Ir lietains maija rīts, un kolekcionārs Jānis Vilks mūs sagaida pie mājas durvīm. Esam pieteikušies ciemos, jo J.Vilks nupat saņēmis Jelgavas apbalvojumu “Goda raksts” par mūža ieguldījumu Latvijas un Jelgavas kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā. Pirms dodamies iekšā, saimnieks rāda uz pagalma vareno egli, kas sen jau pāraugusi kā cilvēku, tā divstāvu māju. To viņš atceras vēl kā mazs puika – jelgavnieks kopš dzimšanas, pērn nosvinējis apaļus 80.
Saistītas ar Latviju
Uz otro stāvu ved kāpnes, kur gar sienu cita virs citas sakrautas avīzes. Kolekcionārs spriež, ka savi 200 tūkstoši eksemplāru būs. Nosaukumu skaits sen jau nojucis. Lai arī avīžu papīrs plāns, gadu gaitā tās sakrājušās un savu vietu aizņem. Grāmatām vieta atrasta gan istabās, gan koridorā, kur tās glīti sarindotas sievas brālēna daiļamata meistara darinātos plauktos. “Man bibliotēkā ieteica izveidot katalogu, bet tas ir liels darbs! Kas zāli ārā pļaus? Pie mājas ir tik daudz ko darīt,” nosmaida kolekcionārs. Kad zāle vairs nav jāpļauj, klāt rudens, ienākas āboli un jādara vīns. Bet ziemā atkal jāšķūrē sniegs.
“Var būt, ka šo grāmatu rokās turēja Gothards Ketlers – pēdējais ordeņa mestrs un pirmais hercogistes hercogs,” rādot 1584. gada Rusova Livonijas hronikas izdevumu, lēš J.Vilks. Tas ir senākais eksemplārs viņa kolekcijā, kuras apjoms kopumā mērāms simtos un pat tūkstošos grāmatu (tās ir vai nu Latvijā izdotas, vai par Latviju), avīžu, žurnālu, arī marku un naudas zīmju. Kamēr runājam, pie sienas veselu un pusstundu nosit sienas pulkstenis, kam aiz muguras jau vairāk nekā gadsimts – gadu 120.
Katrreiz uzzina ko jaunu
Kā sākusies J.Vilka interese par grāmatām? “Mans tēvs visu mūžu bija skolotājs, pirmais 2. vidusskolas direktors pēc kara. Māte beidza universitāti 1925. gadā, pārzināja kādas septiņas valodas. Viņiem jau bija grāmatas. Apprecējos pirms 51 gada. Ilgas tēvs bija inženieris, Gaujas tilta pie Siguldas autors. Gar visām četrām viņa kabineta sienām bija grāmatas. Nevaru pateikt, kurā brīdī man tās iepatikās un sāku tās krāt, bet tas varēja būt ap 1965. gadu, kad vēl studēju. Domāju, daudz ko nosaka saknes,” spriež J.Vilks.
“Bieži vien uzskata, ka kolekcionārs grāmatas nemaz neatver, ieliek plauktā un krāj. Tā īsti nav. Ar katru grāmatu dabū ko jaunu zināt,” saka J.Vilks. Viņš piebilst, ka ar savu kolekciju ir izpalīdzējis daudzu grāmatu autoriem. Taču tam ir arī ēnas puses – grāmatām mēdz pieaugt kājas. Un tad gan ir skumji, ja kāda mīļa ir pazudusi uz neatgriešanos.
Vecākais Jelgavas panorāmas attēls
J.Vilks stāsta, ka reizēm gadās iespēja tikt pie vērtīgiem eksemplāriem. Piemēram, pēc bibliotēku darbinieka un bagātas personīgās bibliotēkas īpašnieka Gustava Šauruma aiziešanas aizsaulē izdevies iegūt daļu viņa kolekcijas. “Reti, bet katram kolekcionāram kādreiz uzsmaida lielāka veiksme,” tā jelgavnieks. Pamazām grāmatas vākušās arvien mērķtiecīgāk. “Jo vairāk kaut ko uzzini, jo labāk saproti, kas ir vajadzīgs, un to arī novērtē,” tā kolekcionārs.
