Strīdīgi, trijiem deputātiem (Gunāram Kurlovičam, Aigaram Rublim un Laurim Zīvertam) balsojot pret un vienam (Robertam Šlegelmilham) atturoties, vienpadsmit domes pozīciju atbalstošie deputāti pieņēma lēmumu uz vēl trim gadiem pagarināt termiņu, kurā SIA “Jelgava tirgus” privātīpašniekam jāizveido jaunais tirgus pie dzelzceļa stacijas Sporta ielā 2b un Zemgales prospektā 19a.
Jāmaina lokālplānojums
Domes sēdē opozīcijā esošie deputāti būtībā izteica neuzticību 2016. gadā ar domes vairākuma atbalstu piesaistītajam Jelgavas tirgus jaunajam līdzīpašniekam Vladimiram Šalajevam, kuram kopā ar Uldi Laizānu pieder uzņēmums SIA “Termināla tirgus”, kas ir jaunā tirgus projekta attīstītājs. Opozīcijas deputāti bija izbrīnīti par to, kā tas var būt, ka pagājuši trīs gadi, bet tirgus būve nav uzsākta. “Vai tas var ietekmēt 2016. gadā notikušā investora piesaistes konkursu?” jautāja G.Kurlovičs. Uz to domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš vispārināti atbildēja: “Tas ir lemjams jautājums.” Savukārt pēc deputāta L.Zīverta asākas kritikas, ka ar domes vairākuma balsīm par tirgus investoru 2016. gadā tika piesaistīts apšaubāms pirms dažiem mēnešiem dibināts V.Šalajeva uzņēmums “ERA2K TT” ar 1500 eiro pamatkapitālu, kuram fiziski pat nav īstas adreses, A.Rāviņš atkal vispārināti noteica, ka katram uzņēmumam jāstrādā likumā noteiktā kārtībā.
Pašvaldības izpilddirektore Irēna Škutāne, argumentējot, kāpēc jaunā tirgus izveidošana noteiktajā termiņā (no 2016. līdz 2019. gadam) nav bijusi iespējama, minēja divus iemeslus. Pirmkārt, 2017. gada novembrī Jelgavas dome bija viesusi izmaiņas pilsētas teritorijas plānojumā, samazinot apbūves augstumu pilsētas administratīvajā teritorijā (tostarp Sporta ielā 2b un Zemgales prospektā 19a) no trīsdesmit metriem līdz piecpadsmit. Taču projekta attīstītāju otrajā kārtā plānotās būves, kas saistās ar lielveikalu, kinoteātri un satiksmes termināli (nevis tirgus paviljonu), būtu augstākas, tāpēc teritorijai Sporta ielā 2b un Zemgales prospektā 19a nācās izstrādāt īpašu lokālplānojumu. Tas sākts vien 2018. gada jūnijā, tādējādi tikai 2018. gada oktobrī Jelgavas domē varēja būt iesniegts būvprojekts minimālā sastāvā, kas ir nepieciešams būvatļaujas saņemšanai.
Par otru kavējuma iemeslu I.Škutāne minēja to, ka pašvaldības būvvaldes 2019. gada 9. janvārī izdoto jaunā tirgus būvatļauju apstrīdēja biedrība “Jelgavas attīstībai.” Te gan jāskaidro, ka 2019. gada martā dome izdoto būvatļauju atstāja spēkā, un biedrība “Jelgavas attīstībai” šo lēmumu neapstrīdēja tiesā (2019. gada aprīlī biedrība vienojās ar SIA “Jelgavas tirgus” par to, ka būvprojektam tiks veiktas izmaiņas un tiesvedība būvatļaujas jautājumā netiks rosināta). Tomēr I.Škutāne atzīmēja, ka arī šī nepilnu trīs mēnešu ilgā aizture ievērojami kavēja projekta īstenošanu.
Uzlabojusies finanšu situācija
Domes sēdē netika minēts trešais kavējuma iemesls, ko V.Šalajevs, kas no saziņas ar “Ziņām” ir izvairījies, pērn maijā klāstīja pašvaldības izdevumam “Jelgavas Vēstnesis”. Proti, projekts iekavējies tāpēc, ka izskanējusi informācija par Rīgas Starptautiskās autoostas plānoto pārcelšanu ārpus satiksmes ziņā pārslogotā Rīgas centra uz Jelgavu (autobusu pasažieri tad izkāptu un iekāptu Jelgavā, bet galvaspilsētas centrā nokļūtu ar vilcieniem, kas ietu biežāk un ātrāk un kurus neietekmētu satiksmes sastrēgumi galvaspilsētas ielās). “Tikai aprīlī saņēmām ministrijas apstiprinājumu, ka arī šādu izmaiņu gadījumā plānotais Jelgavas satiksmes terminālis pilnībā spētu nodrošināt pasažieru un sabiedriskā transporta plūsmu,” pirms gada publiski izteicās V.Šalajevs.
