Jau 21. gadu šovasar aicina starptautiskais “Country Bauska” festivāls, kas Bauskas Pilskalna estrādē norisināsies 12. un 13. jūlijā, vienuviet pulcējot gan Latvijas, gan ārvalstu mūziķus. Gleznainos Zemgales līdzenumus, kur divas upes satek vienā, pa šiem gadiem baudījušas 26 pašmāju un 47 ārvalstu grupas no ASV, Kanādas, Lielbritānijas, Zviedrijas, Vācijas, Francijas, Polijas, Slovākijas, Beļģijas, Norvēģijas, Nīderlandes, Luksemburgas, Dānijas, Krievijas, Igaunijas un Lietuvas. Festivālā uzstājušās tādas kantrimūzikas zvaigznes kā Sāra Džerija, “The Bellamy Brothers” un “Asleep at the Wheel”.
Šogad pirmo reizi uz festivāla skatuves kāps Eiropā iecienīti kantri mūziķi. Nīderlandiešu grupas “Cousin Hatfield” izpildījumā izskanēs ASV dienvidu daļai raksturīgie klasiskā kantri ritmi, kas tiks papildināti ar jauneklīgām džeza un blūza skaņām. ““Cousin Hatfield” ir vieni no retajiem Eiropā, kas uzstājas “western swing” stilā. Tas noteikti ir viskrāšņākais no visa, ko kantrimūzika piedāvā, proti – tradicionālā kantri sintēzi ar džezu. Tā ir tehniski sarežģīta un no mūziķiem prasa augstu profesionalitāti. Tajā pašā laikā “western swing” ir ļoti dzīvespriecīgs, piesātināts ar aranžējumiem un, galvenais, – dejot aicinošs. Salīdzinājumam varam atgādināt “Asleep at the Wheel” viesošanos Bauskā 2008. gadā. Jāpiebilst, ka pērn “Cousin Hatfield” žurnālistu vērtējumā tika atzīts par labāko jaunienācēju Eiropas kantrimūzikas rotācijā,” stāsta viens no festivāla organizatoriem Uldis Ozoliņš.
Tāpat klausītāji varēs baudīt ASV kantrimūzikas leģendas Alberta Lī uzstāšanos. “Viņš bieži muzicējis kopā ar Ēriku Kleptonu, pēdējā laikā uzstājas kopā ar Vinsu Džillu un Villiju Nelsonu. Pirmo reizi prestižajai “Grammy” balvai Alberts Lī nominēts kā komponists, kad sarakstīja dziesmu “Country Boy”, ko izpildīja Rikijs Skags. 2002. gadā viņam piešķirta “Grammy” balva kā labākajam kantrimūzikas ģitāristam,” papildina U.Ozoliņš.
Uz festivāla lielās skatuves muzicēs arī Igaunijas grupa “Chick N Band”, vācu “Big S”, kā arī virkne pašmāju mākslinieku: “Latvian Blues Band”, “Carnelian & Bekars Band”, “Sestā jūdze”, “Dakota”, “The Rolltones” un “Martins Jatnieks Band”.
Paralēli uz festivāla mazās skatuves uzstāsies “Hank Williams Tribute” no Lietuvas, “Eddie Dove Band”, “Bekars”, Aivars Birzmalis un Jānis Misiņš, “Zelta kniede”, “Mustangs”, “Country Side”. Abās festivāla dienās paredzēti līnijdeju priekšnesumi un citas aktivitātes. “Esmu pārliecināts, ka šī gada festivāls būs viens no spilgtākajiem Eiropā. Aplūkojot līdzīgu festivālu programmas kaimiņos, varam teikt, ka mūsu ir krietni profesionālāka un piesātinātāka. To apliecina arī lielā ārzemju žurnālistu un klausītāju interese. Šogad esam iekļāvuši programmā rindu jaunu latviešu kolektīvu, kuri pēdējos gados sevi lieliski apliecinājuši šajā žanrā. Mūsu mērķis ir sasniegt labākā Eiropas kantri festivāla statusu, un uzskatu, ka šis gads tam būs nopietns pieteikums,” piemetina U.Ozoliņš.
