Redakcija saņēma vēstuli, kurā kāda Ganību ielas iedzīvotāja pauda sašutumu par nepatīkamo smaku, kas izplatās no ādu rūpnīcas «Rital».
Redakcija saņēma vēstuli, kurā kāda Ganību ielas iedzīvotāja pauda sašutumu par nepatīkamo smaku, kas izplatās no ādu rūpnīcas «Rital».
Viedokļi par ražotnes piesārņojumu gaisā izrādījās visai atšķirīgi. Tos, kuri dzīvo uzņēmuma rietumu pusē, sliktā smaka netraucē, vējš to aiznes pretējā virzienā. Kāda Dobeles ielas iemītniece stāstīja, ka smaka viņu netraucē, jo pati kādreiz strādājusi ādu fabrikā un pie tās ir pieradusi.
Toties Kulačonoka kungs, otrās grupas invalīds, ar asarām acīs stāstīja, cik grūti viņam pārciest tās reizes, kad no rūpnīcas vējš atnes nepatīkamo smaku. Viņam ir slimas plaušas, trūkst elpas. Īpaši smirdoņa jūtama vakaros. Kulačonoka kungs labprāt ietu dzīvot citur, bet jaunu dzīvokli no viņš gaidot jau pusotru gadu.
Rūpnīcas «Rital» menedžeris Valdis Priede «Ziņām» pastāstīja, ka ādu fabrikai nosaukums «Rital» dots 1992. gadā un šajā laikā ļoti daudz līdzekļu ir ieguldīts tieši attīrīšanas iekārtu pilnveidošanā. Pēc tam vides aizsardzības speciālistiem iebildumu nav bijis, lai gan viņi regulāri pārbauda ražotnes vidi. Sadarbībā ar pētniecības institūtu Lietuvā uzņēmums plāno turpināt attīstīt attīrīšanas iekārtas. Bet nepatīkamā smaka laiku pa laikam parādās. Tomēr rūpnīcas menedžeris apgalvoja, ka īpašas problēmas tuvējiem iedzīvotājiem ar to nevarētu būt, jo, pirmkārt, ražošana pašlaik ir minimāla: mēnesī tiek pārstrādāts aptuveni 50 tonnu liellopu ādu, otrkārt, visa ražošana notiek slēgtās telpās.
Pēc Priedes kunga domām, smaka varētu izplatīties vienīgi tajās reizēs, kad uz rūpnīcu tiek atvestas neapstrādātās ādas un tās tiek pārkrautas no transporta uz ražotni. Šī smaka ir dabiska, veselībai nav kaitīga. Diemžēl katrai ražošanas nozarei ir sava specifiska smaka.
