Ir agrs jūnija rīts, un pulciņš Jelgavas Amatu vidusskolas audzēkņu un pedagogu, kā arī izglītības iestādes direktore Edīte Bišere pulcējušies vienuviet, lai dalītos pieredzē, kas šopavasar gūta “Erasmus+” praksē kādā no Eiropas valstīm. 35 talantīgākajiem un centīgākajiem audzēkņiem un desmit pedagogiem bija iespēja praktizēties Francijā, Itālijā, Maltā, Anglijā, Vācijā un Spānijā, gūstot neatsveramu ne vien profesionālo, bet arī dzīves pieredzi, tostarp mācoties rīkoties nestandarta situācijās svešā valstī.
Angļi – pieklājīgi
Februārī divu nedēļu praksi Anglijā izgāja topošie pavāri Laura Anda Rudzīte un Daniels Žaks, kā arī Judīte Čekstere, kura specializējusies maizes un miltu konditorejas izstrādājumos. Kopā ar audzēkņiem uz Angliju devās pedagoģe Nadežda Lāce. Jaunieši strādāja prakses uzņēmumos, pilnveidoja savas angļu valodas prasmes un iepazinās ar Portsmutas kulturvēsturiskajām vietām.
Laura Anda un Daniels praktizējās turīgu vecu ļaužu pansionātā, kur tā iemītnieki ēdienu varējuši pasūtīt. Praktikantiem izsniegtas recepšu grāmatas, pēc kurām viņi gatavoja tortes, kēksus, kūciņas. Prakses laikā apgūtas receptes, ko varētu izmēģināt arī mājās. Laura Anda vērtē, ka cilvēki Anglijā ir ļoti jauki – ja kāds uz ielas netīšām tev uzdursies, viņš nekavējoties atvainosies, jo gadījies ceļā.
Atgriežas prakses vietā
Martā topošais pavārs Ivoļijs Kovaļenko, konditoru grupas audzēkne Karmena Silvija Zaķe, komercdarbības specialitātes audzēknes Everita Puka un Sabīne Krūzberga, kā arī skolotājas Madara Preimane un Gundega Ziediņa “Erasmus+” projektā devās uz mācību praksi Itālijas pilsētā Komo, kur jaunieši strādāja vietējos uzņēmumos, bet pedagoģes vēroja stundas mācību iestādēs.
Everitas prakses vieta bija uzņēmums, kurš ražo fasādes stiprinājumus. Jauniete stāsta, ka viņas uzdevums bija zvanīt uz Latvijas uzņēmumiem un piedāvāt itāļu saražoto produkciju. Pozitīvi pārsteidzis, ka daudzi Latvijas uzņēmumi izrādījuši interesi un piekrituši saņemt e-pastā katalogu ar piedāvājumu, kaut jauniete iepriekš nekad šādu darbu nebija veikusi. Everita ar praksi ir apmierināta, lai arī strādājusi desmit stundu dienā. “Bija liels prieks, ka varēju atgriezties vietā, kur pirms desmit gadiem gāju praksi,” saka nu jau pedagoģe M.Preimane. Brīvajā laikā jaunieši un pedagogi iepazina Itālijas dabu un apskatīja kultūrvēsturiskus objektus.
“Kvalitatīvi ir labāk nekā tikai skaisti”
Arī uz Franciju devās vairāku specialitāšu pārstāvji. Divu nedēļu praksi martā Laurencīnas profesionālajā vidusskolā aizvadīja topošās tērpu stila speciālistes Alise Ivanova un Nadīna Mironova, kā arī Jauniešu garantijas projekta apģērbu konstruēšanas un modelēšanas specialitātes audzēkne Jana Skuja. Meitenes nedēļu pavadīja skolotāja Silvija Reihmane.
“Pirmajās trīs dienās tikām iepazīstinātas ar skolu, vērojām nodarbības. Savukārt pēdējās divās dienās piedalījāmies modes skates konkursā, kas tiek rīkots katru gadu par konkrētu tēmu. Šoreiz tie bija četri elementi – uguns, zeme, ūdens un gaiss. Mēs arī piedalījāmies konkursā ar saviem tērpiem, ietverot trīs elementus – uguni, zemi un ūdeni. Augstākajā kategorijā konkursā ieguvām pirmās divas vietas un ceturto vietu,” priecājas skolotāja. Tā kā jelgavnieces uzrādījušas tik augstus rezultātus, viņas uzaicinātas uz konkursa nākamo kārtu, kas norisinājās vakar. Tur meitenes demonstrēja visām četrām stihijām veltītus tērpus.
