Ārste ortopēde rehabilitoloģe, medicīnas doktore Ilga Vilka uzskata sevi par eksperimentētāju – ķīmijā, pētnieciskajā darbā, tagad arī dārzā un virtuvē. Varbūt tāpēc vienu, pašu svarīgāko, notikumu aizejošajā gadu simtenī viņa neņemas nosaukt.
Ārste ortopēde rehabilitoloģe, medicīnas doktore Ilga Vilka uzskata sevi par eksperimentētāju – ķīmijā, pētnieciskajā darbā, tagad arī dārzā un virtuvē. Varbūt tāpēc vienu, pašu svarīgāko, notikumu aizejošajā gadu simtenī viņa neņemas nosaukt.
Sarunā Ilga Vilka savu darbības lauku vienubrīd nosauc mazliet vispārinoši un šķietami necili: kustību lieta. Pētniecības tēma aspirantūrā – sirdsdarbības cikla fāžu analīze un asinsvadu pulsa viļņa analīze. Disertācija – par biomehānikas principu lietojumu traumatoloģisko un ortopēdisko slimnieku rehabilitācijā. Tās tikai formāli ir savstarpēji nesaistītas jomas, jo pētī kustību iedarbību uz organisma funkcijām.
Vairāku gadu darbs toreizējā Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskā institūta biomehānikas laboratorijā doktorei tagad ļauj novērtēt:
– Esmu piedalījusies jauna virziena – medicīniskās biomehānikas nozares – veidošanā Latvijā. Kolektīvs, kurā strādāju, guva starptautisku ievērību. Diemžēl vajadzēja pieredzēt institūta pastāvēšanas beigas, kad zinātnieki izklīda uz dažādām debespusēm, daži aizbrauca uz Ameriku un neatgriezās…
Tāpēc īpašu prieku Ilgai Vilkai sagādā tas, ka Latvijas Universitātes un Medicīnas akadēmijas zinātnieki turpina strādāt. Sajūsmina akadēmiķa Elmāra Grēna vadībā veiktie pētījumi ģenētikas jomā, viņa ar visu pārliecību pievienojas domai, ka Latvijas zinātnieki ir pasaules līmenī.
Tagad medicīnas doktore strādā Jelgavas 1. sanatorijas skolā par ortopēdi rehabilitoloģi, bet pētījumi par kustību nozīmi cilvēka veselības uzturēšanā turpinās.
– Žēl, ka valstī ir tikai viena skola, kurā ārstē skoliozi un stājas traucējumus: bērnu veselības stāvoklis nav izcils. Internātskolā nomāc vienīgi tas, ka bērni uz ilgāku laiku ir šķirti no vecākiem. Līdz ārzemju pieredzei, kad bērnus no rīta atved uz skolu un pēcpusdienā ar autobusu aizved, vēl ilgi jāgaida.
Pozitīvi Ilga Vilka vērtē rehabilitācijas un fizioterapijas apstiprināšanu par medicīnas nozarēm. Bet skolā gandarījums rodas ikreiz, kad bērnam ir izdevies radīt motivāciju nodarboties ar vingrošanu un tādējādi uzturēt veselību vai pat izvairīties no operācijas.
I.Vilkai darbs, īpaši jaunībā, saistījās ar sasprindzinājumu, termiņiem, aprūpi, tāpēc ģimenes priekšā viņa jūtas mazliet vainīga. Ar pateicību viņa atceras deju skolotāju Maiju Salzirni, kas izcili prata nodarbināt un piepildīt bērnu brīvo laiku tā, ka vecākiem liela daļa pusaudžu audzināšanas grūtību gāja secen. Jaunākajai meitai izdevās veltīt vairāk laika, jo māmiņas virzienam zinātnē nāca atplūdu laiki. Tagad ir prieks laiku veltīt mazdēliņam.
