Andra Ozola
Ceļu satiksmes drošība ir viens no jebkuras sabiedrības galvenajiem stūrakmeņiem. Tās nodrošināšanā ir iesaistītas dažādas atbildīgās valsts, pašvaldību un privātās institūcijas – likumdevēji, ceļu infrastruktūras plānotāji un uzturētāji, policija un daudzas citas. Lai arī Covid-19 pandēmija un ģeopolitiskā situācija pasaulē likumsakarīgi bija un ir aizņēmuši risināmo jautājumu dienas kārtību, tomēr arvien viena no problemātiskām nozarēm Latvijā paliek ceļu satiksmes drošība un meklējamie risinājumi – kā glābt dzīvības un cilvēku veselību, kā gudri un pareizi investēt, lai ceļu satiksmes drošība uzlabotos?
Diemžēl statistikas dati arī 2022. gadā nav iepriecinoši. Atbilstoši Valsts policijas sniegtajiem statistikas datiem, 2022. gada piecos pirmajos mēnešos ir pieaudzis gan kopējais ceļu satiksmes negadījumu skaits, veidojot lielāko skaitu pēdējo trīs gadu laikā, gan ceļu satiksmes negadījumi ar cietušām personām, gan par 182 personām pieaudzis ievainoto personu skaits, pārsniedzot 1000 cilvēku robežu – 1382 personas. Savukārt 37 cilvēki gājuši bojā ceļu satiksmes negadījumu rezultātā (kas ir par 3 cilvēkiem mazāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā). Pēc Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027. gadam, viens no primārajiem uzdevumiem ir samazināt tieši negadījumus ar smagi ievainotiem vai bojāgājušajiem, paredzot sasniegt 2030. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un smagi ievainoto skaita samazinājumu 50% apmērā salīdzinājumā ar 2020. gadu. Lai sasniegtu šo mērķi, ir noteikti trīs rīcības virzieni: drošs ceļu satiksmes dalībnieks, droša vide un drošs transportlīdzeklis.
Mūsu valstī formāli pastāv visi nosacījumi, lai ievērojami varētu uzlabot ceļu satiksmes drošības līmeni, taču, manuprāt, tam pietrūkst griba un pareiza finansējuma investēšana. Faktiski tieši pēdējos gados, esošās valdības darbības laikā, ir apstājušies vai apstādināti būtiski projekti drošības tehniskās infrastruktūras attīstībā – piemēram, neesam pavirzījušies ne fotoradaru tīkla attīstībā (kaut arī tika plānota 100 jaunu radaru un to mulāžu izvietošana uz Latvijas ceļiem), neesam turpinājuši sevi pierādījušās vidējā ātruma kontroles sistēmas attīstīšanu, automātiskās kravas transporta līdzekļu masas un vinjetes nolasīšanas iekārtu ieviešanā un tā vēl var turpināt.
Vēl aizvien nenovērtēta un neizmantota ir pašvaldību aktīvāka iesaiste ceļu satiksmes drošības procesā. Pašvaldības var, drīkst un vēlas aktīvāk iesaistīties satiksmes drošības uzlabošanas procesos. Vienīgā esošā problēma pašvaldību investīcijām šajā sfērā slēpjas tikai vienā faktā – pēc investīcijām – nekādi finanšu līdzekļi neatgriežas pašvaldības budžetā, visa no soda naudām iekasētā nauda paliek tikai valsts budžetā. Rodas jautājums: vai pašvaldībām šādā veidā ir jādotē valsts? Atgriežot savā budžetā maksājumus (vai daļu no tiem), kas saņemti no sodiem par fiksētajiem pārkāpumiem, pašvaldības kļūtu vairāk ieinteresētas domāt par drošības uzlabošanu, investējot tehnoloģijās.
Risinājums jau ir pieejams un to paredz Ceļu satiksmes drošības padomes 2020. gadā pieņemtais lēmums, ka turpmāk tehniskos līdzekļus ceļu satiksmes dalībnieku kontrolei var uzstādīt gan Valsts policija, gan ceļu pārvaldītāji. Saeimā ir pieņemti un spēkā stājušies grozījumi Ceļu satiksmes likuma 43.7.pantā, ar ko tiek regulēta pārkāpumu fiksēšana ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli.
Likums paredz, ka policija ar Ceļu satiksmes drošības direkciju vai valsts vai pašvaldības ceļa pārvaldītāju var noslēgt deleģēšanas līgumu, kurā paredz, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija vai valsts vai pašvaldības ceļa pārvaldītājs nodrošina minēto tehnisko līdzekļu uzstādīšanu un to darbību pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli.
Ar šiem grozījumiem ir pavērta iespēja arī pašvaldībām uzstādīt tehniskos līdzekļus ceļu satiksmes dalībnieku kontrolei. Piemēram, pašvaldībās jau tagad ir izvietoti video novērošanas kameru tīkli, kuru funkcionalitāti ar programmatūras palīdzību var papildināt un izmantot arī ceļu satiksmes uzraudzībā.
Lai nenoslogotu Valsts policijas amatpersonas ar pienākumu pieņemt lēmumus arī ar pašvaldību uzstādīto tehnisko līdzekļu fiksētajiem pārkāpumiem, manuprāt, ir īstais brīdis, lai vienlaicīgi paplašinātu arī pašvaldību policijas kompetenci šādu kategoriju lietās.
Plānojot jaunievedumus un meklējot risinājumus negadījumu skaita un smaguma samazināšanai, jāsaprot: drošības uzlabošanā neatsverama ir visu dalībnieku aktīva iesaiste un pareiza attieksme.
Artis Velšs, atvaļināts ģenerālis, bijušais Valsts policijas priekšnieks
Foto: no arhīva
Latvijā ar skubu jānovērš “draugu būšanas” un “konkursus ar īpašiem noteikumiem” un tad būtu iespēja par esošajiem līdzekļiem teju katru krustojumu aprīkot ar aizliedzošā signāla pārkāpumu fiksāciju. Tas pats ar fotoradariem. Ja vēl varētu pārliecināt mūsu zinātnes centrus papūlēties valsts labā un ne tikai diedelēt jaunas ēkas un aprīkojumu, būtu sperts liels solis idilles virzienā.