Latvietim Līgosvētki nav iedomājami bez alus. Izrādās, ka arī mums, Jelgavā, ir sava alus darītava – “Viedi”, kas sevi dēvē par pirmo alus darītavu pilsētā. Turklāt tā nav parasta alus darītava, bet gatavo īpašu eila un lāgera tipa alu ar neierastu un spēcīgu garšu. Tiek ražoti 20 dažādi alus veidi, bet sezonāli tiek piedāvāti 11–14.
Šonedēļ blakus ražotnei ielas pusē veras vaļā alus darītavas veikaliņš, kurā tiks tirgots “Viedi” alus gan lejamā veidā, gan mucās, PET un stikla pudelēs, kā arī alus glāzes un paliktņi.
Alus darītavai “Viedi” šogad aprit četri gadi, un pirms vairāk nekā gada tā mājvietu radusi Pārlielupē, Cukura ielā. Tās īpašniekam Raimondam Zabarovskim ideja par alus darīšanu dzima pirms četriem gadiem, kad viņš uz savām kāzām vēlējās pagatavot īpašu alu. Otrs alus darītavas īpašnieks Ilgonis Grēns viņu tad iepazīstinājis ar alus mājbrūvētāju Linardu Dzērvi, kurš uzbrūvējis kāzām alu, kas visiem ļoti garšojis.
Kad, atbildot uz jautājumu, kāpēc šādu alu nevar nopirkt veikalā, mājbrūvētājs sācis skaidrot, cik daudz visa kā ir nepieciešams, lai to varētu izdarīt, abi draugi jelgavnieki Ilgonis un Raimonds sapratuši, ka jāapvieno līdzekļi un jādibina savs uzņēmums.
Jau minētais mājbrūvētājs Linards kļuvis par uzņēmuma alus recepšu meistaru un tehnologu. Eksperimenti ar receptēm ilgst trīs četrus mēnešus, tad darbinieki rezultātu garšo un vērtē, neiztiekot arī bez strīdiem un kašķiem. Turklāt alu nepietiek tikai uzbrūvēt, tas vēl ir arī jāpārdod. Uzņēmumā strādā septiņi darbinieki, bet ikdienā alus darītavā – četri.
Sākums – Jūrmalā
Tika nodibināta SIA “GZD” un alus darītava “Viedi”, kas pirmos divus gadus strādāja Jūrmalā, Slokā, jo Jelgavā bija problēmas atrast piemērotas telpas, bet kūrortpilsētā tobrīd tādas bija pieejamas, ar nelielām investīcijām tās pielāgojot alus brūvēšanai. Paralēli turpināts meklēt arī Jelgavā.
Jelgavā apsvērta doma alus brūzi ierīkot pat bijušajās “Aerodium” telpās, līdz atrasta ēka Cukura ielā, kur kādreiz bijušas cukurfabrikas meiteņu kopmītnes, pēc tam klubs “Svetofors” ar kaušanos, šaušanu un dedzināšanu (ēka degusi vairākas reizes), bet pēdējos desmit gadus ēka bija pamesta un tur mitinājās bezpajumtnieki. “Tā bija netīrumu un lūžņu pilna. Kad sākām vākt un nest ārā, ieradās bezpajumtnieki un sanesa visu atkal atpakaļ. Nācās skaidrot, ka te viņiem dzīves vairs nebūs. Pagājušogad atjaunojām ēkas fasādi un vienu tās daļu, nobruģējām pagalmu, turpinās iekšdarbi. Kad tiek darīts alus, tuvējā apkārtnē izplatās maizes smarža. Cilvēki iet garām un priecājas, ka ēka un tās apkārtne tiek sakopta. Daži nāk iekšā, lai apvaicātos, vai nav apkopējas vai sētnieka vakances,” stāstu par uzņēmuma vēsturi sāk uzņēmuma mārketinga speciālists Kārlis Buškevics.
Viņš uzsver, ka uzņēmuma darbinieki lielākoties visi ir jauni puiši, kuru princips ir darīt citādi, jo arī uzņēmuma moto skan: “Darām citādi.” “Mums nav senču recepšu pierakstu kladītes, kas pilna ar sentēvu receptēm. Alus rodas ilgstošos eksperimentos, vērojot alus pasaules modes tendences un stilus, izmantojot kvalitatīvas izejvielas un mūsdienīgas metodes,” “Viedi” filozofiju raksturo Kārlis.
Lai labi rūgtu – jātrokšņo
Tā kā pilsētas dzeramais ūdens kvalitātes dēļ nav piemērots alus darīšanai, jaunie uzņēmēji to rada paši – katram alus veidam savu, reversā procesā destilātam pievienojot minerālus. Savukārt iesala gatavošanai graudi tiek iepirkti gan no Vācijas, gan izmantoti vietējie no uzņēmuma “Latraps”. Dažādiem alus veidiem izmanto noteiktu skaitu iesala – divus, piecus, sešus vai pat deviņus. Dažiem alus veidiem lieto arī dedzināto jeb grauzdēto iesalu.
