“Ar puķēm nodarbojos kopš 2009. gada. Pirms tam audzējām stādus – tomātu un citus. Bet ziedi man pašai patīk labāk. Vienā siltumnīcā lilijas jau nogrieztas, bet šajā vēl pumpuros. Mana mazmeita saka: liliju mežs. Liliju sīpolus pērku tikai no pārbaudīta uzņēmuma – SIA “Onava”. Galvenais – lai sīpols būtu labs, tad arī zieds būs labs.
Sīpolus stāda kastēs siltumnīcās. Audzējam arī tulpes – tās jāstāda oktobrī, bet janvārī pērku liliju sīpolus. Cenšos, lai tulpes un hiacintes ziedētu uz 8. martu, bet lilijas – ap 20. maiju. Katru mēnesi tiek gādāti jauni liliju sīpoli un stādījumi papildināti, lai lilijas ziedētu visu vasaru. Pēdējās lilijas zied septembra beigās. Lilijas ir mūsu lepnums,“ stāsta “Kraukļu” saimniece Inese Blomniece.
Pircēji pēc lilijām ierodas paši
“Kraukļu” mājas atrodas tūlīt aiz Tušķu apļa, pirms dzelzceļa pārbrauktuves, un tās nevar nepamanīt, jo mājas nosaukuma uzrakstu rotā divi melni kraukļi. Par to ir atsevišķs stāsts. Arhitekts, kas projektējis māju, teicis: ja jau māju nosaukums ir “Kraukļi”, kāpēc nav neviena kraukļa. Ineses ģimene vienu uzlikusi. Bet arhitekts atkal aizrādījis, kāpēc tikai viens krauklis, ja māju nosaukums ir daudzskaitlī. Nācies braukt un pirkt vēl otru.
Tiem, kuriem patīk lilijas, šī māja ir zināma, un pirkt ziedus kāzām, izlaidumiem, jubilejām vai kādiem citiem godiem viņi ierodas paši. Otra daļa klientu lilijas pie Ineses dodas iegādāties Jelgavā, Driksas ielas puķu tirdziņā līdzās kafejnīcai “Silva”. Vai vienkārši piezvana un pajautā: “Vai jums būs 20 lilijas rīt no rīta?”
Pie Ineses viesojāmies otrdien, kad stipri lija lietus. Liliju audzētāja teic, ka todien domājusi, vai braukt uz tirdziņu vai nē, taču diviem klientiem bija apsolīts, tāpēc jābrauc. Kad jautājam, vai arī tik ļoti lietainās dienās cilvēki pērk ziedus, viņa atbild, ka pircēju ir mazāk, bet nāk.
Ejot garām plēves tuneļveida siltumnīcai, kur aug mārtiņrozes, kas ziedēs vēlu rudenī, nonākam pie lielas polikarbonāta siltumnīcas, kas tapusi par Lauku atbalsta dienesta (LAD) projekta līdzekļiem. Te kastēs aug lilijas un Ineses vīrs plāno ierīkot pilienveida laistīšanas sistēmu. Janvārī tiekot kurināta krāsniņa, un siltumnīca tiek labi piesildīta. “Plēvi tā nevar piekurināt,” atzīst Inese.
Bet vai šīs vasaras karstums lilijām nekaitē? Audzētāja atbild, ka viņa savas puķes lutina – pārvelk pāri ēnošanas tīklu. Un arī šķirnes jāizvēlas tādas, kas mazāk slimo. Liliju klasiskā pamatkrāsa ir baltā – pienbaltā, tāda kā šķirnei ‘Signum’, arī iedzeltenā, krēmkrāsas kā ‘Chill Out’. Septembrī būs arī gaiši rozā lilijas. Ja maina ūdeni, lilijas vāzē var stāvēt līdz pat divām nedēļām un ūdenim nekas nav jāpievieno.
Citu krāsu lilijas violetos un sarkanos toņos labi pērkot uz izlaidumiem, taču sarkanīgās vairāk slimo un nav tik izturīgas. Tā kā lilijas slimo ar puvi un to lapas grauž kaitēkļi, bez miglošanas neiztikt. Turklāt slimības un kaitēkļi jāpamana laicīgi.
Lielākoties tiek galā divatā
“Sāku ar dažiem simtiem, bet tagad to ir daudz. Visu pārdodu “Silvas” tirdziņā. Maijā cilvēki lilijas pērk kāzām, jūnijā – izlaidumiem. Vēl jau pērk bērēm, jubilejām. Ir cilvēki, kuri lilijas pie manis pērk katru desmito dienu, iespējams, lai nestu uz kapiem,” turpina krāšņo ziedu audzētāja.
Ar puķu audzēšanu Inese tiekot galā divatā ar vīru. Palīdz arī meitas ģimene un mazbērni. Vairāk gan ar padomiem un ieteikumiem, mazbērni nāk laistīt, un tas ir liels atspaids. Arī vīrs esot “iegājis procesā” un aizrāvies ar liliju audzēšanu. Inese vairāk pa tirgu, bet dzīvesbiedram tiekot smagākie dārza darbi. Kā nekā – katra liliju kaste ir jāizcilā.
“Darba ir daudz, bet man patīk. Daudzi gan jautā un netic, ka divi cilvēki to var izdarīt,” saka I. Blomniece, piebilstot, ka pievērsties liliju audzēšanai ieteikusi kāda tante. Inese gan atbildējusi, ka viņa nemākot, taču tagad nožēlo, ka nav sākusi agrāk. Pirms tam strādājusi degvielas uzpildes stacijā, bet tad sākušies laiki, kad tur strādājošos sāka “sist un galināt”, tādēļ nolēmusi pievērsties zemes darbiem, jo ar stādiem ir mierīgāk.
Lilijas tagad modē
“Manas puķes ir lilijas. Tās tagad modē, un nav kapu puķes. Jaunieši lilijas daudz pērk, lai dāvinātu,” viņa skaidro. Vēl no puķēm Inesei patīkot peonijas un flokši. Blakus jaunbūvei esošajā vecajā mājā atrodas aukstumkamera, lai nogrieztos ziedus var saglabāt svaigus. Arī tā iegādāta par LAD projekta līdzekļiem un karstajā laikā ir neatsverams palīgs. Saimniecībā viss ir pakārtots lilijām – pat vieglā automašīna iegādāta tāda, lai labāk varētu pārvadāt lilijas.
Tirdziņā pircēji Ineses lilijas slavē. Pat tuvējie puķu veikali nāk un pērk, ja rodas vajadzība. Bet ārzemju tūristi nostājoties pie lilijām, lai fotografētos. Meita sakot, ka mammas audzētās lilijas kādā izlaidumā redzējusi un uzreiz pazinusi – katram audzētājam jau savs rokraksts. Bet pagājušogad Ineses lilijas augustā vestas uz Aglonas baziliku, lai dekorētu altāri.
“Kādreiz tā sāp mugura, bet domāju, aiziešu uz siltumnīcu tikai mazliet apskatīties. Vīrs mani gaida mājās, bet es nenāku. Kad atnāku, tad teic, ka es atkal biju pazudusi siltumnīcā, un kā tad ar sāpošo muguru? Bet es aizrāvos. Skaistums jau pārņem,” saka Inese.
Puķu audzēšana viņai patīk un ir vēlme arvien pamēģināt ko jaunu. Top jauna siltumnīca, kur tiks stādītas narcises agrākai ziedēšanai, vēl tikai kaut kas esot jāpiedomā klāt. Dārzā aug arī margrietiņas un gladiolas, un Inese mūs aicina ciemos uz gladiolu ziedēšanas laiku.
