Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes ierosinājuma drīzumā plānots aizsargājamas alejas statusu noteikt Lubānas–Meirānu, Raiskuma, Veckalsnavas un Ozolkalnu alejām, bet paplašināt iecerēts trīs jau esošas aizsargājamās alejas, tostarp Elejas ozolu aleju, – tās visas eksperti novērtējuši kā bioloģiski un ainaviski vērtīgas, “Ziņas” informē Dabas aizsardzības pārvaldes speciāliste Maija Rēna.
“Zaļie koridori” dažādām sugām
“Savulaik alejas veidotas kā apstādījumi gar ceļiem uz baznīcām, muižām, kapsētām un citām svarīgām vietām, bet mūsdienās to nozīme vairāk saistāma ar kultūrvēsturisko liecību saglabāšanu un rekonstrukciju. Nereti iedzīvotājiem alejas saistās ar kādu būtisku dzīves notikumu vai piederības sajūtu konkrētai vietai. Vienlaikus tās kalpo kā sava veida “zaļie koridori” dažādām sugām, kā arī veci koki ir dzīves vide vairākām retām sugām,” skaidro pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode.
Pēc pārvaldes pasūtījuma eksperti – kukaiņu, ķērpju, sūnu un koku pētnieki – ir sagatavojuši priekšlikumus četru jaunu aizsargājamo aleju noteikšanai un trīs esošo aizsargājamo aleju paplašināšanai. Galvenie kritēriji, lai koku stādījumam piešķirtu aizsargājamas alejas statusu, ir to ainaviskā, dendroloģiskā un bioloģiskā vērtība.
Projekts paredz noteikt četras jaunas aizsargājamās alejas: Lubānas–Meirānu aleju Lubānas novadā, Raiskuma aleju Rārgaujas novadā, Veckalsnavas un Ozolkalna alejas Madonas novadā. Tāpat iecerēts paplašināt trīs jau aizsargājamo aleju robežas – plašākas kļūs Rencēnmuižas aleja Burtnieku novadā, Jaunsmiltenes aleja Smiltenes novadā un Elejas ozolu aleja Jelgavas novadā. Savukārt no aizsargājamo saraksta izslēgt plānots Bauņu muižas aleju, jo tā pilnībā pārklājas ar dendroloģisko stādījumu “Bauņu parks”, un Gārsenes aleju, jo tās vērtība ir zudusi.
Neredz pamatu aizsargājamam statusam
“Jelgavas novada pašvaldība 22. maijā ir saņēmusi Dabas aizsardzības pārvaldes vēstuli par jaunas aizsargājamās alejas izveidi. Visi saistīto zemju īpašnieki, tajā skaitā arī Jelgavas novada pašvaldība, tiek informēti par priekšlikumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai veikt grozījumus Ministru kabineta 2005. gada 22. novembra “Noteikumos par aizsargājamām alejām” (Nr. 888). Priekšlikumi paredz paplašināt aizsargājamās Elejas ozolu alejas robežas, gar šoseju A8 esošajai ozolu alejai pievienojot liepu aleju, kas aug no ceļa A8 virzienā uz Elejas muižas parku,” informē pašvaldības pārstāve Evita Kairiša.
Viņa paskaidro, ka visi saistīto zemju īpašnieki ir aicināti mēneša laikā izteikt viedokli par plānotajiem grozījumiem, arī Jelgavas novada pašvaldība gatavos savus iebildumus.
“Jāuzsver, ka Jelgavas novada pašvaldība līdz šim nav noraidījusi ieceri par ozolu alejas statusu posmā, kas stiepjas gar ceļu A8. Pašvaldība ir paudusi viedokli par liepu aleju, kas aug uz Elejas parka pusi, uzskatot, ka konkrētajā teritorijā tiek ievēroti visi spēkā esošie noteikumi par vides saudzēšanu un kokos dzīvojošo sugu saglabāšanu. Arī liepu alejai līdzās esošo zemju īpašnieki uzskata, ka šāds statuss konkrētajā vietā varētu būt papildu apgrūtinājums, nevis reāla nepieciešamība. Komunikācijā ar atbildīgajām iestādēm līdz šim nav izdevies sadzirdēt pārliecinošus argumentus, kas apliecinātu šādu pārmaiņu pozitīvo ietekmi uz konkrēto objektu. Tāpat pašvaldībai nav saprotama Dabas aizsardzības pārvaldes vēlme apvienot liepu un ozolu aleju, formāli pārdēvējot to par ozolu aleju. Pašvaldības ieskatā tās ir divi atsevišķi objekti,” pašvaldības viedokli pauž E.Kairiša.
Savukārt Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti uzver, ka visās jaunajās aizsargājamās alejās ir atklātas aizsargājamu kukaiņu sugas, piemēram, lapkoku praulgrauzis, tajās ir ievērojamu dimensiju koku stādījumi, galvenokārt ozoli un liepas, taču ir arī kļavas, oši, gobas. Veicot potenciālo aizsargājamo aleju izpēti, daudzās no tām konstatēts liels skaits dižkoku, piemēram, Raiskuma alejā – 21, bet Veckalsnavas liepu alejā – 15.
Jāinformē 19 īpašnieki
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija grozījumus noteikumos par valsts nozīmes īpaši aizsargājamām alejām izsludinājusi sabiedriskajai apspriešanai, savukārt Dabas aizsardzības pārvalde sākusi zemes īpašniekus informēt par priekšlikumiem saistībā ar jaunveidojamām un paplašināt paredzētajām alejām.
“Valsts nozīmes aizsargājamās alejas statusa piešķiršana kādai alejai būtu jāuztver kā atzinība par to, ka no dabas vērtību un ainavas aspekta tā ir unikāla vieta ne tikai reģionālā, bet arī valsts mērogā. Zemju īpašniekiem, kuru īpašumos tiek paredzēts noteikt alejai aizsargājamās statusu vai tāds jau ir noteikts, jauni būtiski saimnieciskās darbības ierobežojumi nerodas – galvenais ierobežojums ir aizliegums nocirst alejas kokus. Aicinām alejas un koku stādījumus neuztvert kā ierobežojumu un apgrūtinājumu, bet gan saskatīt to pienesumu ainavas, kultūrvēstures liecību un dabas objektu saglabāšanas kontekstā,” piebilst G.Strode.
Speciāliste “Ziņām” skaidro, ka Elejas alejas gadījumā Dabas aizsardzības pārvaldei jāinformē 19 īpašnieki, kurus skar šis lēmums. Īpašniekiem vēl ir iespējams iesniegt savus iebildumus, kas ministrijā tiks apkopoti un pieņemts lēmums par tālāku virzību. Nepieciešamības gadījumā eksperti dosies situāciju vēlreiz vērtēt dabā. Pēc G.Strodes stāstītā, pašvaldības un īpašniekus šādos gadījumos visvairāk biedē, ka aizsargājamas alejas statuss ierobežos stādījumu kopšanas iespējas. “Taču koki jākopj jebkurā gadījumā – aleja ir aizsargājama vai nav. Protams, aizsargājamā alejā, lai nozāģētu kokus, gan būs nepieciešama saskaņošana ar Dabas aizsardzības pārvaldi,” teic G.Strode. Viņa arī norāda, ka Zemgalē aizsargājamu aleju ir ļoti maz un jāpriecājas, ka tādas izdodas saglabāt un uzturēt.