Vispirms iesalam domātos graudus samaļ dzirnavās, pareizāk sakot, saspiež starp valčiem precīzā rupjumā – tie nedrīkst būt ne par smalku, ne par rupju, lai dabūtu ārā cukuru. Tad vārkatlā ielej ūdeni, uzsilda līdz vajadzīgajai temperatūrai, ber iekšā iesalu un maisa. Maisīšanai izmanto airi – koka lāpstu, kas tiešām līdzinās airim. Katlā veidojas misa – salds padzēriens, kas pēc tam tiek novadīts uz nākamo vārkatlu, lai tur nofiltrētos šķidrums. Tālāka alus filtrēšana nenotiek. Jāpiebilst, ka alus darītava “Viedi” ražo tikai nefiltrētu un nepasterizētu alu, kura derīguma termiņš ir vismaz seši mēneši, apgāžot mītu, ka šāda veida alum raksturīgs īss izmantošanas termiņš. “Tie ir apiņi, kas neļauj alum saskābt,” paskaidro Kārlis.
Kad alus aizgādāts uz nākamo vārkatlu, tam tiek pievienoti apiņi. “Viedi” izmanto dažādus pasaulē zināmus apiņu veidus. Kad vārīšanās process pabeigts, dzēriens tiek izlaists caur dzesētāju, kur 15 minūšu laikā 400 litri alus tiek atdzesēti līdz sešu, astoņu grādu temperatūrai un tālāk pa cauruli nogādāti uz fermenteri. Kad alus ir fermenterī, tam pievieno raugu un apiņus. Cik, kādus un kādās attiecībās – tas atkarīgs no receptūras.
“Kad alum pieliek raugu, tad aldaris gaida, kad alus “piešķilsies”, tas ir, sāksies rūgšana. Reizēm viņš arī iesper pa fermenteri. Savukārt mūsu senči, kad alum lika klāt raugu, skaļi bļāva. Pats esmu bijis kādā mazā alus darītavā, kur alu dara pēc sentēvu metodēm, un tur mums lika skaļi kliegt. Vēlāk izlasīju, ka ASV zinātnieki pētījumos secinājuši, ka uz alus daļiņām iedarbojas skaņas viļņi. Tāpēc mēs savā alus darītavā mēdzam ieslēgt skaļu mūziku (nav svarīgs mūzikas stils), kā arī nebaidāmies trokšņot,” alus darīšanas “knifos” dalās Kārlis.
Un visbeidzot – alum piecas sešas nedēļas ir jānogatavojas fermenterī, tikai tad to var pildīt pudelēs vai 30 litru mucās. “Ar šo veco iekārtu mēs alu pildām pudelēs, bet ar šo “muskulāro” pudelēm uzspiežam korķus. Lai aizvietotu divus cilvēkus, kas alu sapilda pudelēs un uzspiež tām korķus, mums vajadzētu iegādāties iekārtu, kas maksā virs 70 000 eiro,” izrādot ražotni, stāsta Kārlis, piebilstot, ka brūzī nav nakts vai otrās maiņas. Etiķetes pudelēm uzlīmē iekārta, bet Kārlis rāda, kā to var izdarīt arī ar rokām.
Populārākais – “Blondais grēks”
Īpaši ir arī alus nosaukumi un etiķešu dizains, kuru veido it kā ar “flomīti” uzšņāpti nosaukumi apvienojumā ar smalkiem grafikas elementiem. Šobrīd uzņēmuma produktu dizainu veido fotogrāfe un grafiskā dizainere Linda Rutule (dziedātāja Normunda Rutuļa meita). “Viedi” piedāvā arī pakalpojumu klientam pašam ļaut izvēlēties alum sava dizaina etiķetes, kas tiek arī plaši izmantots, rīkojot korporatīvos pasākumus. To iecienījuši arī kāzu rīkotāji, un tad top Edgara, Ilzes vai kāds cits alus.
Kārlis stāsta, ka joprojām pirktākais esot alus “Blondais grēks”, bet, tuvojoties Līgosvētkiem, īpaši pieprasīts kļūstot “Saulgriezis” – viegls 4,8% vasaras eils. “Sazobe” varētu patikt izteikti rūgta alus cienītājiem, bet “Rodeo” ir sabalansēta garša starp saldo un rūgto. Savukārt alum, kam dots nosaukums “Aklais randiņš”, ir neierasta, spēcīga un skāba garša. Turpretī “Temperaments” ir tumšais karstalus, kam vārīšanas procesā tiek pievienotas kafijas pupiņas, vīnogu sula, svaigi spiesta apelsīnu sula, krustnagliņas un kanēļa standziņas. “Mums, jelgavniekiem, citam ar citu jāsadarbojas, tāpēc mēs sadarbojamies ar Ledus skulptūru festivāla rīkotājiem, kuri mums izteica vajadzību pēc alus, kuru var dzert ziemā. Mūsu aldaris eksperimentējot nonāca pie šāda alus, ko jau divus gadus piedāvājam Ledus skulptūru festivālā. Lai gan saņemtas arī tādas atsauksmes, ka “tas nav alus”, šogad festivāla organizatori un apmeklētāji mums pavēstīja, ka gribot ko jaunu. Tādēļ uz nākamo festivālu gatavosim jaunu, stiprāku alu,” turpina Kārlis.
