Braucienu uz Kandavu bijām ieplānojuši jau pasen, bet atlikām to no reizes uz reizi. Ideja doties ceļā radās spontāni kādā brīvdienu rītā. Rīts bija jauks un silts, lai varētu šo ceļojumu baudīt nekavējoties. Dodamies uz seno, romantisko Kurzemes mazpilsētu Kandavu, ko pēdējo reizi apmeklējām pirms gadiem pieciem.
Salmi un šokolāde muzejā
Pa ceļam uz Kandavu iegriežamies Tukumā apskatīt Salmu muzeju–darbnīcu. Šo vietu atradām pilnīgi nejauši, rakņājoties interneta dzīlēs. Mūs laipni sagaidīja muzeja saimniece Kristīne. Ar aizrautību un entuziasmu izrādīja un izstāstīja par salmu figūru veidošanas sākumu, ka ideja par to radusies pilnīgi nejauši un no hobija izvērtusies par pastāvīgu darbu. Izrādās, Salmu muzejs izveidots jau 2010. gadā un ir vienīgais šāda veida muzejs Latvijā. Visas skulptūras darinātas no salmiem un siena. Muzejs ir bagāts ar vairāk nekā 500 eksponātiem, ko izveidojusi Rītiņu ģimene saviem spēkiem. Apskatāmi pasaku tēli, dzīvnieku, rūķu, sēņu un raganu tematiskās kolekcijas. Muzeja eksponāti tiek izrādīti izstādēs, tiek veikti arī individuāli pasūtījumi. Apskatāmi arī ļoti darbietilpīgi veidojumi – Tobāgo sala, buru un pirātu kuģis, kura gatavošana aizņēmusi pat sešus mēnešus. Iekštelpās fotografēšana aizliegta. Pagalmā izvietotas liela izmēra salmu skulptūras – Lāčplēsis, trīsgalvains pūķis, govs, runcis zābakos (augstums sasniedz pat trīs metrus). Latvijas simtgadei izveidota Latvijas kontūra, kura kalpo kā foto rāmis, un ikviens muzeja apmeklētājs var sevi iemūžināt.
Iegriežamies arī Pūres šokolādes muzejā. Ieejas biļetes vietā tiek izsniegtas šokolādes konfektes. Tā kā ekskursiju neesam pieteikuši, paši izstaigājam telpas, kur izvietoti izzinoši materiāli no kakao pupiņu iegūšanas līdz šokolādes tapšanai. Uzzinām, ka vispopulārākā un izplatītākā kakao šķirne “Forastero” tiek audzēta Āfrikā, bet visvecākā šķirne ir “Kriojo”, kas pārsvarā aug Meksikā. Kakao pupiņas senāk bija tik vērtīgas, ka Centrālajā Amerikā tās izmantoja kā valūtu. Par 10 kakao pupiņām varēja nopirkt pat vergu. 17. gadsimtā šokolāde kļuva par luksusa dzērienu Eiropas galmos. Izrādās, ka šokolāde samazina sirds mazspējas risku un holesterīna līmeni asinīs. Bet galvenais iemesls, lai ēstu šokolādi, – tā garšo vienkārši lieliski. “Trifeļu istabā” iepazināmies ar divpadsmit iecienītākajām un populārākajām trifelēm (ābolu–kanēļa, tiramisu, maskarpones–aveņu un citām), bet, piesakot ekskursiju meistarklasēs, iespējams degustēt šokolādi un pašam izveidot šokolādes figūriņas. Muzejam ir arī savs veikaliņš, kur var iegādāties saldo “Pure Chocolate” produkciju.
Romantiskā mazpilsēta
Kandava – pilsēta, kura savas tiesības ieguvusi tikai 1917. gadā, lepni slejas Abavas krastos. Vispirms sameklējam Tūrisma informācijas centru, kas ir mūsu pirmā apmeklējuma vieta, lai kur arī brauktu. Lai atkal sajustu vēstures elpu, dodamies pastaigā pa vecpilsētu. Pilsētu ieskauj seni ozoli. Košie krūmu un puķu stādījumi mijas ar skulptūrām. Kandavas romantika ir šaurās bruģētās ieliņas, senatnīgie pagalmi, kalnainais reljefs un Zīļuka skulptūras. Ne velti pilsētas ģerboni rotā ozola zars ar trim zelta zīlēm. Kandavnieku atpūtas vietā – vecpilsētas promenādes centrā pie skulptūras “Ozolzīle” – lepni pozē mākslinieks ar ozolzīļu cepurīti galvā, aicinot kopā nobildēties. Uz kādas no mājas fasādēm radīta lielformāta mozaīka “Septiņas dienas”, kurā attēlota viena nedēļa Kandavā. Vairākas ēkas rotā grafiti zīmējumi, kas tapuši Kandavas mākslas plenēru laikā, un populāru dzejnieku (Knuta Skujenieka, Leona Brieža, Guntara Rača) dzejas sienas.
Skulptūra “Zīļuks bruņinieks” sargā pulvertorni un pilsdrupas, cerot, ka kādreiz atkal šai vietā sliesies pils. Bruņinieku pilskalna pakājē 2010. gadā tapis Livonijas ordeņa pils makets. Tā kā Kandavas novads dižojas ar plašiem medību laukiem, uzstādīta akmens skulptūra “Mežakuilis”, kas simbolizē spēku, drosmi un dabu. Pārejam pāri Kandavas tiltam, vecākajam no laukakmeņiem mūrētajam tiltam Latvijā. Tilta garums ir 66 metri, un tam ir četras akmens velves. Turpat sagaida “Zīļuks laivotājs” un skulptūra “Atvars”, kuras centrālais tēls ir no granīta veidota no ūdens iznirstoša zivs.
Apmeklējam arī Čužu purvu, kas atrodas turpat pie Kandavas. Lai nokļūtu uz Čužu purva dabas taku, jāšķērso tilts pār Abavu. Dabas taka atrodas pie pilsētas robežas Abavas palienē. Vietējie iedzīvotāji šo vietu sauc arī par Čūsku purvu. Taka lokveidā stiepjas 4,4 kilometru garumā. Pašlaik purvā ir savvaļas čužu jeb klinšrozīšu ziedēšanas laiks. Savvaļā šis augs ir viens no apdraudētākajiem, un Čužu purvs ir vienīgā vieta Latvijā, kur savvaļā lielā platībā aug krūmu čuža jeb klinšrozīte. Purvā sastopami arī citi augi, kā bezdelīgactiņas, sīpoliņu gundega, parastais zeltdadzis. Tāpat šeit mājo īpaši aizsargājamas putnu, kā arī rāpuļu un abinieku sugas. Purvs ir rets un aizsargājams. Zem kūdras atrodas kaļķiežu kārta, un virszemē iztek sēravoti. Vietām bija vērojami izžuvuši purva akači, bet patiesībā tā nav. Pastaigu takā atradām informāciju, ka tie ir kaļķiežu ieguves karjeri, kas izrakti 50. gados.
