Vai mēs tūliņ lasīsim par citplanētiešu iebrukumiem, par kuriem varam redzēt dažnedažādas filmas? Nē, šoreiz runa būs par īstiem iebrucējiem, kas pārpludina mūsu zemi un nāk no citām valstīm un pat kontinentiem.
Vai mēs tūliņ lasīsim par citplanētiešu iebrukumiem, par kuriem varam redzēt dažnedažādas filmas? Nē, šoreiz runa būs par īstiem iebrucējiem, kas pārpludina mūsu zemi un nāk no citām valstīm un pat kontinentiem, – ievestajiem jeb introducētajiem augiem un dzīvniekiem, kas izplatās arī Latvijā.
Latvijas augu un dzīvnieku valsts veidojusies daudzu gadu tūkstošu laikā. Pēdējos gadsimtos dabai «piepalīdz» arī cilvēks, dažas sugas padarot retas vai pat iznīcinot, dažas – ar nolūku vai netīši ievedot un veicinot to izplatību. Tā Latvijā ienācis jenotsuns un Amerikas ūdele, Kanādas elodeja un vārpainā korinte, mazāk pazīstamā Kanādas zeltslotiņa un puķu sprigane. Daudzi no šiem svešajiem augiem kļuvuši par īstām briesmām gan dabai, gan lauksaimniecībai un mežsaimniecībai.
Dārzos par nevēlamu nezāli kļuvusi sīkziedu sīkgalvīte jeb galinsoga, kas arī ir ievests augs, mežus aizaudzē vārpainā korinte, putnu ligzdas kāri iztukšo un pieaugušus putnus apkož Amerikas ūdele… Tomēr vislielākais drauds ir nu jau visiem pazīstamais Sosnovska latvānis, ko vispirms ieveda Madonas rajona Barkavā kā lopbarības augu. Dažas augstas amatpersonas par to saņēmušas pat ordeņus.
Paraugam sekojot, vēl šur tur sēti latvāņi – gan lopbarībai, gan kā nektāraugi, reizēm pat kā dārzu un parku rota. Tomēr drīz vien izrādījās, ka no šādas uzkodas krītas izslaukuma kvalitāte (pienam ir nepatīkama garša), un latvāņa audzēšana klusiņām tika pārtraukta. Tomēr viltīgais briesmonis (latvānis var izaugt četrus līdz piecus metrus augsts), atstāts savā vaļā, turpināja izplatīties, un nu jau to audzes redzamas ne tikai Barkavā, bet visā Latvijā.
Kāpēc šis augs ir tik bīstams? Vispirms jau tas apdraud cilvēka veselību: ja auga daļas saskaras ar kailu ādu, pēc dažām dienām rodas plaši čūlaini apdegumi, īpaši, ja āda tiek atklāta saulei. Tāpēc šaušalīgie latvāņu meži ne tikai bojā ainavu, bet ir arī bīstami. Par kādu lauku tūrisma attīstību runāt, ja visapkārt rēgojas indīgi augi?
Latvāņi blīvā audzē izkonkurē jebkuru citu augu, tāpēc apdraud vietējo floru un pilnīgi visas lauksaimniecības kultūras. Pamēģiniet kaut ko izaudzēt latvāņu laukā! Arī iznīcināt to ir ļoti grūti: nopļautās lapas no sakneņa ataug atkal un atkal, sēklas augsnē saglabājas līdz pat septiņiem gadiem un lieliski izplatās pa ūdeni.
«Zaļais svešinieks» nav tikai Latvijas trūkums. Arī Eiropas valstīs ar tiem ļaudis ir spiesti cīnīties, un, piemēram, Dānijā ir speciāla valdības programma latvāņu apkarošanai. Tur šo augu ne tuvu nav tik daudz kā pie mums. Arī mūsu valdība sāk lēnām iekustēties tādas programmas izstrādei, bet «pārlatvāņošanās» briesmas draud tūlīt, un mūsu pašu spēkos ir glābties no tām. Kā teikts kādā nemirstīgā grāmatā: «Slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās.»
Tātad daži padomi, kā cīnīties ar latvāni.