Jana stāsta, ka pirmā prakses nedēļa aizritējusi, iepazīstoties ar skolas darbu. No sākuma meitenes bijušas tikai vērotāju pozīcijā, bet vēlāk viņām ļauts arī iesaistīties procesā. Tā kā skola specializējusies apģērbu izgatavošanā, tajā bijuši arī daudzi specifiski kursi, piemēram, veļas šūšanā. “Skolā novērojām, ka frančiem svarīgi ir radīt skaistumu, bet kvalitāte varbūt reizēm paliek otrajā plānā. Biju kritiska pret savu tērpu, redzot, ka kaut kur nedaudz aizgājis “vilnītis”, tajā pašā laikā skatē ieraugi, ka meitenei rāvējslēdzējs “nesaiet kopā” par tādu gabalu! Bet ir labi, ka iemācies kvalitatīvi strādāt – tas ir vērtīgāk nekā tikai skaisti,” spriež Jana.
Meitenes uzteic uzņemošo pusi, kuras pārstāvis nevis vienkārši pildīja savu darbu, bet darīja daudz vairāk, veltot savu brīvo laiku, lai viešņām izrādītu apkārtni, vai ielūdzot uz vakariņām savās mājās. Jaunietes novērtē, ka paguvušas apskatīt Parīzes Dievmātes katedrāli vēl pirms liktenīgā ugunsgrēka. Jana uzsver – mūsdienās, kad visapkārt sastopamas tehnoloģijas, valoda nav šķērslis, jo iespējams izmantot kaut vai interneta tulkotājus. Uz vietas Francijā meitenēm saprasties ar vietējiem palīdzējusi kāda skolas audzēkne ukrainiete, kura tulkoja no krievu valodas franču un pretēji. Jaunietes secinājušas, ka disciplīna Latvijā tomēr ir augstākā līmenī. “Mums nepatīk kavēt, cenšamies būt punktuāli. Ja franči nedaudz nokavē, tas nav nekas īpašs,” saka Jana.
Francijā, apmācību centrā Ruelmalmezonē, savukārt divu nedēļu praksi izgāja Igors Smirnovs, Atis Lielcepurs un Andris Veinbergs, kuri turp devās kopā ar skolotāju Jāni Mistri. Igors stāsta, ka lielākais ieguvums no brauciena ir jaunas prasmes – viņš iemācījies metināt ar trim dažādiem aparātiem. Brīvajā laikā devušies ekskursijās, tostarp uzbraukuši arī Eifeļa torņa virsotnē.
Prasības atšķiras
Aprīlī uz Malagu Spānijā devās pedagoģe Aina Tāluma kopā ar topošo konditori Ketrinu Rumbiņu un topošo pavāru Reini Gūtmani. Jauniešu prakse ilga mēnesi, savukārt pedagoģe mājās atgriezās jau pēc nedēļas. Skolotājai prātā palicis senais restorāns pašā jūras krastā, kur “viļņi nāca gandrīz zālē”. Tā kā uzņemošā organizācija visus trīs bija izmitinājusi vienā mājā, jaunieši un skolotāja no prakses brīvajā laikā kopā devās baudīt valsts kultūru. Ketrina stāsta, ka prakses laikā gatavojusi desertus, iepazinusi spāņu receptes. Vienu no tām – kanēļa desertu – viņa tik ļoti iemīļojusi, ka skolā gatavojusi kā eksāmena darbu. Savukārt Reinim sanāca strādāt ar jūras veltēm.
Šajā pašā mēnesī uz Vāciju devās desmit audzēkņu un divas pedagoģes. Vācijā praktizējās topošās vizāžistes Iveta Bitēna, Samanta Luce un Tīna Turska, kuras zināšanas apgūst Jauniešu garantijas projektā, konditorejas izstrādājumu specialitātes audzēkne Linda Geiba, topošais pavārs Ēriks Mantuls, topošie frizieri Māris Lešinskis un Alīna Saveļjeva, kā arī CNC specialitātes audzēkņi Ulrihs Rēdmanis, Verners Rabša un Gatis Vedjakins. Audzēkņus pavadīja pedagoģes Jeļena Koļesņikova un Gunta Briede. Skolotājas Vācijā uzturējās nedēļu, savukārt jaunieši – divas.
