Jelgavas, Jelgavas un Ozolnieku novada pašvaldībām valsts neaizdod naudu.
Pēc četru stundu garām diskusijām starp valdības un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājiem šogad 5. martā tika panākta vienošanās par 2019. gada aizņēmumu nosacījumiem un kritērijiem. Puses vienojās, ka, beidzoties pašvaldību aizņēmumu kopējam limitam, jaunus pašvaldību aizņēmumu pieprasījumus var izskatīt tikai tad, ja ir saņemtas pašvaldību aizņēmumu pirmstermiņa atmaksas. Turklāt par prioritāti noteikti aizņēmumi, kas saistīti ar līdzfinansējumu ES projektos. Zem vienošanās dokumenta lasāms Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa un LPS priekšsēža Ginta Kaminska paraksts. Var piebilst, ka Jelgavas mērs Andris Rāviņš šajā organizācijā ir priekšsēža vietnieks.
Naudas trūkums rada nesaskaņas
Tomēr notikumu attīstība rāda, ka Ministru kabineta un LPS vienošanās savstarpēju saskaņu finanšu jomā starp valdību un vairākām pašvaldībām (tostarp arī Jelgavas, Jelgavas un Ozolnieku novada) palīdzēja saglabāt uz neilgu laiku. Proti, kamēr fiskālās disciplīnas ietvaros pašvaldībām noteiktais aizdevumu limits bija izsmelts. Bet pirmstermiņa atmaksas, no kurām varētu veidoties jaunas iespējas naudu aizdot, nav tik ievērojamas, lai atrisinātu šo problēmu. Vairākas pašvaldības notikušajā vaino valdību. 18. jūlijā Ozolnieku novada pašvaldība savā mājaslapā publicēja viedokli “Valdības lēmumi bremzē Ozolnieku novada attīstību”. Tajā tika minēts, ka valdība ir padarījusi neiespējamu jauna bērnudārza būvi Ozolniekos, ūdensvada un kanalizācijas sistēmas izbūvi Garozas ciemā, jauna tilta būvi pār Iecavas upi, savienojot Dalbes un Cenu ciemu, kā arī dažas citas ieceres.
Bērnudārzam Miezītē var nepietikt līdzekļu
Savukārt 25. jūlijā Jelgavas pašvaldības izdevums “Jelgavas Vēstnesis” publicēja interviju ar domes priekšsēdētāja vietnieku Juriju Strodu “Nedrīkst mainīt noteikumus spēles gaitā”, ar ko nepārprotami tika norādīts, ka valdība ir vainojama smagās finanšu problēmās, kādēļ Jelgavā būs apdraudēta vai pat izpaliks 360 vietu megabērnudārza būve Nameja ielā 30 (tuvāk Tušķiem nekā pilsētas centram), kā arī Satiksmes ielas asfaltēšana. Valdības darbības dēļ lielus zaudējumus pašvaldībai radīs īres nama rekonstrukcijas pārtraukšana. Naudas trūkuma dēļ darbi jāpārtrauc un būvniekam vien par līguma laušanu jāmaksā 124 tūkstoši eiro.