Savukārt uz plašāku sarunu par festivālu un paša mīlestību pret kantrimūziku aicinājām otru festivāla rīkotāju mūziķi Mārtiņu Jātnieku, kurš arī pats nāk no Bauskas puses un kopā ar grupu “Martins Jatnieks Band” kāps uz festivāla skatuves.
– Cik sen esat saistīts ar Bauskas kantrimūzikas festivālu?
Festivālu apmeklēju jau bērnībā, ciešāk esmu saistīts kopš 2016. gada, kad iesaistījos tā organizēšanā kā brīvprātīgais. Tas bija arī pirmais gads, kad kopā ar grupu spēlējām uz festivāla skatuves. Kopš pagājušā gada kopā ar Uldi esam oficiāli organizatori, un mums ir plāni daudziem gadiem uz priekšu – mēģināsim festivālu pacelt ļoti augstā līmenī.
– Ar ko būs iezīmīgs šis gads?
Festivāla pirmajā dienā būs vairāk Ulda veidota programma, otrajā dienā – vairāk manis veidota.
Piektdien varēs dzirdēt gan tradicionālu kantri, gan “western swing” mūziku, ko spēlēs Nīderlandes grupa “Cousin Hatfield”. Tas tik tiešām prasa augstu meistarību, un man šķiet, viņi šobrīd ir vieni no retajiem Eiropā, kas to spēj tik labi.
Savukārt sestdien skanēs modernais kantri, tostarp kantriroks. Uzstāsies leģendārais ģitārists Alberts Lī, kurš muzicējis kopā ar Ēriku Kleptonu, ieguvis “Grammy” balvu, kā arī uzstādījis pasaules rekordu, sekundes laikā uz ģitāras nospēlējot 13 notis. Viņš ir jau cienījamā vecumā, taču uzstāšanās spēks un iespaidīgums ir aizvien tas pats.
– Pieminējāt, ka plānojat aizvien celt festivāla līmeni. Tas nozīmē, ka festivāls pa šiem gadiem ir mainījies?
Festivāls ir mainījies tikai uz pozitīvo pusi. Par pasākumu jārunā ne vien Latvijas robežās, bet arī Eiropā. Esam viens no četriem regulāri organizētajiem starptautiskajiem festivāliem, kuru Eiropā pazīst. Un tas ir panākts gadu gaitā. “Country Bauska” ir kvalitatīvs pasākums, un daudzi mākslinieki novērtē arī skaisto tā norises vietu.
Arī mūziķu skaits un dažādība ir labs rādītājs, tāpēc esam interesanti ne tikai latviešu, bet arī ārzemju māksliniekiem un publikai. Katru gadu dodamies uz mūzikas gadatirgu Vācijā, kur stāstām par festivālu un meklējam gan māksliniekus, kas sevi jau parādījuši, gan jaunos talantus, ko gribētu redzēt uz savas skatuves.
Pats svarīgākais festivālā ir mūzika. Gribam dabūt uz Latviju lielos māksliniekus, kuru vārds ir zināms ne vien kantri cienītājiem, bet arī tiem, kas dod priekšroku citiem žanriem. Tomēr tas ir sarežģīts process – brauciens ārpus valsts mūziķim jāieplāno laikus.
– Latvijas kantrimūzikā zinām ilgus gadus spēlējošās grupas, kā “Sestā jūdze”, “Dakota”, “Klaidonis”, “Apvedceļš”, bet vai jaunieši klausās kantri un veido jaunas grupas?
Jaunieši klausās kantri, un šī mūzika skan arī mūsu radiostacijās. Tas nav tikai Latvijas Radio, kantri skan arī “Star FM”, “Skonto” un ik pa laikam arī citur. No topa dziesmām zinām “Say Something”, ko Džastins Timberleiks ierakstījis kopā ar kantrimūzikas grandu Krisu Stepltonu un ko klausās visa Latvija. Nesen arī Billijam Rejam Sairusam kopā ar hiphopa mākslinieku Lil Nas X iznākusi dziesma “Old Town Road”, kas arī atrodama kantrimūzikas topos.
