Pirms 40 gadiem
1979. gada 25. jūlijā
Varoņu piemiņa dzīvos mūžos
“Saulainais rīts pulcējis mikroautobusu rūpnīcas RAF dzīvojamajā masīvā ļaudis, pilsētas vadošos partijas un padomju darbiniekus un pilsētas atbrīvošanas cīņu dalībniekus.
Klātesošos uzrunā LKP Jelgavas pilsētas komitejas pirmais sekretārs I.Aizsilnieks. Skan PSRS un Latvijas PSR himnas. Memoriālā plāksne Padomju Savienības Varonim V.Obuhovam atklāta.
Runā varoņa cīņu biedri. Mikroautobusu rūpnīcas RAF frēzētājs, LĻKJS CK loceklis A.Indars jaunatnes vārdā svēti apsola saglabāt varoņa piemiņu. Skan pionieru apsveikums. Tam seko sēru melodija, un ap memoriālās plāksnes pamatni gulst sarkanu lentu apjoztā ozollapu vija.
Runā ģenerāļa dzīvesbiedre M.Obuhova. Ziedus noliek bijušie cīņu biedri un kara veterāni, mikroautobusu rūpnīcas RAF darbinieki. No šī brīža jelgavnieku paaudzes lasīs un paturēs savās sirdīs vienkāršos vārdus: “Iela nosaukta Padomju Savienības Varoņa ģenerālpulkveža Viktora Obuhova vārdā, kura komandētais 3. gvardes mehanizētais korpuss piedalījās Jelgavas atbrīvošanā no vācu fašistiskajiem iebrucējiem 1944. gada jūlijā.””
Skan dziesmas dzimtajai zemei
“Svētdienas rītā zonālie Dziesmu svētki sevi pilsētai pieteica ar tauru skaņām ielās un laukumos, sporta lidmašīnas kaisītajām skrejlapām un mēģinājumu rosmi Uzvaras parkā. Lietus gāzes nespēja traucēt daudzos interesentus, kas jau mēģinājumu laikā pildīja parka sēdvietas. Ir pavisam cita lieta redzēt slavenos virsdiriģentus Daumantu Gaili un Gido Kokaru saposušos krāšņās koru masas priekšā svētkos un pavisam cita tagad – svētku tapšanas sviedros.
Svētku skaistums nāca pēc tam. Tas soļoja cauri pilsētai daudzkrāsainos tērpos, karogos, ziedos un kapelmeistaru augsti paceltajos zižļos. Kuru kolonnas daļu te vairāk celt un cildināt? Gan baušķenieki, gan dobelnieki, gan jelgavnieki viens otru it kā centās pārsniegt daiļumā, bet kopā izveidoja vienu veselu, daudzo skatītāju apbrīnotu un apjūsmotu gājienu. Tāds tas iesoļoja Uzvaras parkā.”
Kad pienākas brīvbiļete?
““Šorīt, braucot ar 1. maršruta autobusu uz Ozolniekiem, biju aculieciniece nepatīkamam gadījumam,” redakcijai raksta pilsone A.Liepiņa. “Autobusā iekāpa kontroliere ar diviem bērniem un sāka pārbaudīt braukšanas talonus. Kāda pasažiere uzrādīja brīvpratīgā kārtības sarga apliecību un brīvbiļeti. Arī viņai līdzi bija pirmsskolas vecuma bērns. Kontroliere uzmeta acis pasniegtajiem dokumentiem, tad turpināja talonu pārbaudi. Pēc brīža viņa atgriezās un prasīja vēlreiz uzrādīt apliecību un brīvbiļeti. Sākās izskaidrošanās. Pasažiere mierīgi paskaidroja, ka braucot uz brīvprātīgo kārtības sargu štābu.
Pārbaudījusi biļetes vēl dažiem pasažieriem, kontroliere nu jau trešo reizi griezās atpakaļ, pieprasīja to pašu apliecību un pierakstīja braucējas uzvārdu. Pieturā “Valdeka” viņa izkāpa, izvedot līdzi abus bērnus, droši vien – uz bērnudārzu.
Gribētos zināt, vai kontroliere, pildot darba pienākumus, drīkst līdzi vadāt bērnus? Vai pasažiere netika nepamatoti apvainota?”
Vēstuli komentē Autobusu parka direktora vietas izpildītājs A.Matuzelis: “Saskaņā ar kārtību, kāda noteikta mūsu republikā pasažieru, bagāžas un pasta pārvadāšanai vispārējas lietošanas autobusos, pilsētas autobusos (pilsētas teritorijā) brīvprātīgajiem kārtības sargiem ir tiesības bez maksas lietot sabiedrisko transportu, tikai pildot sabiedriskos pienākumus. Klāt noteikti jābūt brīvprātīgā kārtības sarga apliecībai un brīvbiļetei.
Izdarot pārbaudes autobusos, noskaidrots, ka daudzi brīvprātīgie kārtības sargi izmanto savas tiesības nevietā, piemēram, ar brīvbiļeti brauc uz darbu vai mājās, ved bērnus uz pirmsskolas bērnu iestādēm. Tā tas bija arī vēstulē minētajā gadījumā, kad brīvprātīgās kārtības sargu vienības locekle veda bērnu uz dārziņu.
Pilsones A.Liepiņas vēstule apspriesta autobusu kontrolieru sapulcē. Tajā vēlreiz tika norādīts, ka arī kontrolieriem nav tiesību bez maksas pārvadāt pasažierus. Par izdarīto pārkāpumu kontroliere stingri brīdināta. Turpmāk līniju kontrolieriem aizliegts, vedot bērnus uz mazbērnu iestādēm, pildīt dienesta pienākumus.””
