Jelgavas 4. vidusskolā vakar notika Ģimenes dienai veltīts koncerts, kas īpašu ievērību izpelnījās ne tikai ar augstām muzikālām kvalitātēm, bet arī mūzikas klašu audzēkņu vecāku parakstu vākšanu. Iemesls – bažas par lēmumu turpmāk nepiešķirt papildu finansējumu profesionālajai mūzikas novirziena programmai.
Latvijas izglītības sistēmā vēsturiski veidojies, ka atsevišķās skolās ir iespēja īstenot profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmas, kurās skolēni padziļināti apgūst mūziku, valodas, mākslu, matemātiku, mājturību un informātiku. Kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas informācija, 2018./2019. mācību gadā 45 izglītības iestādes īsteno šādas programmas, saņemot papildu valsts finansējumu. Daudzi vecāki savām talantīgajām atvasēm labprāt izvēlas šādas skolas. Taču līdz ar kompetenču izglītības satura ieviešanu plānots visas skolas vienādot – jaunais pamatizglītības standarts, kas valdībā tika apstiprināts 2018. gada 27. novembrī, papildu naudu profesionālās ievirzes skolām neparedz. “Jaunais pamatizglītības standarts stāsies spēkā 2020. gada 1. septembrī, tādējādi vēl 2019./2020. mācību gadā finansējums padziļinātām programmām tiek saglabāts līdzšinējā apmērā,” satrauktos prātus cenšas mierināt izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Bet kā tad pēc tam? “Jaunajā pamatizglītības standartā ir palielināts stundu skaits kultūras un mākslas priekšmetiem, tādējādi paredzot visiem skolēniem iespējas iegūt daudzpusīgu izglītību,” uzsver ministre.
“Tas ir klajš cinisms,” vērtē Jelgavas 4. vidusskolas direktors Agris Celms. “Būtībā mums tiek izsists pamats zem kājām. Grūti saprast, kāpēc padziļināta mūzikas apmācība tiek atzīta par nevajadzīgu? Māciet, ja gribat, tikai naudu neprasiet! Tādējādi mūsu skolas līdz šim sekmīgi stūrētais mūzikas kuģis top ļoti nedrošs. Ja grupu stundas un korus tas skar mazāk, tad instrumenta apguve (viena stunda nedēļā) vairs nav iespējama. Mūzikas profesionālās ievirzes programma katram bērnam paredz apgūt kādu instrumentu, bet to var īstenot tikai individuālā apmācībā.” A.Celmu satrauc arī veids, kādā tiek sperti soļi paredzētās reformas īstenošanai. “It kā pa kaktiem, bez pienācīgas informēšanas un skaidrošanas. Kam tas ir izdevīgi? Laikam jau taisnība dzejniekam Imantam Ziedonim, ka “pret savas tautas dziesmu var tikai savējie”.”
Nav jau tik spīdoši arī ar koriem. Par meiteņu kora “Spīgo” nākotni pamatoti satraukta Latvijas un pat starptautiskā mērogā atzītā kolektīva diriģente un mūzikas skolotāja Līga Celma-Kursiete. Un kur tad vēl pārējie kori, jo ne jau tikai “Spīgo” vien ir 4. vidusskolā – skanīgi dzied arī zēnu un jaunāku meiteņu kori. Pie tam aiz kalniem nav XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kam jānotiek 2020. gada vasarā. “Domāju, ka ne tikai konkrētajiem svētkiem, bet visai Dziesmu svētku kustībai paredzamā reforma varētu būt nepārvarams trieciens,” atzīst L.Celma-Kursiete.
Atšķirībā no Izglītības un zinātnes ministrijas situācijas risinājumus sola meklēt kultūras ministre Dace Melbārde. “Mums, Kultūras ministrijai, tas bija liels pārsteigums, ka šāda reforma ir plānota. Es arī saprotu to spiedienu, kas tiek izdarīts uz izglītības ministri, lai risinātu pedagogu algas, bet šis nav labākais veids, kā to darīt.” Par reformas negatīvajām sekām savs, no ministres I.Šuplinskas atšķirīgs, viedoklis ir arī Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai.
Jāpiebilst, ka sasaukta Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde, kurā tiks uzklausītas abas ieinteresētās puses. “Mēs vēlamies noskaidrot, kāda ir ekspertu argumentācija, kādēļ mēs atsakāmies no vēsturiskās tradīcijas un skolu atšķirībām. Es pret tradīcijām attiecos ar ļoti lielu pietāti,” saka komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.
Viedoklis
Juris Ozolnieks, 4. vidusskolas mūzikas novirziena audzēkņu Gabrielas un Valtera tētis
Nepiešķirt papildu finansējumu profesionālajām mūzikas novirziena programmām, manuprāt, nav pareizi. Domāju parakstīt aicinājumu atcelt pamatizglītības standarta reformas. Tiesa gan – nav pārliecības, ka mūsu iebildumi kaut ko dos.
