Lai arī Latvijas platuma grādos karstas un saulainas
dienas ir retums un līdz ar siltāka laika iestāšanos rodas dabīga vēlme baudīt
vasaru svaigā gaisā, jāuzmanās no pārkaršanas. Ilgstoši uzturoties karstumā un
neievērojot drošības pasākumus, organisms nespēs nodrošināt nepieciešamo
termoregulāciju (organisms atvēsinās izdalot sviedrus) un pārkarsīs, radot
nopietnus draudus veselībai.
Sertificētā
farmaceite Alīna Fleišmane skaidro, ka ar pārkaršanu jābūt īpaši uzmanīgiem, jo
katram organismam ir savs aizsargspēju slieksnis, turklāt dažādu faktoru
ietekmē tas var mainīties ne tikai gadu, bet pat sezonas ietvaros. Pārkaršanu
siltā laikā veicina dažādi faktori, izplatītākie no tiem – nepietiekama
šķidruma uzņemšana, fiziskā slodze, laika apstākļiem neatbilstošs apģērbs,
piemēram, džinsu bikses, sintētika materiāla audums, fiziskā slodze, kā arī
bezvējš un mitrs gaiss.
Lai nepārkarstu, nepieciešams:
palielināt izdzertā šķidruma daudzumu un
lietot to, pat tad, ja vēl neslāpst,
pamīšus lietot vēsu ūdeni ar minerālūdeni, lai uzturētu sāļu līdzsvaru
organismā,
izvairīties no ilgstošas fiziskas piepūles
saulē vai karstās, nevēdinātās telpās,
nelietot alkoholu, stipru kafiju un tēju, jo
šie dzērieni pastiprina organisma atūdeņošanos,
atvēsināties, peldoties vai ejot dušā, vannā,
norīvējoties ar slapju dvieli,
valkāt gaišu, brīvi krītošu un elpojošu
apģērbu, piemēram, kokvilnas vai lina auduma,
nēsāt galvassegu,
lietot aizsargkrēmu, lai izvairītos no ādas
apdegumiem.
Atpūšoties pie ūdenstilpnēm, jāatceras, ka
sakarsušam cilvēkam ūdenī jāiet lēnām – pretējā gadījumā strauja ķermeņa
temperatūras maiņa radīs šoku organismam un var izraisīt muskuļu krampjus vai
asinsrites un pat sirdsdarbības traucējumus.
Riska grupas
Karstā
laikā no pārkaršanas nav pasargāts neviens, taču īpaši uzmanīgiem jābūt:
zīdaiņu un mazu bērnu vecākiem, īpaši jāsargā
tie bērni, kuri jaunāki par viena gada vecumu,
gados vecākiem cilvēkiem, īpaši tiem, kuri
vecāki par 75 gadiem un dzīvo vieni, jo palīdzību pārkaršanas gadījumā jāsniedz
nekavējoties,
cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām
saslimšanām, īpaši elpceļu vai sirds un asinsvadu slimībām,
tiem, kuri veic fiziskas aktivitātes,
piemēram, fizisku darbu, sporto;
cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem,
jo reālo bīstamo situāciju ne vienmēr cilvēki ar šādām saslimšanām var novērtēt
un meklēt palīdzību.
“Visbīstamākā pārkāršana ir zīdaiņiem, jo viņu
termoregulācijas sistēma vēl nav nostabilizējusies. Bērniem līdz 12 mēnešu
vecumam nav vēlams atrasties tiešos saules staros. Savukārt vecākiem bērniem
jāierobežo uzturēšanās tiešos saules staros laika posmā no pulksten 10 līdz 16,
kad saules intensitāte ir visaugstākā. Mazākiem bērniem šajā laikā ieteicams
uzturēties vēsākās iekštelpās, bet lielākiem bērniem ēnā,” stāsta farmaceite.
Pazīmes, kas
liecina par pārkaršanu
Pirmās pazīmes, kas liecina par pārkaršanu, ir
vājums, miegainība, apātija, galvassāpes vai pat reiboņi, slikta dūša, vemšana.
Organismam pārkarstot var paplašināties acu zīlītes, izdalīties auksti sviedri,
manāmi paātrināties vai pavājināties pulss, aptumšoties redze, asiņot deguns.
Smagākos gadījumos trūkt elpa un sākties muskuļu krampji.
Pirmā
palīdzība
ikvienam ir jāzina, ka sniedzot pirmo
palīdzību pārkarsušam cilvēkam, vispirms viņš pusguļus jānovieto vēsākā vietā
vai ēnā,
nākamais solis – ar vēsu ūdeni jāmitrina
cietušā piere, kakls un krūtis,
jādod dzert vēss ūdens, jācenšas virzīt uz
cilvēku atsvaidzinošu gaisa plūsmu.
Ja veiktās darbības neuzlabo situāciju,
obligāti pēc palīdzības jāvēršas pie medicīnas darbiniekiem.
Foto:
pixabay.com
