Par iespējamo tikšanos ar Juri Pūci administratīvi teritoriālās reformas saistībā vēl skaidrības nav.
Ozolnieku novada domē saņemts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) aicinājums uz tikšanos, kurā paredzēts pārrunāt iecerētās administratīvi teritoriālās reformas gaitu, kā arī atbildēt uz Ozolnieku novada, Jelgavas novada un Jelgavas pilsētas domes deputātu jautājumiem. Ozolnieku novada domes deputāti vēl lems par iespējamu dalību tajā, informē Ozolnieku novada pašvaldības pārstāve Agnese Kļava.
Plāno braukt uz Jelgavu
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces ministra padomniece komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos Agnese Vārpiņa “Ziņām” apstiprina, ka tikšanās jeb oficiālās konsultācijas par pašvaldību reformu Jelgavā ar jaunveidojamā novadā ietilpstošo pašvaldību deputātiem ir paredzēta 12. jūnijā, bet šis pašvaldību konsultāciju kalendārs vēl ir saskaņošanas procesā un tāpēc nav publiskots. Kad ministrija būs sazinājusies ar visām pašvaldībām un informējusi tās, uzaicinājusi uz tikšanos, kalendārs būs pieejams arī publiski ministrijas mājaslapā. A.Vārpiņa skaidro, ka tikšanās 12. jūnijā ir paredzēta Jelgavā un ministrs plāno visu vasaru braukt uz pašvaldībām, lai pārrunātu vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu.
Tiesa gan, Jelgavas pašvaldības pārstāve Egita Veinberga “Ziņām” atzīst, ka vismaz pagaidām Jelgavas dome šādu uzaicinājumu uz tikšanos ar ministru Juri Pūci un pārējām pašvaldībām nav saņēmusi.
Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš uzskata: “Ņemot vērā VARAM ministra Jura Pūces līdzšinējo komunikācijas stilu, kas vērsts nevis uz diskusiju, bet monologu un norādēm no augšas, kā turpmāk būs, pat neieklausoties loģiskā argumentācijā un atklāti ignorējot sabiedrības viedokli, šobrīd nedomāju, ka šādām konsultatīvajām tikšanās reizēm ir liela nozīme. Izskatās, ka tikšanās un konsultācijas ar pašvaldību pārstāvjiem tiek organizētas vairāk prezentācijas, ne satura dēļ.
Iespējams, piedāvāsim ministra kungam iespēju atbraukt pie mums uz Ozolnieku novadu un iepazīties ar vietējo sadzīvi, attīstību, kā arī pakalpojumu pieejamību un to kvalitāti.”
A.Kļava piebilst, ka Ozolnieku pašvaldības lēmums par dalību šajā tikšanās reizē, visticamāk, tiks pieņemts nākamnedēļ, kad paredzēta domes sēde.
Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Evita Kairiša apstiprina, ka pašvaldība ir informēta par VARAM vēlmi 12. jūnijā tikties ar pašvaldību vadītājiem, deputātiem un iedzīvotājiem, lai pārrunātu administratīvi teritoriālās reformas jautājumu.
“Jelgavas novada domes pārstāvji plāno piedalīties VARAM organizētajā sanāksmē un uzklausīt ministrijas sagatavotos argumentus par administratīvi teritoriālās reformas saturu. Ņemot vērā to, ka līdz šim no ministrijas puses nav izskanējuši konkrēti ieguvumu katram pagastam atsevišķi un novadam kopumā, vēlos tikšanās laikā sadzirdēt ilgi gaidīto SVID analīzi, kas atspoguļotu šī brīža situāciju un plānotās izmaiņas gan iespēju, gan draudu kontekstā. Šīs tikšanās laikā novada domes deputātus un iedzīvotājus interesēs konkrēti fakti, nevis vispārīgi formulējumi par reformas iespējamajiem ieguvumiem valsts mērogā. Arī Jelgavas novada pašvaldība būs gatava prezentēt desmit gados paveiktos darbus un perspektīvā plānotos projektus, kas vērsti uz trīspadsmit pagastu stabilitāti. Uzskatu, ka Jelgavas novads, saimniekojot bez oficiāla administratīvā centra, ir pratis sasniegt teicamus rādītājus visās pašvaldības atbildības sfērās, tāpēc, lai atbalstītu jebkāda veida pārmaiņas līdz šim veiksmīgi īstenotajā attīstības plānošanas procesā, ir jābūt skaidri saprotamiem ieguvumiem, ko reformas rezultātā izjutīs konkrēti mūsu novada cilvēki,” komentē Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune.
