Kad Ješka un Bukstiņš bija apceļojuši vai puspasaules, meklējot Laimes lāci, kas bija pēdējā cerība glābt Sūnu ciemu no pilnīga posta un izmisuma, gadījās tiem būt Baltajās mājās.
Kad Ješka un Bukstiņš bija apceļojuši vai puspasaules, meklējot Laimes lāci, kas bija pēdējā cerība glābt Sūnu ciemu no pilnīga posta un izmisuma, gadījās tiem būt Baltajās mājās. Te neredzēja sasalušas un gadiem krātas mēslu kaudzes, aizkvēpušas krāsnis, kašķainus bērnus, sagāzušos žogus, šķības un noplukušas mājas, nekoptus dārzus… Liels bija Ješkas un Bukstiņa pārsteigums, ka to iespējams panākt bez Laimes lāča tiešas līdzdalības. Kā vēlāk kļuva zināms, lācis bija nosprādzis un palikusi tikai vairs āda – bez dzīvības un laimes. Tomēr Sūnu ciema iemītnieki savu Laimes lāci sagaidīja, un, kā izrādījās, tas nāca no viņu pašu vidus.