Ja runājam par jaunajiem māksliniekiem, ir tādi, kas iet līdzīgu ceļu kā mūsu grupas “Dakota”, “Sestā jūdze” vai “Klaidonis”. Piemēram, kantri spēlē “Mustangs”. Tad vēl ir “Zelta kniede”, par kuras krusttēvu var uzskatīt “Sesto jūdzi” – grupas bieži spēlē kopā. Ir vēl tādi jauni mākslinieki kā Rihards Bērziņš, kuram ir grupa “Country Side”, vai Aivars Birzmalis, kuri spēlē vairāk moderno kantri.
Kantrimūzikas žanrs bieži cilvēkiem tiek pasniegts nepareizi, jaucot to kopā ar šlāgermūziku. Savā laikā Latvijā radās vairākas dziesmas, kas varbūt izklausās līdzīgi, un tas ir sabojājis priekšstatu par to, kas ir kantri. Tā tas nav tikai Latvijā. Taču situācija mainās, un kantrimūzikā ienāk jaunas vēsmas.
– “Apvedceļš” kādā dziesmā dzied, ka kantri radies Smiltenē. Ko baušķenieki par to saka?
Muļķības! (Smejas.) Pirmā grupa, kas sāka rakstīt dziesmas kantri stilā, bija “Dālderi”. Tagad Bauskas pusē ir “Dakota”, “Klaidonis”, “Martins Jatnieks Band”. Kāda Smiltene!
Kantri ir dažādu mūzikas žanru sajaukums. Tā saknes meklējamas senā pagātnē, kad Amerikā ieceļoja tautas no dažādām pasaules valstīm. Līdzi tika ņemti instrumenti, un vietējo indiāņu mūzika sajaucās ar eiropiešu mūziku, lauku mūzika saplūda ar pilsētas mūziku. Kad šis žanrs bija kā jānosauc, nosaukums atnāca dabiski (country [kantrī] – ‘lauki’, angļu val.). Savulaik muzicējot liellopu gani aizpildīja laiku ganībās. Lauku cilvēkiem šī mūzika patīk, un viņi to spēlē, jo tas ir veids, kā atslēgties.
– Kā jūs aizrāvāties ar kantrimūziku?
Man bija daudzas mīļas kantri dziesmas un amerikāņu izpildītāji, bet tā padziļināti nesekoju šai mūzikai. Īstais virzītājspēks bija dalība televīzijas šovā “O kartes skatuve” kopā ar grupu “Jātnieki” 2011. gadā. Vissvarīgākais lēmums bija kopā ar grupu palikt pie šī žanra. Esmu zemnieks, un kantri ir visciešākais sakars ar manu ikdienu. Apstrādāju laukus, bet tajā pašā laikā arī spēlēju koncertus. Pāris dziesmu esmu arī sarakstījis, braucot pie traktora stūres.
– Lauksaimniecība un mūzika jūsu dzīvē ir vienlīdzīgas jomas vai kāda tomēr ņem virsroku?
Šobrīd sezonas laikā lauksaimniecība ņem virsroku, mūzikas sezona ir citā gada posmā. Lauksaimniecība ir mana pamatnodarbošanās, kas man ļoti patīk un ko droši vien turpināšu līdz mūža galam, bet sirds vairāk pieder mūzikai. Esmu izvirzījis mērķus, pašlaik ar grupu strādājam pie jauna albuma.
– Jūs ar grupu varēs dzirdēt arī uz festivāla skatuves.
Festivālā spēlēsim kopā ar grupu, un mums pievienosies brīnišķīgā dziedātāja Līga Rīdere, kuru Latvija iepazina šovā “X faktors”. Izpildīsim arī tikko iznākušo dziesmu “Tavas acis”.
