Miezītes bibliotēkā noslēgumam tuvojas pēcremonta labiekārtošanas darbi, taču jaunas idejas neizsīkst.
“Grāmatas”, “idejas”, “izglītība”, “labo sajūtu vieta”, “nākotne”. Tie ir daži no vārdiem, kas kopš pavasara lasāmi uz Miezītes bibliotēkas sienas, realizējot Miezītes un Jelgavas pilsētas bibliotēkas bibliotekāru ideju. Pati ēka ir ieguvusi koši oranžu krāsojumu, un pat nezinātājam nu pabraukt garām bibliotēkai būs grūti. Tajā noslēdzies remonts, kas sākās pērnā gada nogalē, un atlikuši vien labiekārtošanas darbi. Jau septembrī, kad iecerēta bibliotēkas atklāšana, lasītāji varēs novērtēt visas pārmaiņas, pēc kurām bibliotēka būs kļuvusi gaišāka, mājīgāka un pieejamāka.
Darbs nepārtrūkst
Miezītes bibliotēka dibināta 1947. gada 15. aprīlī kā Jelgavas apriņķa bibliotēka. Tās pirmā mājvieta bija Valdekas pilī, kur bibliotēka uzsāka darbību ar 6000 grāmatu krājumu. Pirmajā gadā to apmeklēja 316 lasītāju. 20. gadsimta 50. gadu sākumā apriņķa bibliotēka pārcēlās uz jaunām telpām Raiņa ielā 36, kuras apsaimniekoja līdz 1978. gadam. Šajā laikā bibliotēkai tika mainīts nosaukums, tā kļuva par Jelgavas pilsētas 3. bibliotēku, bet pēc tam – par Jelgavas rajona Centrālo bibliotēku. Pašreizējā ēka Dobeles šosejā 100 celta 1977. gadā, un Jelgavas rajona Centrālā bibliotēka tajā atradās kopš 1978. gada. 1997. gadā bibliotēka nonāca Jelgavas pilsētas domes valdījumā kā pilsētas 3. bibliotēka, Zinātniskās bibliotēkas filiāle. Kopš 1999. gada bibliotēka nes tās pašreizējo nosaukumu.
Miezītes bibliotēkas vadītāja Jolanta Treigute, kura dažādos amatos šeit strādā kopš 1980. gada (kopš 1998. gada kā vadītāja), atminas, ka pēdējo reizi bibliotēka remontēta 1986. gadā, kad tika veikts kosmētiskais remonts. Lai arī šoreiz vairākus mēnešus bibliotēkā putēja remonta putekļi, tā bija slēgta vien uz kāpņu remonta laiku un citā laikā lasītāju apkalpošanu nepārtrauca.
Būs pasākumu zāle
Šopavasar veikto remontdarbu rezultātā paaugstināta ēkas energoefektivitāte – nomainīti vecie elektrības un siltuma tīkli, siltināta ēkas fasāde, nomainīts un siltināts jumts. Atjaunoti arī kanalizācijas tīkli, ierīkots moderns apgaismojums. Tā kā ēka jau celta bibliotēkas vajadzībām, tajā ir daudz logu, kas nodrošina dabīgo apgaismojumu. Ēkas pirmajā stāvā paplašinātas labierīcības, lai tās būtu pieejamas cilvēkiem ar kustību traucējumiem, savukārt viņu nokļūšanu bibliotēkā nodrošina izbūvētais panduss.
Ēkas pirmajā stāvā izmainīts izkārtojums. Telpā, kur iepriekš atradās nozaru literatūra un lasītava, atbrīvota vieta bērniem, kuri nu varēs brīvi izpausties. Savukārt otrajā stāvā atradīsies pasākumu zāle, kurā paredzēts satilpt ap 40 cilvēku, būs pieejams arī projektors. Iepriekš šī telpa apmeklētājiem bija slēgta. Blakus izveidota arī virtuvīte, tāpēc zāle būs labi piemērota gan semināriem, gan citiem pasākumiem, kurus varētu rīkot ne vien bibliotēka, bet arī jebkurš interesents. Atsevišķa telpa atvēlēta nozaru literatūrai, gaitenī varēs rīkot izstādes.
Domā par jauniešiem
Otro stāvu kā līdz šim apdzīvos arī bērnu un jauniešu centra “Junda” brīvā laika klubs “Pietura”. Šeit ir arī neliela telpa mazākiem domubiedru pulciņiem. J.Treigute spriež, ka nākotnē tajā varētu notikt dambretes un šaha spēles. Viņa arī prāto, kā bibliotēkai piesaistīt pusaudžus. Vairojot patriotismu, te varētu notikt, piemēram, zemessargu pasniegtas nodarbības puišiem. Ideju netrūkst, taču bieži tās apstājas pie finansējuma trūkuma. Un tad ir labi, ja sadarbībai piekrīt draugi un paziņas.
Līdz ar remonta noslēgšanos Jelgava iegūs par vēl vienu gaišu un sakārtotu bibliotēku vairāk. Pirms trim gadiem izremontēta Pārlielupes bibliotēka. Lai arī, kā atzīst Jelgavas pilsētas bibliotēkas vadītāja Lāsma Zariņa, darāmā vēl gana daudz, apmeklētājiem un, domājams, arī darbiniekiem patīkamākas kļuvušas arī pilsētas galvenās bibliotēkas telpas. Savukārt nākamā gada sākumā uz izremontēto ēku Zemgales prospektā 7 varētu pārcelties bērnu bibliotēka “Zinītis”.
Ar sirdi un dvēseli
2017. gadā Miezītes bibliotēku apmeklējuši 926 lasītāji, taču, kā atzīst J.Treigute, lasītāju skaits ar katru gadu aug. Viņi labprāt lasa ne vien daiļliteratūru, bet arī žurnālus. Kopš teju katram brīvi pieejams internets, gan samazinājusies interese par nozaru literatūru. Tāpat Miezītes bibliotēka piedalās Latvijas Kultūrkapitāla fonda finansētajā mērķprogrammā “Bērnu žūrija”, kas radīta, lai veicinātu bērnos lasītprieku, Mazo pūcēnu skoliņas aktivitātēs, šeit darbojas arī Vecmāmiņu klubiņš, kas sanāk reizi mēnesī.
Liels palīgs darbā ar lasītājiem ir ilggadējā bibliotekāre Alla Fialkovska, kura “bibliotēkā strādā ar sirdi un dvēseli” un ar kuru kopā divatā lasītāji tiek apkalpoti gadus 30. Lasītāji novērtējot, ka Miezītes bibliotēka ir atvērta arī sestdienās – ja darbadienās uz citu bibliotēku nesanāk paspēt, visu cauru gadu Miezītes bibliotēka lasītājus gaida nedēļas pirmajā brīvdienā. Turklāt zinātāji novērtēs – blakus ikdienas daiļliteratūrai un uzziņu literatūrai bibliotēkā atrodami arī seni izdevumi, kā, piemēram, 1898. gada Bībele, 1910. gada pavārgrāmata vai 1911. gada enciklopēdija “Vīrietis un sieviete”.
