Līdz Olimpiskajām spēlēm Sidnejā palikuši vairs tikai divi mēneši. Šajā laikā topošie olimpieši strādā bez brīvdienām, krāj spēkus un gūst pēdējo slīpējumu, iespējams, savas sportiskās dzīves pirmajam un pēdējam lielajam pārbaudījumam.
Līdz Olimpiskajām spēlēm Sidnejā palikuši vairs tikai divi mēneši. Šajā laikā topošie olimpieši strādā bez brīvdienām, krāj spēkus un gūst pēdējo slīpējumu, iespējams, savas sportiskās dzīves pirmajam un pēdējam lielajam pārbaudījumam.
Izņēmums nav arī Latvijas Olimpiskās izlases lielā cerība svarcēlājs Viktors Ščerbatihs, kas savas spējas pierādījis jau vairākos pasaules čempionātos, tādējādi iekļūdams pasaules stiprāko vīru kārtā. Jāatzīst, Viktoram šie panākumi nav nākuši viegli, tie nopelnīti grūtā un smagā (vārda tiešajā nozīmē) darbā. Nu jau vairāk nekā divus mēnešus svarcēlājam nav bijušas brīvdienas. Gatavojoties savas karjeras pirmajai, bet, cerams, ne pēdējai olimpiādei, Viktors trenējas četras reizes dienā un cīnās par katru kilogramu, ko atkal izdevies pacelt. Kā viņam veicas, centāmies uzzināt no daktera Aleksandra Matjuņina, trenera Eduarda Andruškeviča un paša Viktora.
Dievs neskaita dienas, kas pavadītas makšķerējot
Viktora Ščerbatiha dzīve aizrit nepārtrauktās treniņnometnēs. Nesen viņš atgriezās no Polijas, pēc tam devās uz Apguldi. Pašlaik viņš strādā Jaunpilī, bet vēlāk dosies uz Ragaciemu. Sportista ārsts Aleksandrs Matjuņins paskaidroja, ka, ilgstoši trenējoties vienā un tajā pašā vidē, krītas sportistu rezultāti. Galvenokārt to nosaka psiholoģiskā spriedze, ko izraisa vienmuļš dzīves veids bez iespējām izklaidēties. Viņi redz tikai sporta zāli, ēšanas vietu un guļamtelpu. Šādā ritmā strādājot, netiek gūtas pozitīvas emocijas, un to trūkums izraisa garīgu un fizisku izsīkumu. Lai rosinātu sportista garīgo spēku, vienīgā iespēja ir dažādot treniņu norises vietas un izvēlēties labus un interesantus sadzīves apstākļus. Dakterim ir žēl, ka Viktoram nav laika apskatīt ievērojamākos vēstures un kultūras objektus vietās, kur viņš atrodas. Diemžēl treniņu grafiks ir ļoti saspringts, nav laika pat ilgstošākai sarunai ar žurnālistiem. Katra diennakts minūte ir smalki sadalīta, un tajā nav paredzēts neviens brīdis vienkāršai neko nedarīšanai. Jau 19. augustā Viktors, viņa treneris un ārsts dosies uz Austrāliju, lai aklimatizētos, pierastu pie laika starpības un vēl pagūtu noslīpēt tehniku. Tomēr viens ārpus sporta zāles pasākums Sidnejā Viktoram jau tagad ir ieplānots. Aleksandrs Matjuņins apsolīja izbrīvēt laiku un aizvest Viktoru zvejot haizivis. Dakteris pilnībā piekrīt teicienam, ka tās dienas, ko cilvēks pavada makšķerējot, Dievs neskaita un šāda izklaide Viktoram varētu dot ļoti pozitīvas emocijas. Ārsts visu laiku pavada kopā ar stiprinieku, tiek gādāts, lai svarcēlājs būtu labi un pareizi paēdis un pietiekami atpūties. Saspringtajā darbā zaudētās minerālvielas un vitamīni tiek aizstāti ar sabalansētām pārtikas piedevām, proteīniem un antioksidantiem. Lai arī Viktoram ir ļoti grūti paaugstināt savu personīgo svaru, viņa ēdienkartē nav saldinātu ēdienu, bet no cukura lietošanas viņš ir atteicies pavisam. Cukurs Viktora organismā pārvēršas taukos (ko nedrīkst pieļaut), taču nepalīdz audzēt muskuļu masu. Šobrīd Viktors Ščerbatihs sver 131 kilogramu, un viņa vispārējais veselības stāvoklis ir labs.