Nesen tapis alus “Piena ceļš”. ““Milkshake Ale” kā alus stils pašlaik veic savu uzvaras gājienu pasaulē. Arī mēs, sekojot šīm tendencēm, radījām alu, ko visā pasaulē pazīst kā “Milkshake Ale” jeb “Milkshake IPA”. Izmantojot klasisko kombināciju – ūdens, iesals, apiņi un raugs –, mēs pievienojām piena laktozi, lai sabalansētu apiņu radīto rūgtumu ar alus beigu blīvumu. Un ieguvām ļoti aromātisku alu ar pilnīgu garšu un tīkamu saldenumu,” vēsta uzņēmuma mājaslapa.
Savukārt Kārlis piebilst, ka 6,9% “Piena ceļam” pievienots arī mango un tajā jūtamas trīs garšas – mango auglis, plombīra saldums, bet beigās pa mēli “iedod” kārtīgs apiņu rūgtums. Šis pavasarī brūvētais alus patlaban jau ir izpirkts.
Alum “Eņģeļu kaislības” raksturīgs tā saucamais “fruit beer” jeb augļu alus stils. Miežu un kviešu iesalu kombinācija apvienojumā ar “kaisles augli” marakuju, kuru pievieno jau pēc rūgšanas, piešķir šim alum patīkamu citrusu smaržu un atsvaidzinošu garšu. Alus etiķeti rotā apaļīgi amoriņi ar marakujas augļiem rokās.
Bet “Danču” alus ir “normāls” lāgera tipa alus tiem, kas vēlas tīru, neuzbāzīgu, bet tajā pašā laikā baudāmu garšu.
Iegaršojas pat tiem, kuri alu nedzer
Kārlis teic, ka, ekskursijā apmeklējot alus darītavu “Viedi” un piedaloties degustācijā, savu alu mēdzot atklāt tie, kuri īsto vēl nav atraduši, un arī meitenes, kuras saka, ka alu nedzer vispār.
Kāpēc “Viedi” ražo tik daudz alus šķirņu? “Tas tāpēc, ka otra uzņēmuma devīze varētu būt: katrai mutei savu alu,” paskaidro Kārlis. Ekskursijas ar degustācijām uzņēmums rīko jau pusotru gadu. Tā kā alus darītavas telpas ir nelielas, tās var uzņemt līdz 15 cilvēku grupas.
Pagaidām “Viedi” ražoto alu var nopirkt tikai Latvijā, lai gan Kārlis atklāj, ka tautieši ārzemēs sūtot fotogrāfijas un stāstot, ka “Viedi” brūvējumi, iespējams, caur maziem eksportētājiem, nonākuši un redzēti arī nelielos bāros Anglijā.
“Savu alu esam veduši arī pāri okeānam – kādam klientam, privātpersonai uz Kubu,” viņš piebilst, smejot, ka šis fakts labi “nostrādājis” uzņēmuma mārketinga kampaņā. Labi “strādājot” arī sociālie tīkli, īpaši “Facebook”.
Mēnesī “Viedi” saražo 11 tonnas alus, bet gadā – virs 100 tonnām, kas salīdzinājumā ar citām Latvijas alus darītavām ir ļoti mazs apjoms. Ziemā brūža jauda tiek ievērojami samazināta, toties no aprīļa līdz oktobrim tas darbojas ar pilnu jaudu. “Viedi” produkcija pieejama visos lielākajos Latvijas veikalu tīklos, tādos kā “Rimi” un “Maxima”, kā arī veikalos, bāros, kafejnīcās un restorānos Rīgā, Jelgavā, Liepājā, Jūrmalā un citviet Latvijā.
Par aldariem noderīgiem pasākumiem Kārlis atzīst alus festivālus, kuros ir jāpiedalās, jātiekas ar cilvēkiem un jāstāsta par savu produkciju. Viņa nākotnes plānos ietilpst šādu festivālu reiz sarīkot arī Jelgavā. Uzņēmējdienas, pilsētas svētki, festivāli, tirdziņi – jāpaspēj pabūt visur.
Pašlaik “Viedi” ēkā Pārlielupē pilnā sparā rit remontdarbi. Blakus alus ražotnei taps telpa viesu uzņemšanai un alus restorāns ar bāra zonu un restorāna daļu. “Mēģinām tikt galā ar sapņiem un neskriet notikumiem pa priekšu,” tā Kārlis, paužot gandarījumu, ka pamazām izdodas sakopt un padarīt cilvēkiem pieejamu šo pilsētas nostūri.
