“Mērķis bija iekļūt trijniekā, bet izdevās ar uzviju,” teic pasaules veterānu čempionāta debitants Jānis Krūmiņš, V40 vecuma grupas uzvarētājs visās trijās sacensību disciplīnās – sprintā, vidējā distancē un arī garajā. Zelta medaļas gan oficiāli pagaidām tikai divas, jo sprintā, kas veda pa Vecrīgu, gadījies kartē neparedzēts un līdz ar to dalībnieku apstrīdēts šķērslis. “Vieni vārti, kuriem tobrīd vajadzēja būt vaļā, izrādījās slēgti, katrs meklēja savu iespēju, kā situāciju risināt, un tiesneši šīs iespējas novērtēja kā nevienlīdzīgas. Par medaļām vēl gan lems starptautiskās federācijas komisija,” skaidro ātrākais arī no sprinteriem.
“World Masters Orienteering Championship”, kas tiek rīkots kopš 1993. gada, Latvijā norisinājās pirmoreiz, pulcējot mūsu valstī vēl neredzētu šā sporta pārstāvju skaitu, – ap 3,7 tūkstošus dalībnieku no 41 valsts vecumā no 35 līdz 95 gadiem, tostarp daudzas orientēšanās sporta pasaules zvaigznes un leģendas, kas savulaik kāpušas uz goda pjedestāla pasaules čempionātos elites grupā.
Kādreizējos sāncenšus sastapis arī savulaik valsts izlases sastāvā startējušais Jelgavas novada Sporta centra audzēknis J.Krūmiņš. Atgriezies starptautiski augstākajā līmenī jau veterāna statusā, viņš kopā ar komandas biedru mārupnieku Andri Ansabergu 2017. gadā izcīnīja pasaules čempiona titulu 24 stundu rogainingā, bet nu atkārtoti apliecināja savu meistarību arī parastajās orientēšanās distancēs.
“Šādi pasākumi palīdz uzturēt formu,” teic sportiskais LLU Meža fakultātes mācībspēks. Par līdzdalību gan abas reizes izšķīries, jo čempionāti rīkoti Latvijā. Citādi – formas uzturēšanai noderot arī paskriešana četras līdz sešas reizes nedēļā dzīvesvietai tuvējā Ānes apkaimē un Latvijas kausa posmi nedēļas nogalēs, uz kuriem dodas visa orientēšanās entuziastu ģimene – arī sieva Linda, bērni Māra, Laura un Kristaps.
Pasaules čempionātā lielākā daļa dalībnieku, līdzīgi kā Jānis, startēja visās trijās distancēs, un viņš skaidro, ka tas ir likumsakarīgi. “Par medaļām jau cīnās tikai daži desmiti, pārējiem tas ir piedzīvojums. Īpaši, ja esi tālu atbraucis, gribas izbaudīt visu – gan Vecrīgu, gan Vārnukroga kāpas un Carnikavas mežus.”
Salīdzinot rogaininga un orientēšanās zeltu, čempions spriež, ka pirmais nācis grūtāk. “Tās tomēr bija 24 stundas. Šeit vidējā distance ap pusstundu, garā – ap stundu. Orientēšanās gan bija nopietna, taču izdevās ar minimālām kļūdām. Garajā distancē, izvēloties ātrāko un taisnāko ceļu, dabūju mazliet arī papeldēt. Pēc noteikumiem nav aizliegts, bet reti kurš bija to izmantojis,” Jānis bilst, ka noderējusi arī piedzīvojumu sacensību pieredze.
Vai tituli nemotivēs piedalīties arī citugad? Par to 2019. gada pasaules veterānu čempions vēl nedomā un pagaidām ir vienkārši priecīgs: “Prieks arī par citiem latviešiem. Garajā distancē kopumā izcīnītas trīs zelta un divas sudraba medaļas, vidējā – divas zelta, trīs sudraba un trīs bronzas.”