Linda stāsta, ka viņas prakses vieta bija veco ļaužu pansionātā, kur tika pildīti konditora maiznieka pienākumi. Atmiņā palikušas prakses vietas darbinieku uzslavas – latviešu jaunieši uzteikti par darba disciplīnu, tīrību un kārtīgumu. Darba diena ilgusi sešas stundas. “Man kā pedagoģei ļoti liels prieks par mūsu audzēkņu izturību, korektumu un attieksmi, arī sanitārijas un higiēnas noteikumu ievērošanu. Priecājos, ka viņi spēja ar visu tikt galā patstāvīgi. Ir patīkami saņemt atzinīgus vārdus par mūsu audzēkņu komunikāciju, kultūru, praktiskajām iemaņām. Reizēm mēs Latvijas jauniešus novērtējam par zemu – roku darbu prasmēs viņi ir varbūt pat pārāki par citu valstu pārstāvjiem,” teic G.Briede, priecājoties arī par iespēju atsvaidzināt savas vācu valodas prasmes.
Savukārt ar frizieru un vizāžistu darbu apmierināta J.Koļesņikova. “Guvām vērtīgu pieredzi, iepazīstoties ar jaunākajām tehnoloģijām un modes virzieniem,” vērtē pedagoģe, gan piemetinot – Latvijā esot augstākas higiēnas prasības. Lai gan starp audzēkņiem un prakses vietā sastaptajiem cilvēkiem pastāvējusi valodas barjera, tā nav traucējusi. “Ar pirkstiem arī var parunāt,” saka skolotāja.
Topošā vizāžiste Iveta priecājas par vērtīgo pieredzi prakses otrajā nedēļā. Vācu speciāliste Angelika atklājusi dažādus kosmētikas uzklāšanas “knifiņus”, jaunākās tehnoloģijas, kas aktuālas Vācijā. Speciāliste ierādījusi, kā izveidot biznesa grimu. Visspilgtāk atmiņā palikuši viņas demonstrējumi, kā koriģēt vīriešu bārdu vai kā vīrieti ar grima palīdzību pārvērst par sievieti tematiskam pasākumam.
Arī vizāžistei Samantai visnoderīgākā prakses daļa šķita iespēja vērot minētās speciālistes darbu, apmainīties ar informāciju par profesionālajām iezīmēm abās valstīs. Samantai šis bija trešais Vācijas apmeklējums un vienlaikus Vācija iepazīta no pavisam citas puses. Viņa stāsta, ka prakses laikā nācies gan vērot Angelikas darbu, gan izdevies arī pašai šo to pamēģināt.
Frizierei Alīnai pirmā nedēļa aizritēja frizieru salonā Leipcigā. Lai arī bijusi valodas barjera un grūtības sazināties ar vietējiem darbiniekiem, Alīna pozitīvi vērtē praksē iegūtās zināšanas. “Redzēju, kā strādā citi frizieri, iepazinu atšķirīgas tehnikas, bet pamanīju arī trūkumus sanitārijā – pie mums šajā jomā prasības ir augstākas,” saka Alīna. Viņa arī novērtē iespēju otrajā prakses nedēļā vērot Angelikas darbu. Tāpat bija iespēja veikt nelielus darbiņus – likt sejas maskas, mazgāt matus. Savukārt no brīvā laika aktivitātēm Alīna novērtē iespēju Leipcigā apmeklēt baznīcu, kur strādājis un dzīvojis Johans Sebastians Bahs, kā arī apskatīt Drēzdeni. Bet topošais frizieris Māris prakses laikā apguvis, kā pludināt krāsas no tumšākas uz gaišāku.
Pie rezultāta nonāk visi
Savukārt desmit audzēkņu un divi pedagogi aprīlī devās praksē un pieredzes apmaiņā uz Maltu. Šeit praksi izgāja topošās konditores Samanta Liepiņa un Diāna Mitrofanova, topošie pavāri Dmitrijs Lemess un Diāna Remeņuka, frizieru specialitātes audzēkņi Olga Masloša un Karīna Sokolova, Jauniešu garantijas projekta vizāžistes Zane Stalidzāne un Anete Tomsone un topošie CNC speciālisti Artis Višņa un Alans Tomass Lapsa. Kopā ar viņiem devās pedagogi Valērijs Laguns un Astra Klāsena. Jaunieši Maltā pavadīja divas nedēļas, bet skolotāji atgriezās mājās jau pēc nedēļas.
