Jelgavas iedzīvotāju visādā ziņā vienmuļo ikdienu pagājušajā nedēļā atsvaidzināja ziņa par Viduslatvijas slimokases Jelgavas filiāles vadītāja Jāņa Vērzemnieka dienesta automašīnas «Peugeot 306» veikto zemūdens ekspedīciju Driksā.
Jelgavas iedzīvotāju visādā ziņā vienmuļo ikdienu pagājušajā nedēļā atsvaidzināja ziņa par Viduslatvijas slimokases Jelgavas filiāles vadītāja Jāņa Vērzemnieka dienesta automašīnas «Peugeot 306» veikto zemūdens ekspedīciju Driksā.
Kā stāsta pats stūrmanis, viņš ap pulksten desmitiem ceturtdienas vakarā pēc atgriešanās no Valsts katastrofu medicīnas centra vakariņojis kafejnīcā «Tobago». Mašīnu esot novietojis tuvējā stāvlaukumā. Pēc ieturētās maltītes izrādījies, ka auto pazudis. Nu kam gan negadās! Mašīnas zog katru dienu, un kādēļ lai izņēmums būtu J.Vērzemnieka dienesta auto? Tiesa, policija pieļauj, ka zādzība nemaz nav notikusi… Jo fabula ir visai šaubīga: zagļi pēc tam, kad iedarbojusies signalizācija, lekuši ārā no mašīnas un to stūmuši upē.
Bija zādzība vai nebija – to noskaidros policija. Tomēr ir dažas neskaidrības, kas varētu interesēt ne tikai tiesībsargājošās institūcijas, bet arī sabiedrību kopumā. Vispirms būtu vērts pievērsties īpašniecei. Tās nosaukuma pamatā ir saliktenis, ko veido vārdi «slimo» un «kases». Proti, mašīna, kas nezināmu apstākļu dēļ tajā visnotaļ jaukajā vakarā iegrima Driksā, pieder slimniekiem, pacientiem, plašākā nozīmē sabiedrībai, no kuras vairāk nekā astoņdesmit procentu dzīvo nabadzībā un no kuriem puse nevar atļauties maksāt par ārstēšanos. Vismaz tā apgalvo statistiķi.
Tātad pagājušās ceturtdienas vakarā (pulksten desmitos!) pie kafejnīcas «Tobago» bija novietots spēkrats, kas iegādāts par nodokļu maksātāju naudu. Tā caur valsts budžetu nonāk Latvijas slimokasē, pēc tam attiecīgajās slimokašu filiālēs un tad – slimnīcās, doktorātos un citās medicīnas iestādēs. Lai aprēķinātu katrai slimnīcai «pienākošos» naudu, tiek praktizēta punktu sistēma. Par katru medicīnisko manipulāciju jeb «operāciju», piemēram, slimnīca saņem puspunktu jeb 0,5 santīmu. Tūkstotis manipulāciju – desmit latu. Kas notiek, ja ārstniecības iestāžu veiktās darbības pēc šādas sistēmas veido lielāku punktu skaitu, nekā budžetā paredzēts līdzekļu? Gluži vienkārši tiek samazināta «punkta» vērtība, teiksim, uz 0,4 santīmiem.
Tādējādi, veicot visvienkāršākās aritmētiskās darbības, varam iegūt savdabīgu rezultātu. J.Vērzemnieka 2000. gada modeļa dienesta automašīna, kuru tās «saimnieks» vērtē kā «ne pārāk dārgu un arī ne pārāk lētu» un kuras vērtība (tā iegādāta uz līzinga) varētu būt aptuveni desmit tūkstošu latu, veido 2 000 000 punktu. Sarežģīta operācija tiek vērtēta ar apmēram 300 punktiem.Un tas ir rezultāts, par kuru der aizdomāties.
J.Vērzemnieks «Ziņām» apgalvoja, ka viņa darba līgums pieļauj izmantot dienesta automašīnu personīgajām vajadzībām, tas ir, braukt ārpus darba laika uz kafejnīcām, piknikos, ceļojumos, izpriecu braucienos un no sava dārziņa pārvadāt kartupeļus. Vēl ne tik sen mūsu varonīgais Ministru kabinets cīnījās, lai ierēdņi dienesta automašīnas savām vajadzībām neizmantotu. Ja nu vienīgi tikai ministri…
Šādu nodokļu maksātāju naudas izlietošanu var dēvēt dažādi. To var saukt par patvaļu, var arī dēvēt par «normālu» darba apstākļu radīšanu cilvēkiem, kas nabadzīgās sabiedrības vārdā un interesēs pārvalda valsti un tās kasi. Tiek apgalvots, ka dažādās privilēģijas un stabilas sociālās garantijas nodrošinot smadzeņu neaizplūšanu uz biznesa struktūrām. Pieredze un fakti tomēr liecina, ka bieži par smadzeņu aizplūšanu nav pamata runāt, jo nav jau kam aizplūst…
Katrā ziņā sabiedrībai ir tiesības prasīt, lai privilēģijas tiktu dāvātas, ievērojot samērīguma un saprātīguma principus. Diendienā vērojot, ar cik nožēlojamu transportu pārvietojas, piemēram, Jelgavas Kriminālpolicijas darbinieki, kuru darba pienākumos ietilpst «iepazīties» ar šādiem dīvainiem «noslīkšanas» gadījumiem, vai iepazīstoties, teiksim, ar Jelgavas Domes darbinieku koplīgumu, kas tiem garantē cēlmetāla veselības apdrošināšanas polises, jāsecina, ka šie principi mūsu valstī ir sveši.