Taujāts, kura, viņaprāt, ir vērtīgākā paša kolekcijas grāmata, J.Vilks atbild – to ir grūti pateikt. Tāpat kā vienmēr grūti atbildēt uz jautājumu, kādu grāmatu vēl gribētos iegūt – ja dabūts viens sējums, tad noteikti jāmeklē rokā arī pārējie.
Vairāk nekā 500 kolekcijas grāmatu dažādos laikos izdotas Jelgavā. Viens no lepnumiem ir Stefenhāgena izdotais Kurzemes albums. Tāpat J.Vilks var lepoties ar Manceļa sprediķu grāmatas izdevumu latviešu valodā. Īpašs prieks ir par internetā uzietajiem 18. gadsimta Jelgavas kalendāriem, starp kuriem ir arī īpašs retums – 1709. gada kalendārs. Šajos kalendāros atrodams vecākais zināmais Jelgavas panorāmas attēls.
Sava veida atkarība
Kas kolekcionāru piesaista savā nodarbē? “Tā ir pilnīgi otra dzīve. Sava veida atkarība,” saka J.Vilks. Viņš atminas, ka 70. gados bijis laiks, kad grāmatu vērtība bijusi zema. Turklāt padomju gados nebija atļauts krāt pirmās Latvijas brīvvalsts laika grāmatas. Savas aizraušanās dēļ trīsreiz pabijis arī “čekā”. “Ja grāmatas glabāja, tas neskaitījās tik traki. Ja iedeva kādam citam, tad gan bija beigas…” viņš atminas. Bet kā tad ar senākos gadsimtos iespiestajām? “Ja uzskatīja, ka grāmatai ir valstiska vērtība, to uzlūkoja par valsts īpašumu, bet tiesības to glabāt atstāja. Taču bija jārēķinās, ka jebkurā brīdī varēja atnākt pakaļ,” kolekcionārs atminas.
Kā J.Vilka aizraušanos, kurai nepieciešama gan telpa, gan līdzekļi, uztver ģimene? “Sieva piecieš, ja reiz 50 gadi kopā nodzīvoti. Ilga ir medicīnas doktore, viņai arī ir savas grāmatas. Normāla dzīve jau tur, protams, neiznāk. Bet interesanti arī tas viss tomēr ir,” spriež kolekcionārs. Ilga teic, ka savulaik viņai bijis sapnis par viesistabu, taču tas diez vai piepildīsies – grāmatām mājā nepieciešams daudz telpas. Interesi par tām pārmantojusi vecākā meita, kura ir filoloģe un studiju laikā izstrādājusi darbus par tēta mammas brāli Eriku Ādamsonu. Ar pastmarku krāšanu savukārt aizraujas znots.
Kad dara, briesmas nejūt
J.Vilks desmit gadu bijis “Latvijas gāzes” Jelgavas iecirkņa vadītājs, kuru amatā ievēlējuši kolēģi. Viņa laikā arī izveidots iecirknis 4. līnijā. Tā kā J.Vilks pats interesējies par sportu un meita spēlējusi tenisu, blakus “kantorim” izbūvēts tenisa laukums, kur notikušas arī pilsētas sacensības.
Vilku pāris bijis arī politiski aktīvs. kolekcionārs atminas, kā, neprasot atļauju Rīgas priekšniecībai, ar “Latvijas gāzes” remontmašīnu uz barikādēm aizvedis cilvēkus 20. Viņam bija arī kontakti ar grupu “Helsinki 86”. Kad nolemts izdot žurnālu “Auseklis”, abi ar sievu naktīs sēdējuši un ar rakstāmmašīnu pārrakstījuši atnestos rakstus, pēc tam tie pārfotografēti un vesti uz Zviedriju, kur arī izdoti. “1987. gadā čeka vēl bija moža. Bieži vien, kad dara, tās briesmas nemaz nejūt. Ja vara toreiz nebūtu mainījusies, mēs te tā nesēdētu…” teic arī “Baltijas ceļa” dalībnieks.
