Pirms 40 gadiem
1979. gada 4. jūlijā
Ziņo kolhozs “Staļģene”
“1. jūnijā saimniecībā bija 1173 govis – par 38 vairāk, nekā jābūt gada beigās. Vidējais izslaukums piecos mēnešos – 1217 kilogramu, par 35 kilogramiem zemāks nekā attiecīgajā laika posmā pērn. Jūnija pirmajā dekādē no katras govs dienā ieguvām 11,1 kilogramu piena, otrā – 11,2 kilogramus. Šādi izslaukumi attiecīgajā laika posmā bija arī pērn. Piena sagādes pirmā pusgada uzdevumu izpildīsim.
1979. gadā mums valstij jāpārdod 5165 centnerus liellopu gaļas. Ar līdzšinējo sniegumu lepoties nevaram. Līdz 1. jūnijam valstij pārdevām tikai 1189 centnerus liellopu gaļas. Pirmā pusgada plāna izpilde – 48 procenti. Paļāvāmies, ka izdosies prāvu skaitu jaunlopu nopirkt no kolhozniekiem. Taču mūsu iecere nepiepildījās. Līdz 1. jūnijam varējām nopirkt tikai 46 jaunlopus – gandrīz trīsreiz mazāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn.
Gaļas ieguves plāna izpildē liela rezerve ir nobarojamo lopu piesvara palielināšana. Šajā jomā progresu ir izdevies panākt. Aizvadītajos piecos mēnešos jaunlopiem vidējais dzīvsvara pieaugums diennaktī bija 571 grams – par 147 gramiem lielāks nekā attiecīgajā laika posmā pērn. Tomēr, situāciju paškritiski vērtējot, jāatzīst, ka rezultāti varēja būt labāki.”
Bīstama bišu slimība
“Jelgavas rajonā izplatās bīstama bišu slimība – varoatoze. Tā jau skārusi gan kolhozu un sovhozu, gan individuālo īpašnieku dravas,” ziņo LDBB Jelgavas rajona nodaļas biškopības sekcijas vadītājs A.Kancers.
Viņš turpina: “Slimības ierosinātājs ir sīks smidzis, kas parazitē uz traniem, darba bitēm, periem un bišu mātēm. Parazītus viegli pamanīt. Tiem ir ovāla forma, attīstības sākumā – gaiša krāsa, kas vēlāk kļūst tumši brūna.
Lai ierobežotu slimības izplatīšanos, Latvijas PSR bišu mātes drīkst pārvadāt tikai tad, ja saņemta valsts veterinārā dienesta atļauja. Nedrīkst izvest bišu saimes uz ganībām ārpus republikas robežām. Bišu mātes un bišu paketes Latvijā drīkst ievest tikai tad, ja saņemta Lauksaimniecības ministrijas Veterinārās pārvaldes un Biškopības pārvaldes atļauja.
Lai ierobežotu varoatozes izplatīšanos, līdz 1. augustam tiklab kolhozu un sovhozu biškopjiem, kā arī individuālo dravu īpašniekiem Jelgavas rajona veterinārajā laboratorijā jāpiegādā pārbaudei peru paraugi. To izmērs – 5×15 centimetri.”
Prieks nomāca nogurumu
“Skaistie – darba un noguruma, prieka un sajūsmas pilnie republikas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki izskanējuši. Skolēni atgriezušies mājās, lai, bagāto iespaidu pārpilni, baudītu vasaras atpūtu.
Uz dažādām republikas malām aizvesti ceļojošie Sarkanie karogi, laureātu nosaukumi un diplomi. Daudzajos konkursos tukšā nav palikuši arī jelgavnieki. Par Dziesmu un deju svētku pirmās pakāpes laureātiem kļuvuši Ārijas Lambergas vadītie 2. vidusskolas pirmo triju klašu sarīkojumu deju dejotāji. Otrās pakāpes laureāta nosaukumu saņēmis 4. vidusskolas 5.–8. klašu koris (diriģente Alvīne Timma) un 1. vidusskolas 5.–7. klašu sarīkojumu deju pulciņš (vadītājs Vladislavs Žigis). Trešās pakāpes laureāta diploms pasniegts Jelgavas rajona Pionieru nama pirmo triju klašu grupas (V.Žigis) un 2. vidusskolas 5.–7. klašu (Ā.Lamberga) sarīkojumu deju dejotājiem.
Savas domas par aizvadītajiem svētkiem lūdzām izteikt pilsētas Tautas izglītības nodaļas metodiskā kabineta vadītāju Mirdzu Sīku. “Kaut gan godalgoto vidū neiekļuva citi Jelgavas skolu kolektīvi, vienprātīgs bija atzinums, ka svētkos labi sevi parādīja Internātskolas koris, 2. vidusskolas tautisko deju dejotāji un 4. vidusskolas pūtēju orķestris Agra Celma vadībā.””