“Ar diviem puišiem devāmies uz Maltas galvaspilsētu Valletu. Puiši strādāja metālapstrādes uzņēmumos, kur veica galvenokārt praktiskus darbus – atslēdznieka, valcētāja, locīšanas, metināšanas, urbšanas un arī virpošanas darbus,” stāsta V.Laguns. Artis un Alans strādāja katrs savā uzņēmumā, kurp no dzīvesvietas, ko bija nodrošinājusi uzņemošā organizācija, viņiem bija jānokļūst patstāvīgi ar sabiedrisko transportu. “Valletas apkārtnes ēkas ir ļoti līdzīgas cita citai, tādēļ orientēties vidē nav nemaz tik vienkārši. Jauniešiem jāpiemīt drosmei, apņēmībai un lēmuma pieņemšanas spējām, lai nokļūtu vajadzīgajā vietā.” Alanam atmiņā palikuši skaistie Maltas skati, kuri “katram jāredz savām acīm”.
Vērtīgu pieredzi vizāžistes darbā prakses laikā guvusi Anete, kurai divas nedēļas pat šķitušas pārāk īss laiks. Atmiņā iespiedies vakars, kad bija iespēja vērot, kā prakses vadītāja, kura nozarē strādā jau 20 gadu, sievietes pārvērš par slavenībām kādai ballītei – viņu acu priekšā tapušas Dženifera Lopesa, Merilina Monro. Otrajā nedēļā jelgavniecēm pievienojušās praktikantes no Vācijas. Tad bijusi iespēja praktizēties citai uz citu – mūsu jaunietes klājušas grimu, bet vācu meitenes – sejas maskas. Lielākais ieguvums no prakses Anetei šķiet “knifiņi”, kuri patapināti no prakses vadītājas meistarklasēm. Bijusi iespēja vērot, piemēram, kā 15 minūšu laikā tiek uzklāts vakara grims, kas mūsu meitenēm pagaidām aizņem stundu.
Savukārt Dmitrijs praksi izgāja piecu zvaigžņu viesnīcas restorānā, kas atrodas 16. gadsimtā celtā ēkā. Viņš novērojis, ka tur ir augsta pārtikas kvalitāte un arī ēdienkarte – plaša. Puiša pienākumos bijuši dažādi palīgdarbi, salātu sagatavošana. No sadzīviskā aspekta ne pārāk patikusi sabiedriskā transporta sistēma, jo autobusi kavējušies.
Skolotāja un direktores vietniece Astra Klāsena stāsta, ka no prakses vietām saņemtas ļoti labas atsauksmes gan par pavāru, gan konditoru, gan frizieru specialitātes audzēkņiem. “Runājot ar prakses vadītājiem, viņi atklāja, ka uzticas mūsu audzēkņiem un novērtē viņu darba kvalitāti un darba tikumu. Mūsu audzēkņi laikā ieradās darbā, ko akcentēja frizieru prakses vadītāji,” stāsta A.Klāsena. Viņa turpina: “Tas, ka pašā sākumā praktikantiem neuztic griezt matus vai gatavot sarežģītus ēdienus, ir normāli. Audzēkņi vēlas lielo uzticību, bet prakses uzdevums ir iemācīt, ka tev vispirms ir sevi jāpierāda. Mūsu audzēkņiem tas izdevās. Piemēram, viena audzēkne pirmajā reizē palīdzēja mazgāt matus, nākamajā viņai tika lūgts arī ieveidot, bet trešajā reizē viņa jau varēja veidot frizūru. Tā ir ļoti liela uzticība. Meiteni un arī citus mūsu audzēkņus prakses vietas gaida atpakaļ, un tas ir ļoti labs novērtējums.”
Pedagoģe uzsver – prakse ārzemēs ir iespēja redzēt, cik dažādi esam. “Jaunieši visu salīdzina ar Latviju – gan darba ātrumu, gan sanitārās normas. Taču prakses uzdevums ir saprast, cik dažādi mēs esam pasaulē un ka pie rezultāta nonākam visi. Dažādībā arī ir tas labums, un tā ir veiksme to redzēt.” A.Klāsena piemetina, ka uz Maltu skolas audzēkņi un pedagogi devušies pirmo reizi un labprāt sadarbību turpinātu jaunos projektos. “Mums ir līdzīga izpratne par darbu – lai dzīvē kaut ko sasniegtu, ir jāstrādā. To gan mēs, gan maltieši mācām saviem audzēkņiem, un viņi to sagaida arī no praktikantiem,” tā A.Klāsena, uzteicot arī vietējās uzņemošās organizācijas darbu.
Kopumā projektā izlietots 101 271 eiro.