Satraukuma pilnas vēstules valdībai sūta arī Jelgavas novada pašvaldība, kurai, nesaņemot līdzfinansējumam nepieciešamo naudu, nākas atteikties no vairākiem investīciju projektiem. Piemēram, septiņi projekti sporta un aktīvās atpūtas laukumu labiekārtošanai ir apstiprināti, bet varēs tikt īstenoti labākajā gadījumā nākamajā vai aiznākamajā gadā, piemēram, Bērvircavā, Staļģenē, pie Zaļenieku, Elejas un Svētes pamatskolas. To kopējā summa sasniedz 1 445 424 eiro, no tiem Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējums bija plānots 153 823 eiro (pašvaldības līdzfinansējums “lauvas tiesa” – 1 291 601 eiro). Taču tā ne tuvu nav visa skāde. Jelgavas novada pašvaldība veic budžeta grozījumus un atsakās no vairākiem investīciju projektiem, kas paredzēja ņemt Valsts kases aizņēmumu kopumā par 5,9 miljoniem eiro. No pieciem ELFLA rekonstrukcijai apstiprinātajiem grants ceļa posmiem rekonstruēs trīs (Līvbērzes pagastā Bāči–Jānīšu karjeras, Sesavas pagastā Mednieki–Dravnieki, Kalnciema pagastā Purmaļu ceļu). “Ņemot vērā, ka Valsts kases aizņēmumu šajā brīdī projekta uzsākšanai nav iespēju saņemt, pašvaldība ir pārskatījusi visas pamatbudžeta izdevumu pozīcijas un investīciju projektus, atsakoties no ļoti būtiskiem darbiem vairākos pagastos, lai tikai varētu īstenot ceļu rekonstrukciju un nepieciešamības gadījumā ieguldīt projektā budžeta līdzekļus,” skaidro izpilddirektore Līga Lonerte.
Vēl tiek paskaidrots, ka sarežģītā situācija ar aizņēmumiem pašvaldībai likusi atteikties no Būriņu tilta pār Svēti (Līvbērzes pagastā) rekonstrukcijas pirmās kārtas 200 tūkstošu eiro apmērā īstenošanas, datortehnikas iegādes izglītības iestādēm 93,1 tūkstošu eiro apmērā, Kalnciema pagasta vidusskolas telpu atjaunošanas un teritorijas labiekārtošanas 300 tūkstošu eiro apmērā, Vilces muižas kompleksa kultūrvēstures projekta 605 tūkstošu eiro apmērā un daudziem citiem darbiem. Visas šīs aktivitātes investīciju plānā tiek pārnestas uz turpmākiem gadiem atbilstoši finansēšanas iespējām. “Šajā situācijā pati valsts ir zaudētāja, jo pašvaldībām nav iespēju realizēt laikus un ilgtermiņā secīgi plānotos darbus”, situāciju komentē izpilddirektore L.Lonerte.
Pašvaldību tēriņus grib vairāk kontrolēt
Cik pieņemami ir pašvaldību paziņojumi, ka Finanšu ministrijas lēmums pārtraukt Valsts kases aizdevumu izsniegšanu pašvaldībām to infrastruktūras projektu finansēšanas atbalstam ir izraisījis neskaitāmu projektu iesaldēšanu vai atcelšanu, Vides un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis teic, ka pašvaldībām būs jāmaina savi paradumi un turpmāk tās nevarēs aizņemties naudu nekontrolēti. “Trīs gadus Kučinska valdības laikā pašvaldības bija paradušas naski aizņemties un saimniekot ar šiem līdzekļiem, tagad tā vairs nebūs,” saka M.Lasmanis. Viņaprāt, tagadējā finanšu problēma ir saistīta ar “mantojumu” no iepriekšējās valdības. Ministra padomnieks uzsver, ka otra problēma – daudzas pašvaldības aizņemoties nav bijušas spējīgas izpildīt savas saistības un pērn neatnāca pieteiktajai naudai pakaļ. Šī nauda guļ kontos, un to nevar izdot citām pašvaldībām, jo par to ir noslēgti līgumi vēl 2018. gadā,” skaidro M.Lasmanis.
Finanšu ministrijas pārstāve Lelde Grīnvalde atzīst, ka pēdējos gados būtiski ir audzis pašvaldību aizņēmumu pieprasījumu skaits un aizņēmumu apmēri, kas skaidrojams gan ar aktīvu ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētu projektu īstenošanu, gan ar pašvaldību vēlmi aktīvāk īstenot pārējos investīciju projektus. “Finanšu ministrijai jau 2018. gadā nācās secināt, ka būtiski aug pašvaldību pieprasījums pēc aizņēmumiem, kas pārsniedz aizņēmuma limita iespējas, līdz ar to jau 2018. gada oktobrī Ministru kabinets lēma par pašvaldību aizņēmumu izsniegšanas ierobežošanu 2018. gada ceturtajā ceturksnī.
