No 16 partiju sarakstiem, kas pieteikti Eiroparlamenta vēlēšanām, pirmais kārtas numurs izlozē krita Latvijas Krievu savienībai (LKS). Pieteikto kandidātu skaits – 16 jeb divas reizes vairāk nekā no Latvijas Eiropas Parlamentā (EP) ievēlamais deputātu skaits. Saraksta līderi – jau vairākkārt EP ievēlētā, pērn labprātīgi šo amatu pametusī Tatjana Ždanoka, kā arī Andrejs Mamikins, kurš gan bija partijā “Saskaņa”, bet vēlāk to pameta un iestājās LKS. Trešā “lokomotīve” ir līdzšinējais EP deputāts, kas pēc T.Ždanokas iesnieguma par atteikšanos no deputāta krēsla ieņēma viņas vietu, – Miroslavs Mitrofanovs.
Lielākā ziedotāja – partijas vadītāja
Partija izveidota 2014. gadā uz bijušās “ЗаПЧЕЛ” (“За права человека в единой Латвии” – “Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā”) bāzes. Sevi sauc par kreisi centrisku partiju, kas galvenokārt aizstāv krievu intereses Latvijā. Partijas vadībā ir T.Ždanoka, Jurijs Petropavlovskis un M.Mitrofanovs.
Šogad LKS vēlēšanu aģitācijai plāno tērēt 90,3 tūkstošus eiro. Partija “Saskaņa” šim nolūkam atvēlēs 108,6 tūkstošus, “Jaunā Vienotība” – 34 tūkstošus eiro. LKS nav lielu ziedotāju. Kopš pašvaldību vēlēšanām aizvadītā gada jūnija sākumā tā oficiāli ziedojumos saņēmusi 21 675 eiro. Vairāk nekā pusi no šīs summas jeb 12 529 eiro partijai ziedojusi tās līdere T.Ždanoka. Vēl 5156 eiro atvēlējis M.Mitrofanovs. T.Ždanokas ziedojumu summa piecos gados pārsniedza 70 tūkstošu eiro, vēl 17 tūkstošus ieskaitīja M.Mitrofanovs.
Tāpat kā pirms Saeimas, arī pirms EP vēlēšanām partijas nāk klajā ar solījumiem jeb priekšvēlēšanu programmu. LKS pirmā un vissvarīgākā lieta, par kuru cīnīties, ir minoritāšu un konkrēti krievu tiesības Latvijā un Eiropā. Lai arī nav uzsvara uz vienu tautību, līdz šim visās protestu akcijās Latvijā uzsvars bijis uz “pусскоязычные” – krievvalodīgie. EP vēlēšanu programmā šī tēma gan vispārināta uz “Eiropa visām tautām, visām valodām!”, aizejot galējībās un savos mērķos iekļaujot Eiropu, Āziju un pat Tālos Austrumus: “Mūsu nākotnes vīzija – vienota Eiropa – tautu savienība, kuras pamatā ir kopīgas humanitārās vērtības, ekonomika un kultūra – no Lisabonas līdz Vladivostokai!”
Partijas biedri, jau 15 gadu dzīvojot Eiropā, iespējams, joprojām nav sapratuši institūcijas galveno ideju – katra tauta ir un būs unikāla, īpaša, un neviens nekad negrasās šo principu mainīt. Tā vietā viņi saka: “Mums būtu jāpārveido savienība, lai tā no dalībvalstu valdību savienības pārtaptu par tautu, reģionu, autonomiju un kultūru savienību. Mazāk varas valdībām, vairāk – reģioniem un pašvaldībām.” Jau nākamajā teikumā ir pretruna ar iepriekšējo: “(..)Latvijas krieviem jāiegūst kultūras un izglītības autonomija, tajā skaitā – tiesības pašiem noteikt mācību valodas skolās un izvēlēties saskarsmes valodu ar valsts un pašvaldību institūcijām.”
