jautāt, ko es te darīju. Tagad es laikam eju prom, jo neredzu iemeslu šeit palikt, negribu jums traucēt! – uzkliedza Uldis.
– Nemaz neiedrošinies uz mani kliegt! – sacīja meitene, piecēlusies un nostājusies pretī Uldim. – Vispirms tu mani nolamā visu savu draugu priekšā un tad vēl skaties uz mani tā, it kā es tev būtu kaut ko nodarījusi!
Vēl vairāk sadusmojies, Uldis: – Es tev atnācu atvainoties par to reizi, par to, ka tad uz tevi tā sabļāvu, bet tu jau te ar kaut kādu lauķi…
– Pietiek! – Uldim priekšā nostājās Juris. – Beidz apvainot Lindu!
– Beidz apvainot Lindu! – mēdījās Uldis. – Sapņu princis uzradies aizstāvēt savu sirdspuķīti! Labāk nejaucies pa vidu!
– Paklausies, sīkais, – tikko valdīdamies, teica Juris, – šķiet, tu…
– Nedzesē velti muti! Viņš tikpat neko nesapratīs. Ejam! – Linda paņēma Juri aiz rokas un vilka uz mājas pusi. Aiz muguras Uldis vēl nelabi lamājās, taču neviens viņā neklausījās. Kad viņi bija iegājuši mājā, Linda sacīja: – Piedod, laikam manis dēļ tev ir sabojāts viss vakars. Es pat iedomāties nevarēju, ka viņš te uzradīsies.
– Tevis dēļ man viss vakars ir izdevies superīgs, – uzsmaidīja Juris. – Un tu neesi vainīga, ka viņš te uzradās.
– Esmu gan. Viņš taču nāca man atvainoties, – viņa iebilda.
– Atvainoties? Un to tu sauc par atvainošanos? – izbrīnīts jautāja Juris.
– Nē, bet…
– Nekādus bet, – neļaudams Lindai uzvelt vainu par notikušo sev, Juris pavēloši sacīja. – Tu ne pie kā neesi vainīga. Aizmirsti par to… nu kā viņu tur sauca… Vispār, kā tu ar viņu iepazinies? Nevar būt, ka viņš ir tavs draugs!
Lai gan Lindai negribējās runāt par Uldi, viņa saprata, ka nedrīkst atstāt Juri neziņā, jo nav zināms, kas būtu noticis, ja tur nebūtu bijis Juris.
– Kādreiz es gribēju, lai viņš būtu mans draugs, – iesāka Linda. KĀDREIZ… IT KĀ TAS BŪTU BIJIS SEN, BET TAS TAČU BIJA VĒL VAKAR, TAČU TAGAD TAS TIEŠĀM LIKĀS SEN. Linda atstāstīja sarunu kafūzī tieši tāpat kā Alisei, tomēr vairs nejuta to, ko bija jutusi, runājot ar draudzeni. Uldis viņai bija vienaldzīgs. Tagad viņai bija Juris. Viņa izstāstīja visu, un viņš saprata.
– Ja gribi, es varu tevi pavadīt uz mājām, – piedāvāja Juris.
– O.K.! Es tikai pateikšu Alisei, ka aizeju, lai viņa mani pēc tam nemeklē. Vēl joprojām nedaudz izbiedēta, Linda devās meklēt draudzeni un kā par brīnumu atrada viņu vienu. Pateikusi Alisei, ka aiziet, viņa devās uz durvju pusi, jo pie horizonta jau parādījās Lauris.
– Vēlāk sazvanīsimies! Tad arī visu paskaidrošu!
(Turpmāk vēl.)
