Laimīgi sagaidījusi kārtējo atvaļinājumu, Herta nolēma to pavadīt tagad klusajā Jūrmalā un gozēties jūlija saules karstajos staros. Tā kā staru nebija, atlika izklaidēties citādi.
Laimīgi sagaidījusi kārtējo atvaļinājumu, Herta nolēma to pavadīt tagad klusajā Jūrmalā un gozēties jūlija saules karstajos staros. Tā kā staru nebija, atlika izklaidēties citādi.
Herta diezgan rūpīgi apguva Jūrmalas iepirkšanās vietas. Nost ar mītiem, ka Jūrmalā viss ir tik dārgs! Vidēji cenas ir tādas pašas kā Jelgavā, bet, protams, ir arī nianses.
Lētāk un lielākā izvēlē pārtiku var nopirkt Kauguru tirgū, taču diezgan neestētiskā vide un saspiestība nav patīkama.
Dubultu tirdziņā izvēle nav tik plaša, bet šajā rajonā tā gandrīz ir vienīgā vieta, kur var nopirkt vietējās ogas un dārzeņus. Vēl uzņēmīgi ļaudis cenšas savu preci, parasti puķes, meža ogas un sēnes, piedāvāt netālu no Dubultu stacijas vai pie lielākajiem veikaliem. Litrs gaileņu maksāja virs lata, bet mellenes, kuru apkārtējos mežos ir daudz, – apmēram 80 santīmu.
Līdzīgi dārza un meža veltes tiek piedāvātas Majoros. Tur centrālās Jomas ielas malās ir iekārtoti daži galdi privātpārdevējiem. Ņemot vērā publiku, kas tur dīki pastaigājas, cenas ir ļoti augstas.
Dārgs tirgus ir arī Bulduros. Hertai šķita, ka tas cenu ziņā «iekabina» Rīgas tirgiem. Iespējams, tas tādēļ, ka šajā rajonā ir daudz nesen uzbūvētu smalku savrupmāju ar attiecīgi «bieziem» iedzīvotājiem. Piemēram, Bulduros atrodas arī slavenā villa «Marta». Blakus augstajām cenām diezgan neciešams šķita lielveikala pārdevēju sociālistiskais apkalpošanas stils un valsts valodas zināšanas. Piemēram, maizes stendā Herta ieraudzīja nelielu maizīti un vēlējās noskaidrot, vai tā ir salda. Pārdevēja īgni paskaidroja, ka tas ir «žuliks». Hertai šis vārds gan vairāk asociējās ar šaubīgas nodarbošanās personu vai daiktu elektrības sadalei. Samulsusi viņa vairs nemēģināja pārprasīt izstrādājuma nosaukumu, bet vēlējās uzzināt, vai tā mīklā ir graudu un kliju piedevas. Laikam jautājums bija par sarežģītu, un viņa saņēma atkārtotu atbildi – «žuliks». Herta riskēja un nopirka divus. Kā vēlāk paskaidroja zinātāji, par «žulikiem» pēckara gados sauca rupju kviešu miltu maizītes ar rozīnēm. Nu ko – mūžu dzīvo, mūžu mācies!
To, ka Jūrmala ir pilsēta pie jūras, var just, apmeklējot firmas «Kaņieris» zivju veikalu Dubultos un stendu Bulduru lielveikalā. Jelgavā netiekam pārāk lutināti ar svaigu zivju daudzveidību, tāpēc Herta bija pārsteigta, ka «Kaņiera» veikalā baseiniņos plunčājās karūsas, līņi un pat dzīvs zutis. Tur gandrīz katru dienu varēja nopirkt arī svaigus zandartus, par reņģēm nemaz nerunājot. Bet, atceroties svaigi kūpinātas zivs garšu, Hertai vienkārši saskrēja mutē siekalas. Tā jau tas ir – kas neriskē, tas nedzīvo Jūrmalā un neēd brekšus.
