Par savu un māsas vārdu gribu lielu paldies pateikt tēvam un mātei, – tā saka Ramona Krūmiņa.
– Par savu un māsas vārdu gribu lielu paldies pateikt tēvam un mātei, – tā saka Ramona Krūmiņa.
Gaviļnieces vecākās māsas vārds ir Rigonda, un, kad pēc diviem gadiem piedzima jaunākā māsiņa, viņai izvēlējās vārdu Ramona, kas arī ir pietiekami rets un labskanīgs.
Ramona ir jelgavniece. Rīgā arodskolā apguvusi adītājas profesiju. Pirms kāda laika viņa strādāja trikotāžas salonā «Viktorija» un šo darbu atceras ar lielu prieku:
– Bija patīkami, ka klienti manu darbu novērtē un, pasūtot apģērbu, lūdz, lai to darītu tieši es.
Arī tagad Ramona labprāt strādā rokdarbus, ada ar mašīnu un zīmē, gan piebilstot, ka tam vajag īpašu noskaņojumu.
Lai arī Ramona apgalvo, ka savu vārdadienu nesvinēs, jo viss «pulveris jau izšauts», maijā atzīmējot apaļu jubileju, kādu pārsteigumu viņai noteikti sarūpēs Ramonas divi vīrieši – Artūrs un deviņgadīgais dēls Sandris.
– Šobrīd ļaujos dzīves plūdumam un gaidu, kurā krastā tā mani aiznesīs, – saka Ramona.
