Jaunajā mācību gadā mācībām Apvienotās pasaules koledžā (United World College – angļu val.) Ķīnā, Čangšu pilsētā, gatavojas jelgavniece Marta Ozola, kas līdz šim mācījās Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 10. komercklasē. Pabeigt 11. un 12. klasi, kā arī iegūt starptautisko bakalaurātu, kas dod tiesības studēt vadošajās pasaules augstskolās, Marta cer savā jaunajā skolā.
Vērtē gan sekmes, gan līdera dotības
Apvienotās pasaules koledžas Latvijas organizācijas valdes priekšsēdētāja Jeļena Fomiškina neatklāj, cik liels ir pretendentu konkurss uz vietu mācībām šajā koledžā. “Bieži vien latvieši ir kautrīgi. Un labāk tad ar konkursu jauniešus nebaidīt,” teic J.Fomiškina. Konkursā netiek atlasīti “apaļie teicamnieki”, kam ir pašas labākās atzīmes, bet gan sekmīgi jaunieši ar līdera dotībām un spējām iedziļināties pasaules problēmās. M.Ozola atzīst, ka ir “šefīga” un prasme vadīt citus viņai nākot no daudzbērnu ģimenes. Jelgavnieku Baibas un Māra Ozola ģimenē izaudzināti un turpina augt vienpadsmit bērni. Sešpadsmitgadīgajai Martai kā vecākajai meitai bieži vien (sevišķi tad, kad mammas nav mājās) ir nācies uzņemties atbildību par jaunākajiem brāļiem un māsām.
Bērnus audzināt nebija viegli, bet ir gandarījums
Spīdolas Valsts ģimnāzijas komerczinību skolotāja Daiga Bukonte teic, ka Marta skolā ir aizrautīga un sirsnīga, kā arī mācībās sekmīga. “Viņa vienmēr stundās izceļas ar idejām, piedalās ārpusskolas pasākumos un starptautiskos projektos. Es ļoti priecājos, ka Martai izdevās iegūt vietu šajā koledžā. Domāju, viņai tur patiks,” saka skolotāja.
Priecīgi par meitas iespēju mācīties plaši pasaulē atzītā skolā ir vecāki. “Ir grūti audzināt bērnus. Bet, kad jau redzi vecāko sasniegumus, sāc saprast, ka šis darbs nav bijis velts,” teic mamma Baiba. “Mazi būdami, bērni bieži vien “iet pa gaisu”, “krīt uz nerviem”, “gāž podus”, un tu domā – kas no tādiem izaugs? Taču redz, ka izaug,” ar gandarījumu secina tētis Māris. Vecāki priecājas, ka bērni lūko sadarboties arī savā starpā. Tā divpadsmitgadīgā Anna prasot padomu vecākajiem brāļiem Matīsam (19 gadu) un Jēkabam (21 gads), kurp tālāk iet mācīties pēc pamatskolas.
Marta par pieteikšanos mācībām Apvienotās pasaules koledžā mājās neko nav teikusi. Tikai pēc tam, kad pārvarēta konkursa otrā kārta un uz interviju aicināti arī pretendenta vecāki, ģimenei atklājies Martas nodoms. Minētajā koledžā ietilpst 17 skolas, kas atrodas Lielbritānijā, Vācijā, Kanādā un citur. Čangšu, kas atrodas pie Šanhajas un kurā dzīvo virs miljona iedzīvotāju, koledža ir tikai piecus gadus. Tajā mācās 400–500 skolēnu, no kuriem apmēram ceturtā daļa ir ķīnieši.
“Pasūti ratā savus stereotipus!”
J.Fomiškina, kas pati ir Apvienotās pasaules koledžas absolvente Kanādā, paskaidro, ka no Latvijas katru gadu uz mācībām koledžā braukuši divi līdz četri jaunieši, bet šogad pieci. Sanāca, ka Martai Ozolai iekrita tieši Ķīna. Meitene apzinās, ka ceļš ir tāls un Ziemassvētku brīvdienās būs jāpaliek Ķīnā. “Jā, es it kā saprotu, ka braukšu tālu, bet kopumā laikam es to vēl neaptveru,” teic Marta. Taču meitene ir gatava atmest savas iedomas un stereotipus, lai pieņemtu ko pilnīgu jaunu. Aizpagājušajā nedēļā viņa kopā ar četrām draudzenēm ar pasākumu “Pasūti ratā savus stereotipus!” piedalījās Cēsīs sarunu festivālā “Lampa”.
