Dārzkopju izmisīgās pūles maija pirmajā dekādē pasargāt augļudārzus un ogulājus no sala ne visur devušas cerēto efektu, un augi krietni vien cietuši. Tomēr patiesā sala ietekme būs skaidra pēc divām trim nedēļām, kad augi dārzā jau skaidri parādīs, cik ogu un augļu aizmetņu būs to zaros, norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra dārzkopības eksperts Māris Narvils.
Viņš skaidro – lai gan atsevišķās vietās nedaudz apsalušas ziedlapiņas, labā ziņa ir tā, ka tieši ābeles cietušas vismazāk, jo to ziedi sala laikā lielākoties bija pumpuru stadijā. Speciālists norāda – cietušas ir arī bumbieres, taču to nav tik daudz, lai sala ietekme būtu izteikti jūtama. To gan nevar sacīt par mājas plūmēm, skābajiem un saldajiem ķiršiem, kuri cietuši teju katrā dārzā, jo bija pašā pilnziedā. Daudz lielākam riskam bija pakļauti ogulāji – upenes, jāņogas, ērkšķogas –, jo tie atrodas daudz tuvāk augsnes virskārtai, kur salnas bija spēcīgākas nekā pāris metru augstumā.
Arī zemnieku saimniecības “Osīši” saimniece Dace Āboliņa atzīst, ka dārzi no salnām ir cietuši, bet, cik īsti, to vēl nevarot zināt. Viņas saimniecībā Lielvircavas pusē dārzi pieredzējuši mīnus trīs grādu salnu. Desmit hektāros Daces dārzā aug ābeles, bumbieres, ķirši un plūmes.
“Augļu dārzos kurinājām ugunskurus, dedzinājām zarus, saknes, salmus. Tas daļēji palīdzēja,” viņa stāsta, piebilstot, ka visvairāk cietušas bumbieres un tās ābeļu šķirnes, kas ziedēja agrāk. Bumbierēm daži augļu aizmetņi esot, bet daudz ziedu arī nobirst. Tās ābeles, kas zied vēlāk un pašlaik ir ziedos, varētu arī nebūt cietušas. Lai par to pārliecinātos, viņa iesaka ar nazīti pagriezt un pārbaudīt ābeles zieda auglenīcu. Ja zieda iekšpusē viss ir brūns vai melns, ābolus nav ko gaidīt. Ražai traucējot arī vispārējais aukstums – ja būtu lietus, tad arī, iespējams, būtu citādi, viņa piebilst.
“Šobrīd sala postījumi dārzos ir vērtējami atšķirīgi. Viennozīmīgi par visiem kopumā spriest nevar, jo augļu koki un ogulāji dažādās Latvijas vietās bija ar atšķirīgu attīstības pakāpi, arī sals bija atšķirīgs. Vizuāli vērtējot Dārzkopības institūta stādījumus, sala postījumi ziediem varētu būt no 70 līdz 90 procentiem (atkarībā no augu sugas). Par ražas prognozēšanu vēl ir krietni pāragri runāt, jo tas, ka auglenīca vai augļaizmetnis redzams zaļā krāsā, vēl nenozīmē, ka dos augļus. Viss atkarīgs, cik sekmīgi būs noritējusi apaugļošanās. Apmēram mēnesi pēc ziedēšanas ir fizioloģiskā nobire, kas ir normāls process, kura laikā augi atbrīvojas no nepilnīgi attīstītiem augļiem. Šajā laikā jau varēs labāk redzēt, kāda raža gaidāma. Otrs apdraudējums ir kaitēkļu bojājumi. Tā kā ziema bija silta, to izplatība varētu būt intensīva. Jautājums – kā mēs spēsim savus dārzus no tā visa pasargāt. Dabā likums, ka raža pieder dārza stādītājam un kopējam, nedarbojas,” “Ziņām” atzīst Dobeles Dārzkopības institūta vadošā pētniece Dr.agr. Ilze Grāvīte.