Kopējo pašvaldību aizņēmuma limitu veido minētais palielinājums un pašvaldību aizņēmumu atmaksas. 2019. gada kopējais pašvaldību aizņēmuma limits, salīdzinot ar 2018. gada sākotnējo plānu, ir palielināts par 52,2 miljoniem eiro. L.Grīnvalde piebilst, ka 2019. gada aizņēmuma limitu ietekmē ne tikai 2019. gadā piešķirtie aizņēmumi, bet arī iepriekšējos gados piešķirtie vidēja termiņa aizņēmumi, kuru izmaksa ir paredzēta 2019. gadā, un aizņēmumu izmaksu pagarināšana uz 2019. gadu, kas būtiski samazina pieejamo aizņēmuma limitu jaunu projektu aizņēmumiem.
“No 2019. gada kopējā aizņēmuma limita būtiska daļa, kas ir 85 miljoni eiro, jānodrošina iepriekšējos gados noslēgto aizņēmumu līgumu saistību izpildei. Savukārt pašvaldību neizlietotie aizņēmumi, kam izmaksa pagarināta uz 2019. gadu, ir 60,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 29,8 miljoniem eiro vairāk nekā 2018. gadā. Līdz ar to pašvaldību 2019. gada aizņēmuma limita atlikums jaunu projektu īstenošanai ir ierobežots, lai arī kopējais pašvaldību aizņēmumu limits 2019. gadam ir lielāks,” skaidro L.Grīnvalde. “Atkārtoti vēršam uzmanību, ka pašvaldību aizņēmumu pieprasījumi tiek nodrošināti tikai gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā pašvaldību aizņēmumu kopējā palielinājuma ietvaros, jo pašvaldību aizņēmumi ietekmē vispārējās valdības budžeta deficītu,” uzsver L.Grīnvalde.
“Mēs pat esam atmetuši cerību, ka šogad varētu dabūt aizdevumu tikai pašvaldību finansētie projekti. Taču ES līdzfinansētajiem projektiem mūsu skatījumā nauda būtu jāatrod,” teic Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Lāsma Ūbele.
Dobeles novadā naudas pašvaldības projektiem pietiek
Salīdzinot stāvokli citās pašvaldībās, Dobeles pašvaldības izpilddirektora vietnieks un Jelgavas pilsētas domnieks Gunārs Kurlovičs teic, ka problēmas ir arī Dobeles novadā, bet tās neesot ar kārtējiem norēķiniem atlikušajiem projektiem, no kuriem lielākā daļa jau ir nobeiguma posmā.
“Šajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam Dobeles novada pašvaldība Valsts kasē saņēma akceptu aizņēmumiem 45 projektiem. 2019. gadā aizņēmums bija nepieciešams tikai četriem projektiem, jo visi pārējie bija saņemti jau 2018. gadā. Šogad pašvaldība iestājās rindā Valsts kasē pēc valsts aizdevumiem laikus un saņēma akceptu visam finansējumam. Reizē ar budžeta pieņemšanu tika sastādīta finanšu plūsma 2019. gadam. Šā gada martā, sākoties problēmām ar aizņēmumiem, laikus konsultējāmies ar Centrālo finanšu līgumu aģentūru (CFLA) par iespēju nodrošināt nepieciešamo aizņēmumu un naudas plūsmu. Visu projektu kopumu esam laikus laiduši apritē, izņēmums ir Labklājības ministrijas deinstitucionalizācijas programma, bet mēs neesam pieņēmuši gala lēmumu par lietderību tajā iesaistīties ar pašreizējiem nosacījumiem,” klāsta G.Kurlovičs. Viņš atturas vērtēt, cik vainīga saspringtajā situācijā ir valdība vai pašvaldības. Viņaprāt, visai ietekmīgs apstāklis šajā problēmsituācijā ir beidzamajā laikā vērojamā būvniecības izmaksu palielināšanās.
