Pieredzējuši un arī jaunākas paaudzes tekstilmākslinieki satikušies Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā – lielformāta tekstilmākslas darbu izstādē “Spēles ar materiāliem” un miniatūru izstādē “Domu sprakšķi”.
Izstādē “Domu sprakšķi” darbus eksponē 35 tekstilmākslinieki, kas radījuši savu ideju skices tekstila miniatūrās. Kā norāda Latvijas Tekstilmākslas asociācijas vadītāja Andra Dīriņa, mazais formāts ļauj precīzāk, ātrāk un neparastāk izteikt savu ideju “sprakšķi”, tā ir vieta eksperimentiem ar materiāliem un tehnikām. Miniatūrās satiekas filcējums, apdruka, digitālais gobelēns, izšuvums, adījums, optiskā šķiedra, vilna, lins, metāls, zīds…
Savukārt izstādē “Spēles ar materiāliem” savus darbus vērtējumam piedāvā 42 dalībnieki –Tekstilmākslas asociācijas biedri un Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļas studenti. Darbos var redzēt jaunus tekstilmākslas izteiksmes veidus un neparastus materiālus, pārstāvēts gan klasiskais, gan digitālais gobelēns, gan darbi autortehnikās. Izstādē piedalās tādi pieredzējuši mākslinieki kā Aija Baumane, Dzintra Vilks, Ruta Linīte, Jānis Bankovičs, Barbara Ābele, Elīna Veilande-Apine un citi –, kā arī vairāki jaunākas paaudzes mākslinieki.
Izstādēs pārstāvēta arī Jelgavas Mākslinieku biedrība – tajās var apskatīt gan Mārītes Leimanes, gan Vitas Makras veikumu. A.Dīriņa uzsver – katrā telpā izstādes izskatās citādi. “Jelgavas muzejā ir viena no brīnišķīgākajām izstāžu zālēm,” viņa priecājas un uzteic M.Leimanes darbu izstādes ierīkošanā.
A.Dīriņa stāsta, ka Tekstilmākslas asociācijā ir ap simt tekstilmākslinieku, no kuriem aktīvi darbojas ap 60. Taču ne visi Latvijas tekstilmākslinieki ir asociācijas biedri. “Cenšamies rast iespēju savus darbus izstādēs parādīt visiem māksliniekiem, piesaistīt studentus, lai veidotos pēctecība,” tā A.Dīriņa, kura asociācijas vadību pērn rudenī pārņēma no Aijas Baumanes. Lielās izstādes asociācija rīko reizi gadā – pirms Jelgavas “Spēles ar materiāliem” bija skatāmas Cēsīs. Šobrīd asociācijai ir arī izstāde Kuresāres pilī Sāremā salā.
Izstādē skatāmi arī Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas katedras vadītājas profesores Ievas Krūmiņas un viņas studentu darbi. “Nešķirojam autorus nopelniem bagātajos un studentos, veterānos un iesācējos. Galvenais nosacījums ir darba kvalitāte un radošums,” uzsver I.Krūmiņa un uzreiz piemetina – tekstilā reizēm ir grūti noteikt, kas tad ir kvalitatīvi. “Kādai rokdarbniecei varbūt šķistu, ja kaut kas ir izspūris un atstāti diegu galiņi, tad darbs nav paveikts kārtīgi. Bet svarīgi, kādu vēstījumu un tēlu izspūrušie diegu galiņi veido. Ka tas nav aiz slinkuma vai paviršības, bet tā tam jābūt, tas piešķir darbam īpašo šarmu. Ar to māksla arī atšķiras no amatniecības. Tomēr katram tekstilmāksliniekam pirmkārt jābūt izcilam amatniekam. Tāpat kā mūziķim, kurš improvizējot varbūt aizmirst gammas, bet viņš tās ir mācījies, un tās paliek uz visu mūžu.”
Lielformāta tekstilmākslas izstāde “Spēles ar materiāliem” Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā skatāma līdz 28. jūlijam, bet miniatūru izstāde “Domu sprakšķi” – līdz 25. augustam.
