Pacientu medicīniskās kartes vairs nebūs nepieciešams uzglabāt 75 gadus pēc pēdējā veiktā ieraksta, tā lēmusi valdība, apstiprinot grozījumus Ministru kabineta noteikumos. Tas atvieglos ārstniecības iestāžu darbu un mazinās administratīvo un finansiālo slogu, informē Veselības ministrija.
Ambulatorā un stacionārā pacienta kartēm šobrīd uzglabāšanas laiks ir 75 gadi pēc pēdējā ieraksta, taču turpmāk šis termiņš būs 40 gadi pēc pēdējā ieraksta vai 15 gadi pēc cilvēka nāves.
Ārstniecības personas norāda, ka informācijai par pacientam veikto ārstniecību pirms 75 gadiem nav lielas nozīmes, izņemot atsevišķus būtiskus informācijas aspektus, piemēram, par veiktajām orgānu transplantācijām vai operācijām. Taču attiecīgo informāciju vairumā gadījumu var iegūt no paša pacienta, kā arī veicot diagnostiskos izmeklējumus, kas sniedz aktuālāko par pacienta veselības stāvokli. Arī slimnīcu sniegtā informācija liecina, ka medicīniskie ieraksti reti tiek pieprasīti. Vairums slimnīcu norāda, ka nav novērots pieprasījums par medicīnisko dokumentāciju, kas vecāka par 10–12 gadiem. Šādas izmaiņas atbildīs arī Eiropas Parlamenta un Padomes regulas prasībām par personu datu uzglabāšanu.
Uzglabāšanas laiks tiek mainīts arī citai medicīniskajai dokumentācijai, piemēram, dzemdību reģistrācijas žurnāls būs jāuzglabā vienu, nevis divus gadus, kā tas bija līdz šim.
Lai mazinātu administratīvo slogu ārstniecības iestādēm, paredzēts arī atteikties no nepieciešamības aizpildīt veidlapas, kas ir zaudējušas savu aktualitāti. Viens no iemesliem – informācija tiek sniegta tiešsaistes režīmā. Tāpat grozījumos ietvertas prasības dokumentu iznīcināšanai un citi precizējumi, kas atvieglos ārstniecības iestāžu darbu.