Līdz braukšanai uz Ķīnu viņa vēl plāno pastrādāt, lai būtu nauda personālajam datoram (tā ir obligāta prasība koledžas audzēkņiem). Marta vēlas arī piedalīties velobraucienā pa Latviju, ir doma atkārtot svētceļojumu uz Aglonu, kur viņa no mazotnes kopā ar ģimeni ir gājusi. Uz Ķīnu Marta ņems līdzi latviešu tautastērpu, Latvijas valsts karogu un fotoaparātu. “Es gribu, lai man ir daudz bilžu, ko vēlāk saviem bērniem parādīt. Jaunība ir īsa, tāpēc cenšos izmantot to, ko tā dod. Ja daudz vilcināsies, tavu izdevību izmantos cits,” spriež Marta. Viņai šķiet interesanti kontakti ar ārzemju jauniešiem, kā arī nosacījums, ka kopmītnēs vienā istabiņā būs jādzīvo ar vienaudžiem no citiem kontinentiem. Martu vilina arī gaidāmās ārpusskolas aktivitātes. Ar tām Apvienotās pasaules koledžā saprot brīvprātīgo darbu sabiedrības labā un ekskursijas pa Ķīnu. Nākotnē Marta domā studēt ekonomiku.
Apvienotās pasaules koledža
● Dibināta 1962. gadā Lielbritānijā, Velsā, izaugusi par globālu tīklu ar 17 koledžām visā pasaulē un vairāk nekā 150 komitejām.
● Koledžas izglītības koncepcija balstījās uz Vācijas pedagoga Kurta Hāna idejām, ka skolai jābūt vietai, kur ne tikai sagatavo augstskolai, bet dzīvei kopumā. Dibināta aukstā kara laikā, kas starptautisko sabiedrību vedināja domāt par karu novēršanu un pasaules problēmu risināšanu diplomātiskā ceļā.
● Audzēkņi, pabeidzot koledžu, iegūst vidējo izglītību ar starptautisko bakalaurātu.
● Koledžas absolventu skaits no Latvijas tuvojas simtam.
Sabīne Sīle-Eglīte, Apvienotās pasaules koledžas 2000. gada absolvente, Rīgas Ekonomikas augstskolas Mediju centra direktore
Koledžas absolventiem ir pieņemts palīdzēt skolai, un es piedalījos kandidātu atlasē stipendiju piešķiršanai. Marta Ozola konkursā atstāja iespaidu kā pozitīvs un jaudīgs bērns. Viņas jaunības ideālismā nav iedomības un pārgalvības, tādēļ ceru, ka viss viņai izdosies.
Es mācījos šajā koledžā Honkongā tieši pārmaiņu laikā, kad briti Honkongu nodeva Ķīnai. Mācoties koledžā, es it kā izgāju no siltumnīcas apstākļiem, kādos mājās, ģimenē biju augusi. Tas nebija viegli, dažkārt pat raudāju, bet tas arī stiprināja manu ticību Dievam. Viņa atbalstu es tur īpaši sajutu. Mācības koledžā parādīja pasauli tās dažādībā. Atšķirībā no Jelgavas 2. vidusskolas un Rīgas Centra humanitārās ģimnāzijas, kur biju mācījusies, šokējoši likās, ka skolotāji lika uzrunāt viņus vārdos. Koledžā bija nostādne, ka pedagogi pret skolēniem izturas kā pret pieaugušajiem un viņi sagaida, ka skolēni būs atbildīgi kā pieaugušie.
Tika atbalstīts arī tas, lai skolēni nezaudē ciešu saikni ar savu valsti. Honkongā bija latvieši, un es tur patstāvīgi mācījos latviešu valodu un literatūru.