Programmā iekļautas arī visām Latvijas tautībām kopīgas intereses, piemēram, “esam par atteikšanos no protekcionisma, par taisnīgu Latvijas uzņēmumu piekļuvi Rietumeiropas tirgiem, par tiešo maksājumu Latvijas lauksaimniekiem izlīdzināšanu. ES jāievieš tiešas piemaksas mediķiem, pasniedzējiem un citiem speciālistiem (..), lai viņus stimulētu palikt strādāt Latvijā.” LKS iestātos arī par godīgiem nodokļiem, sakot: “Pakāpenisku nodokļu sistēmu harmonizāciju un algu, pensiju, sociālo pabalstu, pieejamās medicīniskās apdrošināšanas un mājokļu būvniecības atvieglotās kreditēšanas shēmu izlīdzināšanu dažādās ES dalībvalstīs.”
Atbalsta novadu reformu
Pat tiem, kas neinteresējas par politiku, zināms ir A.Mamikina (43 g.) vārds. Viņš teju katrā intervijā uzsver, ka viņam un LKS kopumā vissāpīgākais jautājums minoritāšu pilsoņiem un nepilsoņiem ir izglītība un izglītības valoda. Latviešu valodas noteikšana par vienīgo oficiālo valodu valstī, viņaprāt, ir aizskārusi pārējās valodās runājošo pašcieņu. A.Mamikins pauž atbalstu plānotajai novadu reformai un “personīgi paliktu pie rajoniem, kuri bija padomju laikā, – 26 lielās pašvaldības un deviņas republikas nozīmes pilsētas”. Pašreizējais EP deputāts atbalsta arī Eiropas armijas izveidi: “Šī ideja man šķiet ļoti simpātiska. Tad mums nebūs tā balsta, kas ir ASV.”
Tomēr visām idejām pāri skan aizvainojums par krievvalodīgo apspiešanu Latvijā, un tādēļ A.Mamikins kopā ar otru eiroparlamentārieti dažu nedēļu laikā organizēja parakstu vākšanu aicinājumam Latvijas Republikas Saeimai un Ministru kabinetam. Aicinājumā kritizēja lēmumu par pilnīgu pāreju uz mācībām latviešu valodā Latvijas mazākumtautību skolās. To parakstīja 115 EP deputātu, kuri pārstāv visas 28 ES valstis un principā visas parlamenta frakcijas. A.Mamikins bija arī starp tiem, kuri 2016. gadā apmeklēja Sīriju un tikās ar valsts galvu Bašāru al Asadu, pabija Krievijas militārajā bāzē.
Skaļa un ievērota deputāte
Partijas līdere T.Ždanoka (69 g.) EP ievēlēta trīs reizes, kopš Latvija ieguva tiesības sūtīt savus pārstāvjus uz Briseli un Strasbūru. LKS līderes elektorāts ir stabils un vēlēšanās pirms pieciem gadiem viņas darbu novērtēja ar 23 tūkstošiem plusiņu. Politiķes priekšvēlēšanu aģitācijas jājamzirdziņš ir publiskās protesta akcijas. Sasniegt labus rezultātus T.Ždanokai palīdzēja Krievijas televīzijas. LKS līderei simpātijas izteica “TV Centrs” raidījumu vadītājs Konstantīns Zatuļins, pirms vēlēšanām T.Ždanoka aktīvi piedalījās Krievijas TV kanāla RTR šovā “Vakars ar Vladimiru Solovjovu”. Tas palīdzēja iekļūt EP bez apjomīgas reklāmas kampaņas. Eiroparlamentārietes pārlieku aktīvā darbība Briselē nonākusi pat līdz ierosinātām krimināllietām, jo kādā diskusijā EP viņa krievu situāciju Latvijā pielīdzināja ebreju situācijai pirms Otrā pasaules kara. 2014. gadā T.Ždanoka devās uz Krimu, lai paustu atbalstu neleģitīmajam referendumam par Krimas pievienošanos Krievijai.
Tajā pašā gadā T.Ždanoka piedalījās arī Krievijas organizācijas “Sutj vremeņi” (“Laika būtība” – krievu val.), kas vēlas atjaunot bijušo PSRS, ārkārtas kongresā. Pacēlusi organizācijas sarkano karogu un teikusi uzrunu kā EP deputāte, paužot atbalstu PSRS atjaunošanai. T.Ždanokas aktivitātes saistībā ar PSRS restartēšanu gan liek uzdot jautājumu, vai deputāte nepārkāpj Krimināllikumu un neaicina likvidēt neatkarīgu Latvijas valsti. EP deputāts Kārlis Šadurskis (V) saistībā ar to jau vērsies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu ierosināt kriminālprocesu pret T.Ždanoku. 2016. gada novembrī kopā ar diviem citiem EP deputātiem no Latvijas – Ivetu Griguli un A.Mamikinu – balsoja pret EP rezolūciju saistībā ar cīņu pret Krievijas un teroristisko organizāciju propagandu.
