“Gleznoju desmit gadu. Kad apskatīju savus darbus, sapratu, ka gribu parādīt tos arī citiem. Man ļoti patīk daba – tās dziļums, krāsas, dabas ritmi. Tajā pašā laikā man patīk arī pasaules metropoles,” Dānijas karoga dzimšanas dienā Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas tornī atklājot savu pirmo personālizstādi “Ainavas un ziedi”, teic jelgavniece Daina Šulca.
Izstādē apskatāmas 20 eļļas gleznas. “Nepārprotami jūtu cilvēka saistību ar dabu un katrā gleznā esmu mēģinājusi uzgleznot arī stāstu par cilvēku. Gribētu cerēt, ka skatītāji to ieraudzīs,” par savu pirmo personālizstādi stāsta māksliniece. “Gleznoju tāpēc, ka man tas patīk un es bez tā nevaru. Gleznojot jūtos absolūti brīva, radoša, un rezultāts, labāks vai sliktāks, vienmēr ir acīmredzams. Domāju, ka šīs arī ir tās trīs gleznošanas procesa īpašības, kas ļoti atbilst manam raksturam, – brīvība, radošums un rezultāts. Gleznoju, kā saprotu, zinu un māku. Gleznojot nav iespējams samelot,” pārliecināta D.Šulca.
Mākslinieces darbi tapuši pēc redzētā dabā un pašas fotogrāfijām kā Latvijā, tā Dānijā no 2012. līdz 2019. gadam. “Šķiet, ka darbi neizdodas tā, kā esmu tos redzējusi, – vienmēr klātesoša ir iztēle. Kad darbs ir gatavs, patiesībā tāda reāla vieta dabā neeksistē – ir tapusi sintēze starp dabā redzēto un manu iztēli,” tā māksliniece.
Viņa atklāj – glezno ļoti lēni, dažkārt viens darbs top pat gadu. “Process apstājas, jo zinu, ko es gribu, bet vēl neprotu izdarīt tā, lai man sanāktu. Kādreiz pazūd doma, nesaprotu, kāpēc es gleznoju, man kļūst garlaicīgi, un darbs uz kādu brīdi apstājas,” teic D.Šulca. Viņa piemetina – īpaša vieta izstādē ir mazbērnu Lotes un Jēkaba zīmējumiem.
D.Šulca pēc profesijas ir žurnāliste, bet glezniecību mācījusies Jelgavas Tautas gleznošanas studijā pie mākslinieka Ivara Klapera un pie mākslinieces Kirstenas Merētes Brendumas studijā Dānijā. Pašlaik viņa turpina apgūt gleznošanu Latvijas Mākslas akadēmijā. Mākslinieces iedvesmas avots ir daba, ceļojumi un cilvēki.
Izstādes atklāšanā klāt bija arī I.Klaperis, kurš uzteica savu skolnieci par paveikto un uzsvēra – D.Šulcai piemīt liela pacietība. Viņš norādīja – labi, ka darbi nav “fotogrāfiski”, jo tas paver vietu radošumam.
“Esmu bezgala laimīga, ka pirms desmit gadiem dzīve man piespēlēja vairāk brīva laika, kad varēju pievērsties šai nodarbei, par kuru biju sapņojusi visu laiku. Ir tikai dažas lietas, kas manā dzīvē ienes saturu, un viena no tām ir gleznošana. Jau bērnībā, vērojot pasauli, redzēju lietas kopsakarā ar to ēnām un gaismām. Ceļojot apskatāmo vietu sarakstā pirmajās vietās vienmēr ir mākslas galerijas, muzeji, baznīcas un tirgus,” saka D.Šulca, kuras mīļākās grāmatas esot mākslas reprodukciju albumi, detektīvi un filozofiski teksti.
Izstāde Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas tornī skatāma līdz 15. augustam. Iepriekš D.Šulcas gleznas bijušas izliktas Jelgavas Tautas gleznošanas studijas izstādēs Jelgavā, Zaļeniekos, Ozolniekos un citur.