Neļaujiet sēklām nogatavoties! Tās augsnē saglabājas ļoti ilgi un labi izplatās, tāpēc tas ir visnozīmīgākais solis latvāņa apkarošanā. Augs ir divgadīgs, tas nozīmē, ka pēc sēklu nogatavināšanas otrajā veģetācijas sezonā tas iet bojā. Ļaujiet tam izdzīt stublāju un, neļaujot sēklām nogatavoties, to nocērtiet! Tad augs visus spēkus un uzkrājumus ir veltījis zieda pacelšanai trīs pieci metri no zemes un otru tādu varoņdarbu vairs izdarīt nevarēs – ies bojā. Ja pļausiet agrāk, tas atkal un atkal mēģinās augt un ziedēt.
Sargieties pieskarties augam kailām rokām! Ja tā noticis, nomazgājiet un centieties vairākas dienas šo vietu saulei neatklāt!
Ja augu nav daudz, var mēģināt tos izrakt. Augšanas punkts (vieta, no kuras augšana atkal un atkal atjaunojas) ir aptuveni desmit centimetru zem zemes, tāpēc saknenis jāizrok vismaz tik dziļi.
Pļavās un ganībās auga sēklas nokrīt uz zemes un pavasarī dīgst (nokļūstot dziļāk par sešiem centimetriem, tās nedīgst un gaida labākus laikus). Tāpēc šādu pļavu var apvērst ar priekšlobītāju 24 līdz 26 centimetru dziļumā un apsēt ar vēlamo zāles sēklu maisījumu. Atkārtoti art nedrīkst – pamodināsiet «snaudošo nezvēru»!
Latvāņa dīgstus var apsmidzināt ar kādu herbicīdu, kas paredzēts divdīgļlapju nezāļu iznīcināšanai (duplozāns-super
u.c.), vēlākās stadijās apziež ar raundapu. Uzmanīgi jāievēro devas.
Lai samazinātu sēklu daudzumu augsnē, to dīgšanu provocē ar melno papuvi – nogaida, līdz parādījušās dīgļlapas vai pirmais īsto lapu pāris, tad apstrādā augsni vēlreiz.
Ja platība neliela (dārzs), sēklas var mērdēt, augsni mulčējot ar kūdru, skaidām, salmiem.
Kā rāda Dānijas pieredze, efektīva ir noganīšana (īpaši iesaka aitas). Pietiekot palaist trīs dzīvniekus uz hektāru (protams, agrā pavasarī, kamēr vēl nav stublāju) un ganīt līdz rudenim. Aitu purnus no apdegumiem pasargā vilna, tomēr jāteic, ka tās latvāni ēdīs, ja nebūs lielas izvēles. Dānijā šādu noganīšanu subsidē valsts un pašvaldības, varbūt arī mūsu pagasti varētu palīdzēt…
Latvānis galvenokārt izplatās pa ūdenstecēm – grāvjiem, strautiem, upēm, tāpēc visefektīvāk plānveidīgu iznīcināšanu sākt no pašiem ūdensteču pirmsākumiem, pamazām to izspiežot no upju augštecēm un turpinot latvāņus padzīt arvien tālāk uz leju.
Lai novērtētu briesmas un sāktu plānveidīgu iznīcināšanu, jānoskaidro latvāņu izplatība Latvijā un jāizveido to izplatības kartes. Varbūt arī valdība un pašvaldības ātrāk iekustēsies un piešķirs līdzekļus latvāņu iegrožošanai. Tādējādi dažs labs lauku iedzīvotājs tiks pie darba par latvāņu iznīcināšanas koordinatoru vai ko citu. Tāpēc lūdzu sūtīt ziņas par redzētajiem latvāņiem uz šādu adresi:
Ilonai Gobai
Skolas ielā 1-16
Iecava, LV-3913
vai, ja pieejams internets, uz e-pasta adresi
Svarīgi norādīt:
atrašanās vietu (pēc iespējas precīzi minot dažādus orientierus: māju nosaukumus, upes, ceļus, grāvjus, meža kvartālus un citus, vislabāk atzīmēt tos uz kartes vai izveidot shēmu);
audzes aptuvenu platību;
kur latvāņi aug: pļava, ceļmala, meža stiga, meža nora un tā tālāk.
Īpaši vēlos rosināt pašvaldības. Atsevišķiem pagasta iedzīvotājiem ir grūtāk plānot latvāņu apkarošanu un informācijas vākšanu. Tas ir pagasta valdes spēkos, tāpēc gaidīsim arī pagastu priekšlikumus un kartes ar latvāņu izplatību. Savāktā informācija tiks iesniegta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai latvāņu apkarošanas plānošanai un realizācijai. Ceru uz atbalstu.