M.Mitrofanovs (53 g.), tāpat kā A.Mamikins, pēc profesijas ir žurnālists. Bijis 7. un 9. Saeimas deputāts, kā arī LKS līdzpriekšsēdētājs. Arī viņš aktīvi iestājas par krievu tiesībām Latvijā. 2017. gada septembrī bija viens no Krievu skolu aizsardzības štāba atjaunošanas iniciatoriem, viens no tiem, kas organizēja masu akcijas izglītības krievu valodā aizstāvībai, kā arī ir šo akciju pastāvīgais vadītājs.
2017. gada sākumā klajā nāca M.Mitrofanova un T.Ždanokas kopdarbs – grāmata “Latvijas krievi gadsimtu lūzumā. No PSRS norieta līdz ES krīzei”.
2014. gada martā kā novērotājs M.Mitrofanovs bijis klāt referendumā par Krimas pussalas valstiskās piederības noteikšanu. Šobrīd EP strādā Nodarbinātības un sociālo lietu un Lūgumrakstu komitejā. Ievēlēts par Eiroparlamenta delegācijas sakariem ar Vidusāzijas valstīm un Mongoliju priekšsēdētāja vietnieku.
Skats no malas
Filips Rajevskis,viens no pazīstamākajiem politiskajiem un lielo kompāniju vadības konsultantiem Latvijā
Piedaloties EP vēlēšanās, LKS ir vēlme un vīzija projicēt Latvijas dienaskārtību, kura gan lēnā garā sāk zust, Eiropas līmenī. Tie ir jautājumi par krieviem kā minoritāti, pilsonības, divvalodības jautājums. Šīs problēmas paliek aizvien neaktuālākas, bet LKS vēlme ir tās noturēt dzīvas Eiropas nedaudz abstraktā kontekstā un skatīties uz tām caur eiropeiskām vērtībām. Tas arī viņiem puslīdz izdodas. Cīņa par izglītību arī krievu valodā Latvijā ir cīņa par vēlētāju, jo pašreiz partijas nostāju atbalsta pārsvarā gados veci cilvēki. Jo divvalodība ir aktuāla tikai tiem, kas nezina valodu, un process, kas pašlaik notiek izglītības jomā Latvijā, iznīcina LKS dienaskārtību pēc būtības. Visa šī cīņa, aizvainotā, apspiestā cilvēka tēla kultivēšana Latvijā ir partijas cīņa par iekļūšanu EP. Visas pārējās darbības – protesti, izteikumi utt. – ir tikai kā mērce, jo pamatēdiens ir Eiropas Parlaments.
Partija praktiski izdzīvo no tiem līdzekļiem, ko piešķir parlamenta deputātiem. Analizējot vēl pamatīgāk partijas darbību, jāskatās uz kontaktiem Krievijā. LKS vēlas būt austrumu lielvalsts starpnieki, ietekmes aģenti Briselē. Tas savukārt dod cerības uz partijas spējīgāku darbību, jo jūtas svarīgāki arī Eiropas līmenī. Pretējā gadījumā viena mikromargināla partija no Latvijas nevienu neieinteresētu, bet partiju ar atbalstu no Krievijas Briselē eiroparlamentārieši uzlūko pavisam citādi. Visi trīs pašreizējie deputāti ir politiskie aģenti, kas runā viņu vēlētājiem svarīgas lietas un ar savu šķeļošo retoriku rada spriedzi. Par laimi, ar laiku tas izdodas arvien retāk un grūtāk. Tas gan ir produkts, ko partija piegādā saviem draugiem un atbalstītājiem. Savā ziņā tā ir jaukšanās otras valsts politikā jeb hibrīdkarš. Fakts, ka šos cilvēkus izmanto, ko arī rāda dažādi Krievijas televīzijas kanāli, to tikai apstiprina.