Ministra rīkojumu apstrīdēs tiesā
Jelgavas novada dome tiesā apstrīdēs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces rīkojumu, ar kuru apturēta pašvaldības rīkotā iedzīvotāju aptauja par administratīvi teritoriālo reformu, lēmusi novada dome.
Deputāti šādu lēmumu pieņēmuši, jo VARAM rīkojums neesot pietiekami pamatots un pirmsšķietami esot prettiesisks. Tāpēc deputāti nosprieduši neatcelt nolikumu “Par Jelgavas novada iedzīvotāju aptaujas organizēšanu jautājumā par iespējamu Jelgavas novada apvienošanu ar Jelgavas pilsētu”, kā arī sniegt tiesā pieteikumu par ministra rīkojuma atcelšanu.
Lēmums par vēršanos tiesā gan nav bijis vienbalsīgs, liecina domes sēdes protokols. “Par” nobalsojuši deviņi no 12 deputātiem, viens balsojumā atturējās, bet divi nepiedalījās.
“Ziņas” jau rakstīja, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce maija sākumā paziņojis – gatavojas apturēt Jelgavas novada domes lēmumu rīkot iedzīvotāju aptauju par administratīvi teritoriālo reformu. Pēc viņa teiktā, līdzīgi kā Ikšķiles gadījumā, arī Jelgavas novads nav likumam atbilstoši izstrādājis nolikumu par aptaujas rīkošanu.
VARAM pamato, ka ne likums “Par pašvaldībām”, ne arī citi normatīvie akti pašlaik neparedz domei tiesības organizēt sabiedrības viedokļa noskaidrošanu, rīkojot iedzīvotāju aptauju, kas pēc savas formas atgādina iedzīvotāju piedalīšanos vēlēšanās vai vietējā referendumā un saistošā lēmuma pieņemšanā.
Par to liecina personas datu pārbaude, iespēja balsot aizklāti un personas datu apstrāde. “Arī uzdotais jautājums: “Vai jūs piekrītat Jelgavas novada apvienošanai ar Jelgavas pilsētu?” –, uz kuru ir jāatbild ar “jā” vai “nē”, rada maldinošu iespaidu, ka Jelgavas novada iedzīvotāji piedalās lēmuma pieņemšanā par pašvaldību reformu,” skaidro VARAM, norādot, ka Latvijā spēkā esošais tiesiskais regulējums neparedz pašvaldībām tiesības rīkot vietējos referendumus.
Jāatgādina, ka Jelgavas novada pašvaldība bija nodomājusi no 7. maija līdz 21. maijam organizēt iedzīvotāju aptauju par iespējamo Jelgavas novada apvienošanu ar Jelgavas pilsētu. Pēc ministrijas iebildēm pret tās norisi aptauja tika apturēta.
Jelgavas novada pašvaldība arī apliecināja, ka tā ne reizi nav norādījusi, ka aptaujai būs referenduma vai vēlēšanu spēks vai ka iedzīvotāju viedoklim būs galīgā noregulējuma raksturs, un pauda uzskatu, ka pašvaldībām ir pienākums ievērot demokrātijas pamatnormas, nodrošinot saviem iedzīvotājiem iespēju izteikt viedokli ikvienā pašvaldības nākotni izšķirošā vai ietekmējošā jautājumā, kāds pilnīgi noteikti ir arī administratīvi teritoriālās reformas jautājums.
