Skaidrojot savu pozīciju rosinātās administratīvi teritoriālās reformas jautājumā, vakar uz tikšanos ar pašvaldību deputātiem Jelgavā ieradās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aivars Draudiņš, padomnieks Madars Lasmanis, kā arī eksperts un ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, kas ir pazīstams ar savām aktivitātēm saistībā ar izglītības reformu. Jelgavas novada pašvaldības zālē bija sanākusi lielākā daļa no Jelgavas domes, Jelgavas un Ozolnieku novada 47 deputātiem.
Pirmajā pusstundā ministrs J.Pūce runāja par 13. Saeimas martā pieņemto lēmumu turpināt teritoriālo reformu. Tika minēts, ka pirms 2009. gada reformas valstī bija 526 pašvaldības (ieskaitot pagastu padomes), taču pēc reformas palika 119. Pēc J.Pūces domām, arī tas ir par daudz, jo pašlaik ir ap sešdesmit pašvaldību, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks par četriem tūkstošiem. Ministrs uzsvēra to, ka dzīvojam apstākļos, kad valsts iedzīvotāju skaits samazinās un līdz ar to nesamērīgi aug valsts un pašvaldības pārvaldes administratīvās izmaksas. Viņš pievērsa uzmanību arī tam, ka mazinās lauksaimniecībā un mežsaimniecībā nodarbināto skaits, kas liek lauku teritorijas ciešāk piesaistīt pilsētām, kur savukārt aug nodarbinātība. Pēc ministra teiktā, nostādne ir tāda, ka nākamajām pašvaldību vēlēšanām jau vajadzētu notikt pēc veiksmīgi paveiktas reformas.
Diskusiju daļā pirmais izteikties vēlējās Jelgavas novada domes deputāts Kārlis Rimša. Kā sacīja deputāts, viņš nav ne pret, ne par reformu, bet viņam, īpaši kā opozīcijas strādājošajam, pietrūkst informācijas, lai par to spriestu. K.Rimša bija kritisks par pirms sapulces izdalīto materiālu 21 lappuses apjomā “Apvienotais Jelgavas novads”, jo tas nesniedz atbildes uz sabiedrību interesējošiem jautājumiem, bet gan atstāsta iepriekš medijos publicēto. Viņam netop skaidrāks, kas būs, ja reformu īstenos, un kas, ja ne. “Tā ir izrādīšanās, zīmēšanās,” deputāts kritizēja ministrijas rīkoto pasākumu. Pēc vairāku deputātu replikām un jautājumiem ko teikt bija pašvaldību vadības pārstāvjiem. Jelgavas novada domes priekšsēdētāja vietniece Ilze Vītola bija sagatavojusi prezentāciju par to, vai viņas pārstāvētā pašvaldība tomēr ir izņēmums, kuru atšķirībā no mazajām pašvaldībām citviet valstī nevienam nevajag pievienot. Savukārt Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš uzskata, ka reformai vispār nevajadzētu būt politiķu darba kārtībā, jo ir daudz svarīgāki jautājumi. Visspraigākā diskusija ministram bija ar Ozolnieku novada domes priekšsēdētāju Daini Liepiņu, kurš atvainojās Jelgavas pašvaldības pārstāvjiem par iepriekš publiski pausto informāciju, ka pilsētai ir lieli parādi. Tomēr palika pie tā, ka Ozolnieku pašvaldība iedzīvotājiem izmaksā krietni mazāk nekā Jelgavas un Jelgavas novada pašvaldības. Dialogā ar J.Pūci D.Liepiņš pamazām mainīja toni un no klaji uzbrūkoša (“Sakiet, kam ir jāziedo, lai reformas rezultātā saglabātos ne tikai Līvānu, bet arī Ozolnieku novads?”) līdz krietni pielaidīgākam (“Sakiet, vai Ozolnieku novads pēc reformas pastāvēs?”). Atbildot uz šiem jautājumiem, J.Pūce sacīja, ka reformas jautājums atrodas diskusiju, nevis lemšanas procesā. Šovasar diskusijas par reformu sāksies arī ar sabiedrību, taču, kā tās tiks rīkotas, pagaidām vēl nav skaidrs. Sapulces beigās ministrs atzina, ka izrunājis sausu muti
Konsultācijas ar pašvaldību deputātiem līdz rudenim paredzētas 30 pilsētās un ar 114 pašvaldībām. Līdz šim reforma apspriesta jau piecos novadu centros (Preiļos, Cēsīs, Valmierā, Smiltenē, Siguldā), uzklausot 23 pašvaldību deputātus. Šīs nedēļas noslēgumā oficiālās konsultācijas būs notikušas jau ar 33 pašvaldībām.
