Latvijas daba ir dāsni apveltīta ar dažādām veltēm, no kurām pagatavot garšīgus un veselīgus dzērienus. “Zāļu tēju klāsts ir patiešām plašs, turklāt tējas var gatavot gan no viena auga, gan samaisot vairākus kopā. Turklāt dabas veltes iespējams izmantot gan vēsā laikā, lai sasildītos, gan siltā, lai atspirdzinātos, papildinot istabas temperatūras ūdeni ar dažādiem augiem. Sevi droši var palutināt ar krūzi svaigas zāļu tējas, taču jāatceras, ka ārstnieciskam efektam nepietiks ar vienkārši aplietu zāļu tēju – ārstniecībā, līdzīgi kā medikamentu lietošanā, stingri jāievēro receptūra un lietošanas ilgums, kārtība,” stāsta farmaceite Ilze Jaudzeme.
Populāra zāļu tēju izejviela ir liepu ziedi. Liepziedu tējai ir medaina, saldena garša. Tā ieteicama saaukstēšanās un augšējo elpošanas ceļu iekaisuma gadījumā. Tāpat tā noderēs mutes dobuma skalošanai.
Savukārt vīgriežu tēja ir ļoti aromātiska. Tai ir nomierinošs efekts, un tā ieteicama miega kvalitātes uzlabošanai. Tāpat tēja noderēs saaukstēšanās gadījumā, jo tai piemīt sviedrējošas, temperatūru pazeminošas īpašības. Vīgriežu tēju nedrīkst dzert cilvēki, kuri nevar lietot medikamentus, kuru sastāvā ir aspirīns vai tā atvasinājumi.
Tējai, kas gatavota no raudenes, ir saldeni patīkama garša. Raudenei piemīt nomierinoša, spazmolītiska iedarbība, tā mazina iekaisīgus procesus kuņģa–zarnu traktā un uzlabo gremošanu. Raudene nav ieteicama grūtniecības laikā.
Kumelītei ir nomierinošas īpašības, tā ieteicama iekaisumu mazināšanai. Tāpat kumelīti lieto, lai uzlabotu gremošanas procesus. Tā ir viena no visplašāk izmantotajiem ārstniecības augiem, turklāt vērtīga arī ārīgai lietošanai – kompresēm, vannām, skalošanai, inhalācijām.
Labi zināms, taču nepietiekami novērtēts ir pelašķis. Tam ir izteikta pretvīrusu iedarbība, tas novērš spazmas, pazemina asinsspiedienu, aptur asiņošanu un veicina brūču dzīšanu. Mazās devās pelašķa garša ir patīkama, bet lielākās – rūgtena, sīva. Arī pelašķu tēja nav ieteicama grūtniecības laikā.
Melisas garša ir līdzīga piparmētrai, taču tā ir maigāka, un garšā jūtams citruss. Šim ārstniecības augam piemīt nomierinošas, spazmolītiskas īpašības, turklāt tas pozitīvi ietekmē kuņģa–zarnu trakta darbību.
Lavanda ir viens no ēterisko eļļu piesātinātākajiem augiem, kas visbiežāk tiek lietots ārīgi. Taču lavandu var izmantot arī tējās, tikai jārēķinās, ka sākotnēji dzēriena garša var likties specifiska. No lavandas pagatavota tēja uzlabos miega kvalitāti, tāpat to iesaka lietot kā palīglīdzekli depresijas novēršanai. Arī lavanda nav ieteicama grūtniecības laikā.