Daudz tiek domāts arī par sportista noskaņojumu, un ārstam jāatzīst, ka Viktors spēj savākties un izturēt pat viskritiskākajās situācijās. Sacensībās ir gadījies redzēt, kā raud lielie vīri ar pasaulē pazīstamiem vārdiem. Atēnās Viktors, nespēdams tikt galā ar svaru stieni vienkāršas neveiksmes dēļ, bija ļoti satriekts, bet spēja savaldīties, saņemties un ar vēl lielāku degsmi turpināt iesākto darbu. Pie sienas ir pielīmēts Atēnu plakāts – kā mēms atgādinājums, ka nekad nevari būt pārliecināts un pārvērtēt savus spēkus.
Pirmais būs tikai viens
Nu jau daudzus gadus svarcēlājam līdzās ir draugs, padomdevējs un treneris Eduards Andruškevičs. Viņš ir apmierināts ar sava audzēkņa progresu visās jomās. Nedēļa Jaunpilī svarcēlājam ir ļoti grūta un atbildīga. Katrā treniņā tiek cilāts vidēji 170 kilogramu smags stienis, un nedēļas laikā būs paceltas 120 tonnas. Arī pašiem stiprākajiem vīriem tas ir daudz. Treneris atzīst, ka Viktoram šis ir grūts periods, tomēr strādāt ar tādu atdevi kā viņš spēj tikai retais. Pēc treniņa parasti krekliņu var izgriezt kā grīdas lupatu. Lielās slodzes dēļ sportists ir zaudējis apetīti, tāpēc ēd maz, bet bieži. Jau nākamā nedēļa Viktoram būs nedaudz vieglāka, jo pēc lielu svaru cilāšanas organismam tiek dota iespēja nedaudz atgūties, lai nākamajā maksimālās slodzes periodā tam jau būtu vieglāk. Līdz pat Olimpiskajām spēlēm svarcēlājam atpūta nav paredzēta. Jautājot, kādas ir cerības uz zelta medaļu Olimpiskajās spēlēs, man pašai ir satraukts prāts, jo ne tikai es, bet arī daudzi citi gaida no Viktora lielus panākumus un ir bail, vai atkal sportistu nepiemeklēs kāda neveiksme. Treneris ir reālists un skaidro, ka vissmagākās kategorijas svarcēlāju saraksts, kas pretendē uz zeltu, ir ļoti garš, bet pirmais būs tikai viens. Cītīgi gatavojas un negrasās padoties gan pagājušās olimpiādes čempions Čemerkins, gan Vellers, gan daudzi citi jaunie spēka vīri. Kurš no tiem būs labākais – redzēs tikai Sidnejā.
Visas dienas ir vienādas
Viktoru izdevās sastapt Jaunpils pils pagalmā īsu brīdi pa ceļam uz pusdienošanu. Saulainā vasaras diena un brīnišķīgā romantiskā vieta vedināt vedināja uz nenopietnu sarunu par mākslu, jūtām un dabu. Tomēr, skatoties Viktora nogurušajā sejā un acīs, bija skaidrs: nekādas papļāpāšanas te nebūs. Sportists kā vienmēr bija laipns un atsaucīgs, tikai visu laiku skatījās pulkstenī, vai nav jau pienācis laiks doties pusdienot un pēc tam pagulēt dienasvidu. – Esmu ļoti noguris un bieži pat nezinu, kas par dienu – man visas ir vienādas, – teica Viktors. Svarcēlājs atzinās, ka viņu tas arī īpaši neinteresē, jo pašreiz svarīgākais ir pienācīgi sagatavoties Olimpiskajām spēlēm. Visu dienu kārtība un treniņu grafiks ir pakārtots svarīgajam notikumam. Kā gūt vislabākos panākumus, vislabāk zina treneris. Viktors vienkārši paklausa, kā ir pieradis to darīt. Vēl ir saglabājusies cerība pirms aizbraukšanas pils direktora pavadībā kārtīgi izstaigāt pili un tās apkārtni, iepazīties ar vēsturi. Fiziski Viktors jūtas labi, vienīgi ir noguris. Vēl jāpastrādā, lai līdz olimpiādei varētu pieņemties svarā par pāris kilogramiem, bet tas būs iespējams tikai tad, ja kaut nedaudz tiks samazināta slodze. Viktors piesardzīgi cer, ka būs gatavs gan morāli, gan fiziski attaisnot visas līdzjutēju cerības un darīs visu, lai tās piepildītos.
Neprasīsim no saviem varoņiem pārāk daudz
Pēc mēneša Viktors jau būs Sidnejā un iepazīsies ar jaunajiem apstākļiem, kuros visai pasaulei vajadzēs pierādīt, ko spēj Latvijas mazpilsētas puisis. Mēs paliksim mājās un turēsim īkšķus. Taču, ja arī svarcēlājam neveiksies tā, kā mums un arī viņam gribētos, varam būt droši, ka viņš būs darījis visu, ko spēja, un vēl mazliet. Atcerēsimies, ka Viktors strādā ne jau tikai sevis dēļ, bet arī tāpēc, lai Latvijai būtu ar ko lepoties.
