Kad pazaudētais atrodas, tad sirds gavilē
Vai jūs nestu uz mājām un ilgstoši glabātu uz ielas nejauši atrastu notrūkušu mēteļa pogu, puzles gabaliņu, kādas meitenes pazaudētu matu gumiju vai, pasarg’ Dievs, vilciena vagonā atrastu cepumu kārbu ar nelaiķa pelniem? Visticamāk, ka nē. Bet rakstnieks Entonijs Peardū to dara. Un, kā izrādās, ar nolūku izpirkt savu vainu mirušās līgavas Terēzes priekšā, jo, reiz ejot uz satikšanos ar viņu, nejauši pazaudēja viņas dāvāto medaljonu – abu mīlestības simbolu.
Entonijs līdz pat savai nāves dienai cerēja, ka, vācot citu cilvēku pazaudētās mantas, reiz kāds atradīs arī Terēzas dāvāto medaljonu un nodos to viņam. Jūtot nāves tuvošanos, rakstnieks savu mūža darbu – pazaudēto lietu vākšanu un kolekcionēšanu – uztic sekretārei un mājkalpotājai Laurai, bet ar vienu nosacījumu – viņai tās jāatdod to īpašniekiem. Taču lietas nav tikai lietas, Entonijam tās ir arī iedvesmas avots, un lietām tiek radīti stāsti.
“Sirsnīgie un kolorītie personāži un katras pazaudētās lietas stāsts mudina lasīt un lasīt… Līdz beigās Rūtas Hoganas romāns “Pazaudēto lietu glabātājs” mūs pārliecina, ka ikvienai, pat nevērtīgai, lietai ir sava nozīme un ka nejauši objekti, cilvēki un vietas tomēr ir savstarpēji saistīti,” raksta izdevums “Booklist”.
Angļu rakstniece R.Hogana grāmatas pēcvārdā par sevi raksta, ka pati ir žagata pēc dabas, tādēļ vienmēr vāc visādus dārgumus (vai arī, būsim godīgi, grabažas). Viņa ir studējusi angļu valodu un teātra mākslu Londonas Universitātes Goldsmita koledžā, pēc tam desmit gadu strādājusi vietējā pašvaldībā.
Neilgi pēc trīsdesmitās dzimšanas dienas viņa cieta katastrofā un pēc tam vairs nebija spējīga strādāt pilnas slodzes darbu, tādēļ pārliecināja sevi pievērsties rakstīšanai. R.Hogana strādāja sekretāres pusslodzes darbu un brīvo laiku pavadīja rakstot.
“Viss ritēja labi līdz 2012. gadam, bet tad es saslimu ar vēzi. Tas bija sasodīti nepatīkami, bet vismaz man radās izdevība piedzīvot aizraujošu “matu ceļojumu” no plikas galvas līdz blondam īsu matu griezumam Enijas Lenoksas stilā.
Ķīmijterapijas dēļ daudzas naktis pavadīju nomodā, toties rakstīju, un tapa “Pazaudēto lietu glabātājs,” romāna tapšanas gaitu atklāj R.Hogana, piebilstot, ka dzīvo kopā ar savu daudz izcietušo draugu un no patversmes izglābtiem suņiem.
Romāns ir tikpat skaudri ironisks, aizkustinošs un labestīgs kā autores pēcvārds. Varbūt mazliet naivs un mūsdienu steidzīgajai dzīvei neraksturīgs, taču mudina lasītāju apstāties straujajā dzīves skrējienā un padomāt par to, kas ir patiesās vērtības.
Grāmatā traģiskais mijas ar komisko, bet pamatā ir trīs galveno tēlu – Entonija, Lauras un Jūnisas – dzīves gājums. Tas ir visaptverošs stāsts par mīlestību un zaudējumu, dzīvi un nāvi, un – pāri visam – par izpirkšanu. Tas ir stāsts par kaislību, kas ilgusi vairāk nekā četrdesmit gadu. Grāmata ir ar laimīgām beigām.
Sadarbībā ar apgādu “Zvaigzne ABC”