Augstākos apbalvojumus pilsētas svētku laikā saņēma vairāki jelgavnieki. Apbalvojums “Goda zīme” piešķirts Jelgavas tehnikuma direktorei Janīnai Rudzītei, pirmsskolas izglītības iestādes “Rotaļa” vadītājai Ilzei Putniecei, pulkvežleitnantam Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas priekšniekam Aivaram Putniņam. Savukārt “Goda raksts” pasniegts SIA “Jelgavas pilsētas slimnīca” vecmātei Sanitai Zemītei, fotogrāfam Jurim Zēbergam, Jelgavas pils muzeja vadītājai Gintai Linītei un SIA “Fortum Jelgava” Siltumapgādes servisa vadītājam Jānim Zvirbulim.
Liecības par aizgājušajiem laikiem un šodienu
Jelgavas pilsētas bibliotēka jau vairākus gadus sadarbojas ar Jāni Vilku, veidojot izstādes un padarot pilsētas iedzīvotājiem un viesiem pieejamas tās īpašās kultūrvēsturiskās vērtības, kas glabājas
J.Vilka privātajā kolekcijā. Tā 2015. gadā ikvienam interesentam bija pieejama apskatei Raiņa un Aspazijas pirmizdevumu kolekcija; Jelgavas 18., 19. gadsimta grāmatizdevēju iespiestie darbi – izdevumi, kuru eksemplāri Jelgavas bibliotēku krājumā nav; kolekcija “Senā Jelgava grāmatās un attēlos”. 2016. gadā bibliotēkā tika eksponēta izstāde “Strēlnieku laiks. 1915–1918” – unikālas strēlnieku laikā izdotas grāmatas, preses izdevumi, fotoattēli un pastkaršu oriģināli.
2017. gadā sadarbībā ar kolekcionāru tika izveidota izstāde un pārvietojamie stendi “Eriks Ādamsons un Jelgava” – grāmatas ar E.Ādamsona ierakstiem, nepublicētas vēstules un fotogrāfijas no J.Vilka privātā arhīva, ļaujot ieskatīties rakstnieka E.Ādamsona (kura stāstu krājums “Smalkās kaites” iekļauts Latvijas kultūras kanonā) radošās dzīves aizkulisēs, pāršķirstīt daudziem nezināmās lapaspuses, kuras saista rakstnieku ar Jelgavu un novadu, un, saprotams, vistiešākajā mērā arī ar pašu kolekcionāru J.Vilku. Sadarbības rezultātā apkopotais unikālais materiāls ne vien izmantots izstādes veidošanā, bet ir ļāvis izveidot saturisko pamatu bibliotekārajai stundai, kurā Jelgavas skolēniem ir iespēja latviešu literatūras apguves procesā apmeklēt bibliotēku un saistošā veidā uzzināt par E.Ādamsonu un viņa saikni ar Jelgavu.
2018. gadā, eksponējot J.Vilka kolekcijas materiālus, tika izveidotas divas nozīmīgas izstādes. Svinot Latvijas 100. dzimšanas dienas Dziesmu svētkus, tapa izstāde “Dziesmuvara”, kurā bija aplūkojami unikāli Dziesmu svētku izdevumi un afišas, sākot no I Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem. Savukārt, gaidot 13. Saeimas vēlēšanas, ikvienam bija iespējams apskatīt izstādi “Negaidat, pilsoņi, trokšņainas sapulces!”, kurā, atskatoties uz Latvijas Republikas pastāvēšanas pirmsākumiem, varēja aplūkot pirmās brīvvalsts laika vēlēšanu reklāmas materiālus, kurus līdz šodienai pasaudzējis laika zobs: vēlēšanu sarakstus un programmas no 1. Saeimas (1922), 3. Saeimas (1928) un 4. Saeimas vēlēšanām (1931), kas bija pēdējās pirms valsts apvērsuma 1934. gadā.
J.Vilks ir unikāla un īpaša personība Jelgavas kopienā – cilvēks, kas mūža garumā veicis nenovērtējamu darbu – vienkopus pulcējis drukātās liecības par aizgājušajiem laikiem un šodienu. Sev, Jelgavai un Latvijai.
No jelgavasbiblioteka.lv