Runājot par to, kas triju gadu laikā, kopš tur ienācis privātais investors, uzlabojies Jelgavas tirgū, I.Škutāne minēja – lai arī tirgus strādā ar zaudējumiem, uzlabojusies finanšu situācija un tas mazliet labāk izskatās. Uz jautājumu, ko tagad dara tirgus vairākuma daļu īpašnieki, I.Škutāne atbildēja: “Cik zinu, projektēšana notiek.”
Pirms domes sēdes biedrība “Jelgavas attīstībai”, iepazinusies ar domes lēmuma projektu, bija izsūtījusi deputātiem un medijiem paziņojumu. Tajā deputāti tika aicināti lemt par Jelgavas tirgus attīstītāju sodīšanu ar naudas sodu par to, ka nav izpildītas 2016. gadā noslēgtās līgumsaistības. Otrkārt, biedrība deputātiem ieteica lemt par līguma izbeigšanu ar apšaubāmo attīstītāju. Biedrība vēstulē uzsvēra, ka domes lēmuma projekts pēc būtības nesniedz pamatotus jaunā tirgus izveides termiņa pagarināšanas iemeslus.
“Lokālplānojuma izstrāde nekādi nevarēja ietekmēt tirgus izbūvi. Zemesgabalos Sporta ielā 2b un Zemgales prospektā 19a saskaņā ar “Multimodālā centra attīstības konceptu“ bija paredzēta kompleksa būvniecība divās pēc būvapjoma un funkcijas nodalītās kārtās. Pirmajā kārtā tika virzīta tikai un vienīgi jaunā tirgus un ar to saistītās autostāvvietas būvniecības iecere. Bet jaunā tirgus projekta būvapjoms nepārsniedz 15 metru augstumu, kādu jau ilgstoši pieļauj Jelgavas teritorijas plānojums un apbūves noteikumi. To apliecina arī tas, ka pašvaldības būvvalde izdeva būvatļauju jaunajam tirgum jau 2019. gada 9. janvārī, bet lokālplānojums stājies spēkā 2019. gada 9. jūlijā jeb pusgadu vēlāk. Tādējādi pati Jelgavas pašvaldība, izdodot būvatļauju, atzinusi, ka lokālplānojuma izstrāde nebija priekšnoteikums jaunā tirgus būvniecībai un tā izstrāde neietekmē tirgus projekta virzību un būvniecību. Apstāklis, ka attīstītājs tikai 2018. gada nogalē iesniedza jaunā tirgus būvprojektu minimālā sastāvā, ir paša jaunā tirgus attīstītāja atbildība, to varēja darīt visu iepriekšējo trīs gadu laikā. Jaunā tirgus projektēšana varēja tikt uzsākta uzreiz pēc domes 2016. gada jūlijā pieņemtajiem lēmumiem. Līdz pat šim brīdim nav pastāvējuši objektīvi šķēršļi, kas kavētu tirgus būvniecību,” secināts biedrības “Jelgavas attīstībai” izplatītajā vēstulē.
Apstrīdēšana nevar būt iemesls
Biedrība pastāv uz to, ka arī 2019. gadā izsniegtās būvatļaujas apstrīdēšana, ko veica biedrība “Jelgavas attīstībai”, nevar būt iemesls pagarināt termiņu tirgus izveidei. Pirmkārt, Būvniecības likums un Administratīvā procesa likums skaidri paredz būvatļaujas apstrīdēšanas iespēju ar konkrētu termiņu, un ar to attīstītājam ir jārēķinās. Otrkārt, biedrība apstrīdēšanas iesniegumu iesniedza domē 2019. gada 11. februārī, bet dome lēmumu par apstrīdējuma noraidījumu pieņēma tikai 2019. gada 28. martā, tādējādi pārsniedza maksimālo mēneša termiņu, kurā lēmums būtu bijis jāpieņem. Turklāt būvatļaujas apstrīdēšanas fakts neapstādina būvatļaujas darbību. Kamēr vien būvatļauja nav atcelta, attīstītājs var projektēt un pat veikt būvdarbus.
