2019. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 miljons 920 tūkstoši iedzīvotāju – par 14,4 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. 2018. gadā starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 4,9 tūkstošiem, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 20 gadu laikā, bet negatīva dabiskā pieauguma rezultātā divas reizes vairāk – par 9,5 tūkst.
Aizbraucēju pārsvars pār atbraucējiem iedzīvotāju skaita samazinājumā dominēja no 2008. līdz 2016. gadam, bet, sarūkot emigrācijai, pēdējos divos gados negatīvais dabiskais pieaugums ir bijis lielāks par negatīvo migrācijas plūsmu starpību. Pēdējos trīs gados iedzīvotāju skaits kopumā sarūk lēnāk – samazinājuma temps pērn bija 0,74 procenti salīdzinājumā ar 0,96 procentiem 2016. gadā.
Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 19,3 tūkstoši bērnu (par 1514 mazāk nekā 2017. gadā), bet nomira 28,8 tūkstoši cilvēku (par 63 vairāk). Negatīvais dabiskais pieaugums 9,5 tūkstoši ir lielākais pēdējos septiņos gados.
2018. gadā Latvijā no citām valstīm ieradās 10,9 tūkstoši (par tūkstoti vairāk nekā 2017. gadā) un izceļoja 15,8 tūkstoši (par 1,9 tūkstoti mazāk). 4,5 tūkstoši jeb 41 procents iebraucēju ieradās no ES valstīm. Daļu Latvijā ieradušos iedzīvotāju – 4,9 tūkstošus jeb 44 procentus – veidoja Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija. Atlikušo daļu veidoja iebraucēji, kuriem ar Latviju nav juridiskas saistības. Uz ES valstīm emigrēja 13,2 tūkstoši iedzīvotāju. Galvenās emigrācijas mērķvalstis bija Lielbritānija un Vācija. 82 procenti aizbraucēju bija Latvijas valstspiederīgie.
Reģionu skatījumā iedzīvotāju skaits 2018. gadā palielinājās tikai Pierīgā – par 0,9 procentiem jeb 3,3 tūkstošiem. Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija Latgalē – par 1,7 procentiem jeb 4,6 tūkstošiem.
Nelielais dzimstības pieaugums 2013.–2016. gadā veicināja bērnu un jauniešu skaita palielināšanos, taču 2018. gadā bērnu skaits vecumā 0–14 gadi samazinājās, jo dzimušo bija par pusotru tūkstoti mazāk nekā 2017. gadā. Bērnu un pusaudžu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā ir 15,9 procenti. Iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā turpināja samazināties – par 16,5 tūkstošiem jeb 1,4 procentiem –, un joprojām palielinājās iedzīvotāju skaits virs darbspējas vecuma – 2018. gadā par 2,3 tūkstošiem. To īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā audzis no 22,5 procentiem 2018. gada sākumā līdz 22,8 procentiem 2019. gada sākumā (pastāvīgo iedzīvotāju skaits galvenajās vecuma grupās tiek aprēķināts pilnos gados atbilstoši Latvijas likumdošanā noteiktajam darbspējas un pensijas vecumam. 2019. gada sākumā darbspējas vecums ir 15–62 gadi un pensijas vecums – 63 un vairāk gadi).
2018. gadā samazinājās visu Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits: poļi – par 2,2 procentiem, lietuvieši – par 2,1 procentu, baltkrievi – par diviem procentiem, krievi – par 1,8 procentiem. Latviešu skaits saruka par 0,5 procentiem, taču to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, neskatoties uz absolūtā skaita samazinājumu, audzis par 0,1 procentpunktu un 2019. gada sākumā bija 62,3 procenti.
Pēc valstiskās piederības 86,1 procents Latvijas iedzīvotāju ir pilsoņi (2018. gada sākumā – 85,9 procenti), 10,7 procenti – nepilsoņi (11,1 procents), 2,2 procenti – Krievijas pilsoņi (2,2 procenti). 51 procents visu nepilsoņu dzīvo Rīgā, un tie ir 17 procenti no visiem galvaspilsētas iedzīvotājiem. No visiem Latvijas nepilsoņiem 71 procents iedzīvotāju ir vecumā virs 50 gadiem, no visiem ārvalstniekiem šādā vecumā ir 64 procenti, 37 procenti Latvijas pilsoņu ir vecumā virs 50 gadiem.
