Atzīmējot rekonstrukcijas posmu, kad 18. gadsimtā būvētajā ēkā Jelgavā, Vecpilsētas ielā 14, no pamata līdz jumtam atjaunotas nesošās konstrukcijas un sākas apdares darbi, SIA “RERE meistari” rīkoja spāru svētkus.
Stāstot par būvobjektā paveikto, darbu vadītājs Jānis Rozenbergs teic – gandarījumu dod tas, ka ēka, kas pirms rekonstrukcijas bija ļoti šķība, veiksmīgi ar domkratiem pacelta un izlīdzināta. Vecpilsētas ielas iemītnieki atceras, ka arhitektūras piemineklis draudēja sagāzties un bija norobežots no garāmgājējiem. 2004. gada Eiropas kultūras mantojuma dienās ēka Vecpilsētas ielā 14, ko bija privatizējis uzņēmējs, kuram neveicās ar tās restaurēšanu, tika atzīta par vienu no simts apdraudētākajiem arhitektūras pieminekļiem Latvijā.
J.Rozenbergs paskaidro, ka šajā būvobjektā tiek savienotas divas ēkas – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Vecpilsētas ielā 14 un mūra ēka Krišjāņa Barona ielā 50, kas arī iekļaujas vecpilsētas apbūvē, bet tai gan nav aizsargājamā pieminekļa statusa.
Iesaistīti arī poļu restauratori
Vietās, kur oriģinālais materiāls nav saglabājies, tas aizstāts ar guļbaļķiem, kas atvesti no Jelgavas Valsts ģimnāzijas un citām rekonstruējamām ēkām, kur oriģinālās konstrukcijas netiek atjaunotas.
Ēkā Vecpilsētas ielā 14 ir saglabājušies dažādu laiku tapešu paraugi un sienu apmetums ar dažādu krāsu zīmējumiem, kā arī vairāku veidu griesti – tā dēvētie dēļu trīnīšu griesti, kā arī griesti, kas apmesti uz niedru pamata un uz koka skaliem. Restauratore Elga Zariņa uzskata, ka ļoti nozīmīgs arhitektu veikums ir ēkas unikālo vēsturisko koka bēniņu saglabāšana. Viņa uzsver, ka šajā darbā ļoti rūpīgi izvērtēta katra koka detaļa un tikai pašas nepieciešamākās vietas aizpildītas ar jaunāku koka materiālu. Specifiskajiem restaurācijas darbiem ir piesaistīti Eiropas mēroga speciālisti – objektā strādā poļu restaurators Bartlomejs Kubjaks ar kolēģiem, kuri ir specializējušies apmetuma noņemšanā un atjaunošanā un citās senās prasmēs.
Darbi apmēram pusē
Pēc būvnieku aplēsēm, Krišjāņa Barona ielas ēkā padarīti apmēram 65 procenti plānotā, bet Vecpilsētas ielas koka ēkā, kurā bija jāveic daudz konservācijas un restaurācijas darbu, – 40 procenti. Kopumā objektu plānots pabeigt šogad.
Abās ēkās iecerēts izmitināt Zemgales Restaurācijas centru, kur atradīsies keramikas, metāla, tekstila un citu materiālu restaurācijas darbnīcas. Tās arī būs pieejamas kā publisks, izglītojošs tūrisma objekts, kur interesenti varēs iepazīties ar Jelgavas koka arhitektūru. Veicot ēkas būvelementu dendrohronoloģisko analīzi, atklāts, ka ēka Vecpilsētas ielā 14 varētu būt būvēta 18. gadsimta beigās, iespējams, vēl pirms Kurzemes un Zemgales hercogistes iekļaušanas Krievijas impērijā 1795. gadā. Dažādos laikos ēkā atradušies dzīvokļi, veikals un skārdnieka darbnīca. J.Rozenbergs atzīst, ka ilgāku laiku pamestais arhitektūras piemineklis bija cietis arī no vandaļiem.
Vecpilsētas iela sāk atgādināt veco Jelgavu
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve Gunta Skulte uzslavē uzņēmuma “RERE meistari” darbiniekus, kas sevi parādījuši kā teicamus darbu veicējus. “Pilsētā ļoti maz kas ir palicis no vecpilsētas. Ar ES līdzfinansējumu Vecpilsētas iela veidojas par tādu, kas atgādinās veco Jelgavu,” teic G.Skulte. Atzinīgi Vecpilsētas ielas atjaunošanu vērtē arī par koka arhitektūras guru dēvētais Pēteris Blūms. Viņš atzīst, ka metode, kad ēka tika pacelta un iztaisnota, ir vērtīgāka nekā pirms vairākiem gadiem plānotā ēkas nojaukšana un salikšana no jauna.
Darbu pasūtītājs objektā ir pilsētas pašvaldība. Tie tiek veikti, īstenojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētu projektu “Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā”. Būvdarbu līguma kopējā plānotā summa ir 1,8 miljoni eiro.
