Pirms 40 gadiem
1979. gada 27. jūnijā
Katrai dienai – raženu darbu!
“Pirmās zāles pļauja rajona saimniecībās strauji tuvojas nobeigumam. Pēc nedaudz dienām mehanizatori lopbarības sagādes tehniku varēs novietot mašīnu glabātavās līdz tam brīdim, kad vajadzēs stāties uz vāla atālos. Taču šovasar apstākļi daudz īpatnējāki nekā iepriekšējos gados, kolhozu un sovhozu ļaudīm būs jāstrādā bez kārotās atelpas. Maz līdz šim šķūņos ievests irdenā siena, maz sagatavots skābsiena, zāles miltu, griezumu un granulu. Stipri aizkavējusies kultivēto ganību appļaušana un papildmēslošana. Tāpēc jāmeklē rezerves lopbarības krājumu papildināšanai. Daudz nopietnāk nekā līdz šim jārisina jautājums par kultivēto ganību racionālu izmantošanu un laba zelmeņa saglabāšanu. Šo uzdevumu izpildē mehanizatoriem atkal būs jāiet pirmajās rindās.”
Izlaidums akadēmijā
“LLA Lauksaimniecības mehanizācijas un Hidromeliorācijas un zemes ierīcības fakultātēs notika jauno speciālistu izlaidums. Stāsta prorektors mācību darbā O.Brinkmanis:
“Republikas tautas saimniecībai ir papildinājums: 182 lauksaimniecības mehanizatori un 105 hidromelioratori un zemes ierīkotāji. (..) Šī gada absolventu diplomdarbi bija cieši saistīti ar ražošanu. Sevišķi tas attiecināms uz Mehanizācijas un Hidromeliorācijas fakultātēm. Šo darbu vidējais vērtējums šogad ir 4,33, augstāks nekā iepriekšējos gados.
Pavisam kopš fakultātes izveidošanas sagatavoti 1218 hidromelioratori un 2701 inženieris mehanizators.””
Vasaras atvaļinājumu laiks
“Ražošanas specifika apvienībā “Latvijas lini” ir tāda, ka vasaras mēnešos – jūlijā un augustā – uzņēmumā pārtrauc darbu, lai izdarītu tehnoloģiskās iekārtas remontu. Apmēram divas trešdaļas kolektīva šajā laikā dodas atvaļinājumā.
“Kā šādos apstākļos veido savu darbu arodorganizācija?” šādu jautājumu uzdevām apvienības “Latvijas lini” arodkomitejas priekšsēdētājai Lidijai Ņebikovai.
“Protams, labi, ka praktiski visi mūsu darbinieki var izmantot atvaļinājumu atpūtai vislabvēlīgākajā gada laikā. Taču mums, arodbiedrības darbiniekiem, šis apstāklis uzliek, es teiktu, sevišķu atbildību – ļoti rūpīgi jāsadala ceļazīmes uz sanatorijām un atpūtas namiem, tūristu braucieniem, jāiedala vietas atpūtas nometnē Jaunķemeros utt. Dabiski, ka vispirms ievērojam to intereses, kuri rāda paraugu darbā, aktīvā līdzdalībā kolektīva sabiedriskajā dzīvē. Tāda pieeja ir viens no mūsu ļaužu darba un sabiedriskās aktivitātes paaugstināšanas stimuliem. Tajā pašā laikā mēs cenšamies dažādās atpūtas formās ietvert jo vairāk apvienības strādnieku un kalpotāju. Te jāparāda liela atjautība, lai izmantotu visdažādākās iespējas.””
Dīkstāvju radītie zaudējumi
“Dienu un nakti pa tērauda maģistrālēm traucas vilcienu sastāvi ar tautas saimniecībai vajadzīgām kravām. Šīs kravas gaida visdažādākie pasūtītāji. Tomēr daļa kravu, nonākot galapunktos, netiek laikus izkrauta. Gadās arī otrādi. Uzņēmumu un organizāciju vadītāji nervozēdami zvanās pa telefoniem, sūta telegrammas, lai panāktu viņiem nepieciešamo vagonu iedalīšanu. Taču, kad vagoni tiek saņemti, izrādās, ka tajos vēl nav ko kraut vai arī nav organizēts krāvēju darbs. No tādiem gadījumiem arī sākas postošā ķēdes reakcija, kura vēlāk laika tecējumā kā bumerangs trāpa arī pašus vainīgos. Netiek izpildīti ražošanas un produkcijas realizācijas plāni, jācieš zaudējumi sakarā ar soda naudu maksāšanu,” raksta Jelgavas starprajonu prokurora palīdze B.Purmaleta.
