Jelgavas Domes izpilddirektors Jurijs Strods iespēju, ka potenciālais Jelgavas Siltumtīklu modernizētājs «Dalkia» varētu atteikties no sākotnējiem nodomiem, pielīdzinājis meteorīta nokrišanas varbūtībai.
Jelgavas Domes izpilddirektors Jurijs Strods iespēju, ka potenciālais Jelgavas Siltumtīklu modernizētājs «Dalkia» varētu atteikties no sākotnējiem nodomiem, pielīdzinājis meteorīta nokrišanas varbūtībai. Daudznozīmīgs salīdzinājums.
Meteorīti krīt ārkārtīgi reti (lasi: «Dalkia» negribēs atteikties no iespējas nopelnīt), taču, ja nokrīt, var izraisīt katastrofu, paralizējot pašvaldības saimnieciski finansiālo darbību, arī apkures nodrošināšanu.
Ja investors atteiksies no sadarbības, Dome iecerējusi sludināt jaunu tenderi (konkursu) par Jelgavas Siltumtīklu un tā parādsaistību pārdošanu. Kā zināms, iepriekšējo tenderi Dome rīkoja – tiesa, nav īsti zināms, kad tas noticis, – siltumtīklu «modernizācijai un atjaunošanai». Jājautā, kas tiek saprasts ar Jelgavas Siltumtīklu uzņēmuma (STU) pārdošanu – papīri vai siltumtrases, kas līdz šim tika uzskatītas par pašvaldības, nevis uzņēmuma īpašumu?
Vēl joprojām nevienam nav skaidrības, cik tad īsti lieli ir STU sarūpētie parādi. Pat Dome sniedz pretrunīgu informāciju. Domes oficiālajā «informācijā presei», kas rakstiskā veidā tika izsniegta trešdien, minēts, ka Pasaules Bankas kredīts ir 13, 6 miljoni ASV dolāru. Domes izpilddirektors Jurijs Strods, atsaucoties uz Finansu ministrijas aprēķiniem, vakar «Ziņām» nosauca gluži citu skaitli – 12,8 miljoni latu (8 534150 latu – pamatparāds un 4 290328 – procenti). Domes finansiste Irina Čilipjonoka 2. februārī «Ziņām» apgalvoja, ka parāds Pasaules Bankai ir 7 051 053 lati, deputāti Pēteris Miļūns un Jānis Bērziņš tos savā 23. februāra publikācijā «Ziņās» vērtēja uz 12 614 000 latu… Protams, parāda summa atkarīga no ASV dolāra kursa un mainīgās likmes, kas paredzēta līgumā, taču tas šīs «svārstības» neizskaidro. 11. jūlijā, dienā, kad tika izsludināta Siltumtīklu maksātnespējas procesa uzsākšana, tiesnese STU parādu Latvijas Unibankai novērtēja uz 496 453 latiem. Šās trešdienas «informācijā presei» Jelgavas Siltumtīklu parāds Latvijas Unibankai tika lēsts uz 479 000 latu, vakar Domes izpilddirektors Jurijs Strods zināja teikt, ka tie patiesībā ir 507 705 latu lieli. Un tā tālāk – par jebkuru «pozīciju», kas saistīta ar Jelgavas centrālo iestādījumu.
Pēc maksātnespējas procesa izsludināšanas pieteikušies 106 kreditori, kuriem Jelgavas Siltumtīkli ir parādā 18 517 000 latu. Pēc «Ziņu» rīcībā esošās informācijas, pieteikušies nebūt nav visi kreditori… Tādējādi parādu kopējais apjoms pagaidām ir Domes un Siltumtīklu papīru miglā tīts.
Domājams, «Dalkia» turpinās sarunas ar pašvaldību un kreditoru pārstāvjiem par Siltumtīklu saimniecības «pārņemšanu». Ja reiz ārzemju investori saskata šajā biznesā peļņas iespējas, Siltumtīklu kārtējā «atjaunošana» ir tikai laika un konkrētu līguma nosacījumu jautājums. Tiesa, ne «Dalkia» iepriekš piedāvātais līguma projekts, ne arī tā uzlabotais variants, kas taps nākamajos sarunu raundos, objektīvi nebūs izdevīgs ne pašvaldībai, ne arī Jelgavas iedzīvotājiem. Būtiskākā līguma noslēgšanas problēma varētu būt tarifu jautājums. «Dalkia» konsekventi pastāv uz savu formulu tarifu aprēķināšanas metodikā, kas ir gluži pretrunā ar metodiku, kas ir spēkā Latvijas Republikā un ko līdz šim savdabīgi «tulkoja» Jelgavas Siltumtīkli. Taču arī šo problēmu var apiet, jo Jelgavas Domei dāvāta īpaša imunitāte no iestāžu un institūciju puses, kurām būtu jāseko, lai pašvaldības darbība atbilstu valstī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Francijas un Lietuvas kopuzņēmumu un franču naudu nevajadzētu uztvert kā vienīgo glābiņu no Domes deputātu un Siltumtīklu priekšnieka sarūpētās situācijas. Iespējamais līkops ar kārtējo investoru pirmām kārtām būs Domes deputātu politiskais bankrots un pašvaldības administrācijas rīcībnespējas rezultāts. Starp citu, Dome vēl joprojām nav lauzusi darba līgumu ar STU direktoru…
Arī tagad, pēc Jelgavas Siltumtīklu maksātnespējas procesa uzsākšanas, pastāv citas iespējas un formas, kā pašvaldībai nodrošināt apkuri un kārstā ūdens padevi uzņēmumiem, iestādēm un iedzīvotājiem (spriežot pēc STU kvītīm, karstā ūdens padeve nemaz nav pārtraukta!). Apkuri pilsētā var nodrošināt Jelgavas Cukurfabrika, kurai Dome nodotu lietošanā pašvaldībai piederošās Lielupes kreisā krasta katlumājas. Otra iespēja – nodot Siltumtīklus un katlumājas apsaimniekošanai citam pašvaldības uzņēmumam, piemēram, Nekustamo īpašumu pārvaldei. Abos gadījumos tarifu varētu samazināt, jo «atkristu» Siltumtīklu «aparāta» un administratora uzturēšana un tarifā nebūtu iekļautas pozīcijas, kuru likumība ir apšaubāma. Nodalot vecos parādus no kārtējiem maksājumiem, atceļot divpakāpju tarifu, maksātspējīgo patērētāju skaits palielinātos. Par to varētu diskutēt, ja vien potenciālais investors nebūtu «nopircis» Domi.
Kokneses pašvaldības ūdens tarifu politika devusi savdabīgu rezultātu – pie turienes Domes iedzīvotāji protestējot uzsākuši bada streiku. Ja Jelgavā siltuma patērētāji par savām tiesībām ne tikai vaimanātu, bet arī cīnītos, mūsu deputāti jau sen būtu pamodušies un steigtu ieklausīties savu vēlētāju viedoklī. Pagaidām diskusija izpaužas kā skopas un turklāt pretrunīgas informācijas sniegšana.
