Mūsdienu
straujais dzīves ritms, stresa pilnā ikdiena un negatīvās emocijas ietekmē
centrālās nervu sistēmas darbību, savukārt tā skar iekšējo orgānu darbību un
visu veselības stāvokli kopumā. Ja arvien biežāk stresa mirkļos sāk sāpēt
vēders, galvassāpes kļūst arvien biežākas un intensīvākas un vairs nepalīdz arī
ierastā pretsāpju tablete, laiks vērsties pie speciālista – iespējams, ka pie
vainas ir apspiestas emocijas, stress vai bailes. Vairāk par to stāsta Sāpju
centra vadītāja, docente Irina Evansa.
Kas ir psihosomatiskās sāpes?
Psihosomatiskas
jeb psihogēnas sāpes ir fiziski izjustas sāpes, kuras izraisa, pastiprina vai
uztur psiholoģiski faktori – domas, emocijas un uzvedība. Pacienti visbiežāk
sūdzas par pastāvīgām un stiprām sāpēm, kuras nav izskaidrojamas ar audu
bojājumiem vai jebkāda cita veida fizioloģiskiem procesiem. Psihosomatiskās
sāpes nereti tiek klasificētas arī kā hroniskas sāpes – jo ilgāks ir sāpju
sindroms, jo vairāk iesaistīti ar psihi saistīti mehānismi.
Kā rodas psihosomatiskās sāpes?
Psihosomatisko
sāpju rašanos visbiežāk skaidro ar stresa ietekmi – akūts vai hronisks,
ieildzis fizisks vai emocionāls distress ir būtisks apgrūtinājums visām
organisma sistēmām. Tas arī izskaidro fizisku simptomu parādīšanos kā
neapzinātu psiholoģiskās aizsardzības mehānismu. Psihosomatiskās sāpes provocē
arī konflikti un dažādas psihosociālas problēmas, kā arī noteiktas personības
iezīmes – jūtīgums pret stresu, zems sāpju slieksnis, neapzināta izvairīšanās
no problēmsituāciju risināšanas, kā arī pagātnē izveidojušies nosacījuma
refleksi, ko veido agrīna pieredze, piemēram, nosodoša vecāku reakcija uz bērna
sāpēm.
Izpētīts,
ka vidēji 40 – 60 procenti sieviešu un 20 procenti vīriešu, kas sūdzas par
hroniskām sāpēm, bērnībā vai dzīves laikā ir bijuši emocionālas, fiziskas vai
seksuālas vardarbības upuri. Psihosomatiskās sāpes bieži vien mijas ar citām
somatiskām sūdzībām, kuru pamatā ir stresa cēloņa ignorēšana, somatizācijas
mehānisms (neapzināts psihes aizsardzības mehānisms pret apziņai nepieņemamām
jūtām) un pastiprināta medicīniskās palīdzības meklēšana.
Tomēr,
kā norāda docente Irina Evansa, paradoksālā veidā arī tas var veicināt
psihosomatiskos simptomus: ‘’Meklējot medicīnisko palīdzību, pacienti panāk
savu sāpju atzīšanu un koncentrējas uz tām, tomēr tā tiek novērsta uzmanība no
apspiestajām atmiņām par psiholoģisko traumu, kas bijusi sāpju cēlonis.’’
Kas sāp visbiežāk?
Psihosomatiska
rakstura sāpes visbiežāk tiek saistītas ar tiem orgāniem vai organisma
sistēmām, ko lielā mērā vai pilnībā kontrolē veģetatīvā nervu sistēma, piemēram,
sāpes vēderā. Pacienti bieži vien sūdzas arī par muguras un galvassāpēm, kā arī
muskuļu un locītavu sāpēm. Tās pastiprina dažādi provocējoši faktori, īpaši
emocionāls stress (bailes, trauksme), fizisks pārgurums, arī nelabvēlīgi laika
apstākļi. Ļoti bieži sāpju pacienti sūdzas arī par miega traucējumiem, kas
pastiprina sāpju intensīvumu.
Kā ārstēt?
Ja
ir aizdomas, ka sāpes ir psihosomatiska rakstura, sākotnēji ieteicams vērsties
pie ģimenes ārsta un veikt vispusīgu izmeklēšanu, lai pilnībā izslēgtu somatisku
vai organisku saslimšanu. Ja aizdomas tiek apstiprinātas, tālāk jau turpinās
ārstēšana algologa, psihoterapeita vai cita ģimenes ārsta nozīmēta speciālista
uzraudzībā.
Sāpes,
kuru cēlonis ir apspiestas emocijas, nepāries pašas no sevis vai no pretsāpju
tablešu lietošanas, tādēļ ārstēšanā svarīgi pielietot kombinētu terapiju, kas
ietver ne tikai farmakoloģisko, bet arī psihoterapeitisko ārstēšanu. Tāpat tiek
piemeklētas arī pacienta stāvoklim atbilstošas fiziskās aktivitātes –
fizioterapija, ārstnieciskā vingrošana.
Kā
norāda ārste, psihoterapijas procesā īpaša uzmanība jāpievērš emocionālajiem un
kognitīvajiem aspektiem – ar sāpēm saistītu baiļu, satraukuma, nomāktības
mazināšanai, neapzinātu emociju un zemapziņā esošo konfliktu apzināšanai,
neadaptīvu pieņēmumu pamanīšanai un pārveidošanai. Būtisks psihoterapijas
uzdevums ir arī veselīgākas, adaptīvākās uzvedības veicināšana.
‘’Daudziem
pacientiem ir raksturīgs ierobežots dzīvesveids, kurā ir pārāk maz patīkamu
aktivitāšu, taču ir vērojama izteikta “sāpju uzvedība”, piemēram,
pārmērīgi ilga gulēšana gultā, izteikta verbāla sūdzēšanās par sāpēm,
piesardzīgas kustības, kas veido “apburto loku” hronisku sāpju
signālu uzturēšanā,’’ skaidro daktere Evansa.
Maijā iniciatīvas ‘’Ciet sāpes? Izstāsti farmaceitam’’ ietvaros
visās ‘’Latvijas aptieka’’ aptiekās iespējams saņemt informatīvu mapi ar
dažādiem noderīgiem materiāliem par sāpēm un veidiem, kā ar tām cīnīties. Lai
saņemtu mapi, vaicājiet farmaceitam!
Foto: publicitātes
