Jelgavai lielāko Latvijas pilsētu vidū šā gada pirmā pusgada beigās izveidojies vislielākais līdzekļu pārpalikums, un pilsētas budžeta ieņēmumi par 381 tūkstoti latu pārsniedz izdevumus.
Jelgavai lielāko Latvijas pilsētu vidū šā gada pirmā pusgada beigās izveidojies vislielākais līdzekļu pārpalikums, un pilsētas budžeta ieņēmumi par 381 tūkstoti latu pārsniedz izdevumus.
Šādu informāciju ziņu aģentūrām sniegusi Valsts kase. Kopumā pirmajā pusgadā ieņēmumi izdevumus pārsnieguši trīs pilsētās un septiņos rajonos, bet Latvijas pašvaldību pamatbudžetos kopumā finansu pārpalikums skaitāms 596 tūkstošos latu.
No pilsētām lielākais budžeta deficīts izveidojies Rīgā, kur izdevumi ieņēmumus pārsniedz par 988 tūkstošiem latu. Daugavpilī pamatbudžeta deficīts ir 761 tūkstotis latu, Rēzeknē – 85 tūkstoši latu.
Jelgavas Domes Finansu nodaļas vadītāja Vera Brauna «Ziņām» stāsta, ka pirmajā pusgadā pilsētas budžeta ieņēmumi ir 4,984 miljoni latu. Salīdzinājumā ar šogad plānoto pašvaldības ieņēmumi kopumā izpildīti 49,7 procentu apmērā. Tas galvenokārt saistīts ar iedzīvotāju ienākumu nodokli, kas pārskaitīts 47,6 procentu apmērā (likums šo nodokli pirmajā pusgadā prasa pārskaitīt 47 procentu apmērā). Savstarpējos norēķinos par izglītības iestāžu pakalpojumiem līdzekļi no citām pašvaldībām saņemti 53,7 procentu apmērā. Pašvaldības iestāžu maksas pakalpojumu ieņēmumi iekasēti 61 procenta apmērā. Nekustamā īpašuma nodoklis par zemi un ēkām iekasēts 52 procentu apmērā. Kopumā gan zemes nodokļa pamatparāds par iepriekšējiem gadiem pilsētas pašvaldībai sasniedz gandrīz 200 tūkstošu latu. Pusi no summas veido maksātnespējīgo un privatizējamo pilsētas uzņēmumu parādi.
Pašvaldības izdevumi pirmajā pusgadā bija 4,529 miljoni latu, un paredzētās saistības izpildītas 47,8 procentu apmērā. V.Brauna uzsver, ka pašvaldība pirmajā pusgadā pat ar uzviju izpildījusi kredītsaistības, samaksājot Valsts kasei 90 tūkstošu latu pirms noteiktā termiņa. Tas darīts ar nolūku, lai līdz rudenim uzkrātu līdzekļus Pasaules Bankas kredīta atmaksai. Dažās pašvaldības iestādēs, sevišķi ar izglītību saistītās, pirmā pusgada izdevumi pat mazliet pārsnieguši 50 procentu robežu. Tas izskaidrojams ar atvaļinājumu naudas izmaksām.
Pārpalikumu pilsētas pamatbudžetā veido galvenokārt izglītības iestādēm domātās mērķdotācijas, kas netiek lietotas citiem mērķiem.
